Lietuva, Latvija un Igaunija rosina aizliegt Krievijas graudu tranzītu cauri ES
Lietuvas premjerministrs Mindaugs Sinkēvičs paziņoja, ka Lietuva rosinās ES aizliegt Krievijas graudu tranzītu caur bloka teritoriju un atsevišķus Krievijas lauksaimniecības nozares oligarhus iekļaut sankciju sarakstā. Lietuvas, Latvijas un Igaunijas vadītāji nosūtījuši kopīgu vēstuli Eiropadomes prezidentam Antoniu Kostam un Eiropas Komisijas prezidentei Urzulai fon der Leienai, aicinot noteikt šādu aizliegumu. Igaunijas premjerministrs Kristenuhs Mihals plāno šo jautājumu celt nākamajā Eiropadomes sanāksmē.
Galvenais
- Lietuvas premjerministrs Mindaugs Sinkēvičs paziņoja, ka Lietuva rosinās ES aizliegt Krievijas graudu tranzītu caur bloka teritoriju.
- Lietuva arī rosinās atsevišķus Krievijas lauksaimniecības oligarhus, kas atbalsta karu, iekļaut ES sankciju sarakstā.
- Kopīgu vēstuli Eiropadomes prezidentam Antoniu Kostam un EK prezidentei Urzulai fon der Leienai parakstījuši Igaunijas premjerministrs Kristenuhs Mihals, Latvijas premjerministrs Andris Kūbergs un Lietuvas prezidents Gitans Nausēda.
- Igaunija no 1. oktobra aizliegusi Krievijas un Baltkrievijas graudu tranzītu caur savu teritoriju, reaģējot uz Krievijas blokādi pret Ukrainas graudu eksportu.
- Latvija ieviesusi graudu muitas kontroli un izsludinājusi 300% tarifus uz Krievijas un Baltkrievijas graudu pārvadājumiem un pārstrādi.
- Sinkēvičs uzdevis Lietuvas iestādēm pastiprināt caur Lietuvu tranzītā esošā graudu izcelsmes kontroli, lai novērstu no Ukrainas nozagtu graudu pārvadāšanu.
Kāpēc tas ir svarīgi
Baltijas valstis šo jautājumu virza uz gaidāmā Eiropadomes samita darba kārtību, tādējādi palielinot iespēju, ka tiks pieņemts visa bloka līmeņa aizliegums Krievijas lauksaimniecības produktu tranzītam. Ņemot vērā, ka pašreizējās ES sankcijas neattiecas uz pārtikas precēm, šāds aizliegums būtu būtisks jauns ierobežojums.
Kas notika
Lietuvas premjerministrs Mindaugs Sinkēvičs 8. oktobrī paziņoja, ka Lietuva rosinās ES noteikt Krievijas graudu tranzīta aizliegumu caur bloka teritoriju. Vienlaikus Lietuva rosinās atsevišķus Krievijas lauksaimniecības nozares oligarhus, kas atbalsta karu, iekļaut ES sankciju sarakstā. Sinkēvičs uzdevis Lietuvas iestādēm pastiprināt caur valsti tranzītā esošā graudu izcelsmes kontroli, lai nepieļautu no Ukrainas nozagta vai jaukta grauda pārvadāšanu. Tāpat Lietuvas stratēģiskās infrastruktūras uzņēmumi izvērtē pakalpojumus, ko sniedz ar Krievijas graudu eksportu saistītiem uzņēmumiem, un novērtē, vai šāda sadarbība apdraud nacionālo drošību. Vienlaikus Igaunijas premjerministrs Kristenuhs Mihals, Latvijas premjerministrs Andris Kūbergs un Lietuvas prezidents Gitans Nausēda parakstījuši kopīgu vēstuli Eiropadomes prezidentam Antoniu Kostam un EK prezidentei Urzulai fon der Leienai, aicinot aizliegt Krievijas graudu tranzītu caur ES teritoriju un stiprināt ES un Ukrainas "Solidaritātes koridorus". Mihals plāno šo jautājumu celt nākamajā Eiropadomes sanāksmē, kas, pēc ziņojumu datiem, gaidāma 15. oktobrī Briselē. Sinkēvičs uzsvēra, ka Krievija izmanto Eiropas ostu un transporta infrastruktūru, tostarp Baltijā, sava grauda eksportam, tostarp, iespējams, no okupētajām Ukrainas teritorijām nozagtu graudu, vienlaikus apšaudot Ukrainas ostu termināļus, graudu glabātavas un graudu pārvadājumu kuģus, lai kavētu Ukrainas lauksaimniecības eksportu.
Kā to atspoguļo Ukrainas avoti
Visi avoti ir ukraiņu, un tie uztver Baltijas valstu iniciatīvu kā līdzekli, lai Krievija nevarētu gūt peļņu no kara un lai novērstu no okupētajām Ukrainas teritorijām nozagta grauda tranzītu. Ukrainas Ārlietu ministrs Andrijs Sibihs paudis, ka 2025. gadā Krievija izvedusi vairāk nekā 2 miljonus tonnu Ukrainas graudu no okupētajām teritorijām, piegādājot to Āfrikas, Āzijas, Tuvo Austrumu un Eiropas tirgiem, izmantojot Azovas un Melnās jūras ostas un "ēnaino graudu floti". Ukrainas agrārpolitikas un pārtikas ministrs Tarass Visockis Briselē ar Baltijas valstu lauksaimniecības ministriem apsprieda veidus, kā cīnīties pret Ukrainas graudu tirdzniecību, ko Krievija veic no okupētajām teritorijām.
Kur atspoguļojums atšķiras
Avoti atšķiras par kopīgās Baltijas vēstules datumu – daļa to datē ar septembra beigām, citi – ar 9. oktobri. Avoti arī atšķiras par to, vai Lietuvas vārdā vēstuli personīgi parakstījis premjerministrs, vai arī Lietuvas paraksts piedēvējams valsts prezidentam.
Konteksts
Pašreizējās ES sankcijas neattiecas uz pārtikas precēm, piemēram, graudiem, kas līdz šim ļāvis Krievijas lauksaimniecības produktiem tranzītā šķērsot ES teritoriju, nonākot trešo valstu tirgos. 2024. gadā ES noteica muitas nodokļus Krievijas un Baltkrievijas graudu produktiem, taču šie pasākumi pilnībā neapturēja to tranzītu caur ES. Krievijas eksportētāji, reaģējot uz Ukrainas uzbrukumiem Krievijas kuģiem un ostu infrastruktūrai, sākuši novirzīt graudu kravas no Melnās un Azovas jūras uz Baltijas jūru.