Trampa administrācija apsver sankciju mīkstināšanu pret «ēnu flotes» tankkuģiem

Kāpēc tas ir svarīgi

Sankciju mīkstināšana pret «ēnu flotes» tankkuģiem mainītu globālās naftas transporta plūsmas un varētu samazināt rekordaugstās frakta likmes, kas padarījušas ASV jēlnaftu pārāk dārgu Āzijas naftas pārstrādes uzņēmumiem. Šis solis nāk īsi pēc Trampa lēmuma uz laiku atcelt sankcijas pret Krievijas dīzeļdegvielu — lēmumu, ko kritizēja Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis, Eiropas valstis un daļa republikāņu senatoru kā dāvanu Putinam, kas varētu palīdzēt Krievijai finansēt karu. Augstās naftas un degvielas cenas rada politisku spiedienu uz Trampu pirms 3. novembra vidustermiņa vēlēšanām, kurās republikāņi cer saglabāt kontroli pār abām Kongresa palātām. Nozares pārstāvji un analītiķi šaubās, vai šāds mīkstinājums patiešām būtiski samazinātu frakta likmes, ņemot vērā tankkuģu vecumu un paralēlos ES un Lielbritānijas sankciju ierobežojumus.

Kas notika

ASV prezidenta Donalda Trampa administrācija izskata iespēju mīkstināt sankcijas pret tā sauktā «ēnu flotes» tankkuģiem, kas agrāk pārvadāja naftu un naftas produktus no Krievijas, Irānas, Venecuēlas un citām valstīm. Šo informāciju videouzrunā Pasaules naftas kongresā Rijādā apliecināja ASV enerģētikas ministrs Kriiss Raits, un to publiskoja izpētes uzņēmums Energy Aspects. ASV Finanšu ministrija Reuters nesasniedza pilnu video vai transkriptu; ministrija paziņoja, ka materiāli nav pieejami.

Plānotais mērķis ir divējāds: samazināt rekordaugstās globālās jūras frakta likmes un palielināt naftas un naftas produktu eksportu no Persijas līča reģiona. Diskusijas koncentrējas uz iespēju atļaut šiem tankkuģiem pārvadāt vienīgi tā saukto «likumīgo naftu» — izejvielas un naftas produktus, kas nav pakļauti ASV sankcijām. Krievijas un Irānas nafta joprojām paliek sankciju sarakstos. Uzņēmumiem, kas vēlētos izmantot šos tankkuģus, būtu jāsaņem individuālas licences no ASV Finanšu ministrijas.

ASV Enerģētikas ministrija uzsvēra, ka šāds solis nepalīdzētu Krievijai transportēt tās naftu vai naftas produktus. Tomēr analītiķi un nozares pārstāvji izsaka skepticismu: Energy Aspects norāda, ka «ēnu flotes» tankkuģi ir veci un tehniski nolietoti, un lielākā daļa no tiem jau pēdējos trīs mēnešus nepārtraukti strādājuši, tāpēc papildu jaudas pieaugums būtu niecīgs. Jūrniecības nozares pārstāvji piebilst, ka kuģu apdrošinātājiem joprojām būs jāievēro ES un Lielbritānijas sankciju noteikumi, kas ierobežos efektu uz frakta likmēm.

Šīs diskusijas notiek dažas dienas pēc tam, kad Tramps uz laiku atcēla sankcijas pret Krievijas dīzeļdegvielu — līdz 2027. gada 7. aprīlim atbilstoši Finanšu ministrijas licencei. 9. oktobrī Tramps paziņoja, ka viņš vienojies ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu par simtiem tūkstošu tonnu Krievijas dīzeļdegvielas piegādi pasaules tirgiem, lai pirms novembra vidustermiņa vēlēšanām samazinātu cenas. Šo lēmumu asi kritizēja Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis, Eiropas valstis un daļa republikāņu senatoru, saucot to par dāvanu Putinam un brīdinot, ka jaunie ieņēmumi ļaus Krievijai turpināt finansēt karu pret Ukrainu.

Kā to atspoguļo Ukrainas avoti

Ukrainas oficiālā nostāja ir asi kritizēt jebkādu ASV sankciju mīkstināšanu, kas varētu palīdzēt Krievijai finansēt karu. Ukrainas vicepremjerministrs atjaunošanas jautājumos paudis nostāju, ka Ukraina varētu uzskatīt Krievijas «ēnu flotes» kuģus par militāriem objektiem. Ukraina arī vērsusi uzmanību uz to, ka Krievijas «ēnu flote» apdraud vides drošību, un atbalsta ES plānus paplašināt Vidusjūras jūras spēku misiju, lai cīnītos pret šo floti.

Kā to atspoguļo starptautiskie avoti

Starptautiskajā kontekstā situācija ir pretrunīga. ES plāno paplašināt savu Vidusjūras jūras misiju, lai cīnītos pret Krievijas «ēnu floti», un ES ārlietu augstā pārstāve Kaja Kallasa brīdinājusi par naftas noplūžu risku pie Eiropas krastiem. Oktobra sākumā Lielbritānija noteica sankcijas astoņiem kuģiem, kas iesaistīti Krievijas sašķidrinātās dabasgāzes eksportā, tostarp trim «ēnu flotes» tankkuģiem, diviem degvielas apgādes kuģiem un trim Krievijas ledus klases kuģiem. Vienlaikus ASV tuvojas 3. novembra vidustermiņa vēlēšanām, kurās augstās naftas cenas rada politisku spiedienu uz Trampu un republikāņus, kas cer saglabāt kontroli pār abām Kongresa palātām.

Kur atspoguļojums atšķiras

Avoti atšķiras divos jautājumos. Pirmkārt, par ASV sankciju atcelšanas termiņu pret Krievijas dīzeļdegvielu: vairums ziņojumu un Finanšu ministrijas licence norāda termiņu līdz 2027. gada 7. aprīlim, bet viens fakts min tikai 7. aprīli bez gada. Otrkārt, par to, vai sankciju mīkstināšana pret «ēnu floti» palīdzētu Krievijai: daži Ukrainas avoti uztraucas, ka tas varētu atvieglot Krievijas naftas transportēšanu, savukārt ASV Enerģētikas ministrija un citi avoti uzstāj, ka pasākums attieksies tikai uz nesankcionētu «likumīgo naftu» un nepalīdzēs Krievijai.

Konteksts

Tankkuģu frakta likmes pēdējā laikā sasniegušas rekordu līmeni saistībā ar konfliktiem Irānā un Ukrainā, kas veicinājis inflāciju un padarījis ASV naftu pārāk dārgu Āzijas pārstrādes uzņēmumiem, kuri sākuši meklēt alternatīvas piegādes no Tuvo Austrumu un Latīņamerikas. Oktobra sākumā Lielbritānija noteica sankcijas astoņiem Krievijas sašķidrinātās dabasgāzes eksportā iesaistītiem kuģiem. Ukraina paziņojusi, ka varētu uzskatīt Krievijas «ēnu flotes» kuģus par militāriem objektiem, un ES plāno paplašināt Vidusjūras jūras misiju, lai cīnītos pret šo floti, ar ES ārlietu vadītājas Kajas Kallasas brīdinājumu par naftas noplūžu risku pie Eiropas krastiem.