INSA aptauja: AfD pirmoreiz sasniedz 30%, Merca CDU/CSU nokrīt līdz 18%
INSA aptauja, kas publicēta 3. oktobrī laikraksta Bild pasūtījumā, uzrāda nepieredzētu labēji ekstrēmās partijas «Alternatīva Vācijai» (AfD) reitingu — 30%. Kanclera Frīdriha Merca vadītais CDU/CSU bloks nokritis līdz 18% — zemākajam rādītājam visā INSA aptauju vēsturē, bet atšķirība starp AfD un CDU/CSU sasniegusi 12 procentpunktus, ko INSA iepriekš nebija fiksējis. 79% respondentu ir neapmierināti gan ar Merca darbu, gan ar federālās valdības darbu kopumā.
Galvenais
- AfD INSA aptaujā pirmoreiz sasniedza 30% — par aptuveni 10 procentpunktiem vairāk nekā faktiskais rezultāts 2025. gada federālajās vēlēšanās (20,8%)
- CDU/CSU bloks nokritis līdz 18% — zemākais rādītājs INSA aptauju vēsturē un par aptuveni 10 punktiem zemāks nekā 2025. gada vēlēšanās (28,5%)
- Atšķirība starp AfD un CDU/CSU sasniegusi 12 procentpunktus — INSA iepriekš šādu starpību nebija reģistrējis
- 79% aptaujāto neapmierino Merca darbu; 79% negatīvi vērtē federālās valdības darbu; 14% apmierināti ar valdību — INSA vēsturē zemākais rādītājs
- Citu partiju rādītāji: SPD un «zaļie» pa 14%, Die Linke 10%, FDP un BSW pa 4% (zem 5% barjeras)
- Aptauju veica INSA no 28. septembra līdz 2. oktobrim, 1202 respondenti, kļūdas robeža līdz 2,9 procentpunktiem
Kas notika
INSA aptauja, ko pēc Bild pasūtījuma veica no 28. septembra līdz 2. oktobrim (1202 cilvēki, kļūdas robeža līdz 2,9 procentpunktiem) un publicēja 3. oktobrī, uzrāda nepieredzētu AfD reitingu — 30%. Tas ir par aptuveni 10 procentpunktiem vairāk nekā partijas faktiskais rezultāts 2025. gada federālajās vēlēšanās (20,8%, 152 vietas Bundestāgā). Vienlaikus kanclera Frīdriha Merca vadītais CDU/CSU bloks nokrities līdz 18% — zemākajam rādītājam visā INSA aptauju vēsturē un aptuveni 10 punktus zemākam nekā 2025. gada vēlēšanās (28,5%, 208 vietas). Starpība starp abiem blokiem sasniegusi 12 procentpunktus, ko INSA iepriekš nebija fiksējis.
Sabiedrības noskaņojums ir ļoti kritisks: 79% respondentu neapmierino Merca darbu (15% apmierināti — par vienu procentpunktu mazāk nekā septembra sākumā), un 79% negatīvi vērtē federālās valdības darbu. Tikai 14% aptaujāto ir apmierināti ar valdību — par trim procentpunktiem mazāk nekā septembra sākumā un INSA vēsturē zemākais rādītājs.
Pārējās partijas: SPD un «zaļie» pa 14%, Die Linke 10%, FDP un BSW (Vāgenknehtas savienība) pa 4% — pēdējās divas ar šādu rezultātu nepārvarētu 5% barjeru. Eksperti norāda, ka divu partiju koalīcija pašreizējos apstākļos nav iespējama, un reālistiskākais variants būtu trīspusēja CDU/CSU–SPD–«zaļo» kombinācija.
Konteksts
2025. gada februāra federālajās vēlēšanās AfD ieguva 20,8% otro balsu un 152 vietas Bundestāgā, kļūstot par valstas otro spēcīgāko partiju, savukauduma CDU/CSU kopā saņēma 28,5% (208 vietas). 2026. gada septembrī AfD uzvarēja Saksijas-Anhaltes landtāga vēlēšanās ar 43,8% otro balsu (pieaugums par 23 procentpunktiem salīdzinājumā ar 2021. gadu), bet CDU ieguva 17,2%. Šā konteksta fonā INSA aptaujas 30% AfD rādītājs iezīmē turpmāku partijas reitinga kāpumu virzībā uz 2029. gada federālajām vēlēšanām.
Vācu vēsturnieks un politiskais eksperts Tomass Vāhe atzīst, ka Vācijas atbalsts Ukrainai pašlaik ir stabils, taču uzsver, ka Ukrainas iestādēm jāsāk gatavoties iespējamai Berlīnes politiskā kursa maiņai nākotnē. Viņš neizslēdz, ka AfD līdz 2029. gada federālajām vēlēšanām varētu iegūt pietiekamu atbalstu, lai piedalītos valdības veidošanā.