Igaunija aizliedz Krievijas un Baltkrievijas graudu tranzītu caur savu teritoriju
Igaunijas valdība 1. oktobrī apstiprināja sankcijas, kas aizliedz Krievijas un Baltkrievijas graudu tranzītu caur Igaunijas teritoriju. Par to sociālajā tīklā X pavēstīja Igaunijas ārlietu ministrs Marguss Cahkna. Pasākumu viņš pamatoja ar Krievijas graudu eksporta bloķēšanu un tā mēģinājumiem rast jaunus tranzīta maršrutus caur Baltijas ostām pēc Ukrainas triecieniem Krievijas Melnās un Azovas jūras ostās.
Galvenais
- Igaunija 1. oktobrī aizliedza Krievijas un Baltkrievijas graudu tranzītu caur savu teritoriju
- Igaunijas valdība apstiprināja sankcijas 1. oktobrī; lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc publicēšanas valsts ziņotājā Riigi Teataja
- Aizliegums attiecas uz CN 10 preču grupas graudiem – kviešiem, rudziem, miežiem, auzām, kukurūzu, rīsiem u.c.
- Ārlietu ministrs Marguss Cahkna jau septembrī brīdināja, ka Krievijas graudu tranzīts caur Igauniju nav pieļaujams
- Igaunija, Latvija un Lietuva koordinē rīdz stū, lai Baltijas ostas nekļūtu par Krievijas graudu tranzīta maršrutu
- Latvija ieviesa 300% nodevas Krievijas un Baltkrievijas graudu pārvadājumiem un to pārstrādei; Lietuva pastiprina pārbaudes Klaipēdas ostā
- Ukrainas ārlietu ministrs Andrijs Sibiha (Сибіга) sveica Igaunijas lēmumu un aicināja citas valstis sekot šim piemēram
Kāpēc tas ir svarīgi
Igaunijas lēmums slēdz potenciālo jauno tranzīta koridoru, pa kuru Krievijas graudi varētu nonākt pasaules tirgos caur Baltijas jūru. Pasākums ir daļa no koordinētas Baltijas valstu politikas, lai to ostas netiktu izmantotas Krievijas lauksaimniecības eksporta atbalstam. Igaunijas amatpersonas to tieši saista ar Krievijas Ukrainas graudu eksporta bloķēšanu un ar Krievijas mēģinājumiem novirzīt kravas no Melnās un Azovas jūras ostām uz Baltiju. Ukrainas ārlietu ministrs Andrijs Sibiha (Сибіга) lēmumu sveica un aicināja citas valstis rīkoties līdzīgi.
Kas notika
1. oktobrī Igaunijas valdība apstiprināja sankcijas, ar kurām aizliedz Krievijas un Baltkrievijas graudu tranzītu caur Igaunijas teritoriju. Par to sociālajā tīklā X paziņoja Igaunijas ārlietu ministrs Marguss Cahkna (Margus Tsahkna). Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas valsts ziņotājā Riigi Teataja. Aizliegums attiecas uz CN 10 preču grupas graudiem – tostarp kviešiem, meslin, rudziem, miežiem, auzām, kukurūzu, rīsiem, graudu sorgo, griķiem, prosu, kanāriju zāles sēklām un citiem retāk sastopamiem labības veidiem. Cahkna atzīmēja, ka jau 10. septembrī brīdinājis, ka Krievijas graudu tranzīts caur Igauniju faktiski neeksistē, un uzsvēra, ka septembra brīdinājums tagad kļuvis par likumu. Viņš skaidroja, ka Krievija uzbrūk Ukrainas ostām un bloķē Ukrainas graudu eksportu, vienlaikus meklējot jaunus maršrutus paša graudu eksportam, un ka Igaunija nenodrošinās šādu maršrutu. Vienlaikus Igaunija, Latvija un Lietuva strādā kopā, lai nodrošinātu, ka Baltijas ostas nekļūst par Krievijas graudu tranzīta maršrutu. Ukrainas ārlietu ministrs Andrijs Sibiha (Сибіга) lēmumu sveica un aicināja citas valstis sekot Igaunijas piemēram.
Kā to atspoguļo Ukrainas avoti
Ukrainas mediji ziņā pozicionē Igaunijas lēmumu kā atbalstošu atbildi uz Krievijas graudu eksporta bloķēšanu un uz it kā no okupētajām Ukrainas teritorijām izvestā grauda tirdzniecību. Ukrainas amatpersonas – ārlietu ministrs Andrijs Sibiha (Сибіга) un agrārpolitikas ministrs Tarass Visockis (Висоцький) – tiek citētas kā tās, kas sveic aizliegumu, aicina citas valstis rīkoties līdzīgi un ar Baltijas kolēģiem apspriež gan cīņu pret zagto Ukrainas graudu tirdzniecību, gan iespēju izmantot Baltijas ostas Ukrainas lauksaimniecības produkcijas loģistikai. Raksti Igauniju, Latviju un Lietavu attēlo kā koordinētu bloku, kas darbojas pret Krievijas Baltijas ostu izmantošanu, uzsverot Latvijas 300% nodevas un Lietuvas Klaipēdas ostas pārbaudes kā paralēlus pasākumus. Kā galvenais motīvs izcelts 2025. gadā no okupētajām Ukrainas teritorijām it kā izvestā grauda apjoms vairāk nekā 2 miljonu tonnu apmērā.
Konteksts
Krievija sāka novirzīt graudu eksportu no Melnās un Azovas jūras uz Baltijas maršrutiem pēc Ukrainas triecieniem Krievijas kuģiem un ostu infrastruktūrai. Aptuveni 80% Krievijas graudu eksporta agrāk gāja caur Melnās un Azovas jūras ostām; šīs ostas cieta no traucējumiem jūlijā un augustā Ukrainas dronu uzbrukumu dēļ – tika bojāti vairāk nekā 100 kuģu un iznīcināti graudu termināļi Azovā un Novorosijskā, ziņo Reuters. Analītiķi (SovEcon, Krievijas Graudu savienība) lēš, ka Krievijas graudu eksports augustā un septembrī nokritās līdz 16 gadu zemākajam līmenim – aptuveni trīs reizes zemāk nekā iepriekšējā gadā, bet kviešu eksports saruka līdz aptuveni 347 000 tonnām nedēļā. Eiropas Savienība 2024. gadā ieviesa aizliedzošas muitas nodevas Krievijas un Baltkrievijas graudiem, lai apturētu to importu ES, taču šīs nodevas pilnībā neaizliedz graudu tranzītu caur ES uz trešajām valstīm. Latvija ieviesa graudu robežkontroli, lai nepieļautu it kā no Ukrainas nozagtu preču tranzītu, un izziņoja 300% nodevas Krievijas un Baltkrievijas graudu pārvadājumiem un to pārstrādei. Lietuva pastiprina Krievijas graudu pārbaudes Klaipēdas ostā, lai noteiktu, vai tas nav nozagts no Ukrainas. Ukrainas Agrārpolitikas un pārtikas ministrija paziņoja, ka ar Baltijas valstīm apspriež iespēju izmantot Baltijas ostas kā alternatīvu Ukrainas lauksaimniecības produkcijas loģistikas maršrutu. Pēc Ukrainas Agrārpolitikas ministrijas datiem, tikai 2025. gadā Krievijas okupanti no Ukrainas okupētajās teritorijās audzētajiem graudiem izveda vairāk nekā 2 miljonus tonnu, kas uz citām valstīm tika pārdoti kā Krievijas produkcija.