ASV Kongresa likumprojekts par jaunām sankcijām pret Krieviju iestrēdzis pirms novembra vēlēšanām
ASV Pārstāvju palātā likumprojekts, kas paredz 100% muitas nodevas Krievijas enerģijas resursu lielākajiem importētājiem un valstīm, kas palīdz Krievijai apiet sankcijas, saskaras ar pretestību gan no demokrātu, gan republikāņu puses. Pārstāvju palātas spīkers Maiks Džonsons paziņojis, ka balsojums par dokumentu līdz 3. novembra starptermiņa vēlēšanām ir maz ticams.
Galvenais
- Likumprojekts paredz 100% muitas nodevas pieciem lielākajiem Krievijas naftas un gāzes importētājiem un piecām valstīm, kas palīdz Krievijai apiet sankcijas, tostarp Ķīnai, Indijai un Turcijai.
- Senāts likumprojektu jau pieņēmis ar 86 balsīm «par» un 11 «pret» pēc senatora Lindsija Grema nāves jūlijā.
- Pārstāvju palātas spīkers Maiks Džonsons 4. septembrī paziņoja, ka balsojums līdz 3. novembra vēlēšanām ir maz ticams, jo Kongress Vašingtonā strādās tikai dažas dienas nākamajosnajā divos mēnešos.
- Demokrāti, tostarp Gregors Mikss, iebilst pret normām, kas varētu dot prezidentam papildu tiesības noteikt plašas muitas nodevas.
- Ārpolitikas komitejas vadītājs Braiens Masts brīdina, ka Indijas un citu Krievijas naftas pircēju pāriešana pie alternatīviem piegādātājiem varētu paaugstināt degvielas cenas.
- Ukrainas ārlietu ministrs Andrijs Sibiha un prezidenta sankciju politikas sūtnis Vladislavs Vlasjuks aicināja Pārstāvju palātu pieņemt likumprojektu.
Kāpēc tas ir svarīgi
Ja likumprojekts tiktu pieņemts, tas varētu būtiski palielināt ekonomisko spiedienu uz Krieviju, nosakot 100% muitas nodevas tās lielākajiem enerģijas pircējiem un valstīm, kas palīdz apiet sankcijas. Likumprojekta izskatīšanas aizkavēšanās var nozīmēt, ka šis spiediens un atbalsts Ukrainai tiks atlikts, vienlaikus paaugstinoties degvielas cenām un saasinoties debatēm par prezidenta tiesītošas noteikt muitas nodevas.
Kas notika
ASV Pārstāvju palātā likumprojekts par jaunām sankcijām pret Krieviju, ko Senāts jau pieņēma ar 86 balsīm «par» un 11 «pret» pēc tā autora senatora Lindsija Grema nāves jūlijā, ir iestrēdzis. Pārstāvju palātas spīkers Maiks Džonsons 4. septembrī paziņoja, ka balsojums pirms 3. novembra starptermiņa vēlēšanām ir maz ticams, jo Kongress Vašingtonā tuvākajosnajā divos mēnešos strādās tikai dažas dienas. Dokumentu autore Grems un līdzautors Ričards Blumentāls to izstrādāja, lai ļautu prezidentam noteikt 100% muitas nodevas pieciem lielākajiem Krievijas naftas un gāzes importētājiem un piecām valstīm, kas palīdz Krievijai apiet enerģētikas sankcijas; kā lielākie pircēji minēta Ķīna, Indija un Turcija.
Likumprojekts saskaras ar pretestību vairākās frontēs. Demokrāti, tostarp Gregors Mikss un Brēds Šneideris, iebilst pret normām, kas varētu dot prezidentam Donaldam Trampam jaunu juridisko pamatu plašu muitas nodevu noteikšanai — īpaši ņemot vērā, ka viņa pašreizējās muitas nodevas tiek apstrīdētas tiesā. Daļa republikāņu arī izsaka bažas. Ārpolitikas komitejas vadītājs Braiens Masts brīdina, ka piespiežot Indiju un citus Krievijas naftas pircējus meklēt alternatīvus piegādātājus, varētu pieaugt naftas un degvielas cenas, kas jau pieaugušas pēc kara ar Irānu un ir politiski jutīgs temats priekšvēlēšanu periodā. ASV biznesa organizāciju koalīcija, tostarp ASV Tirdzniecības palāta, Mazumtirdzniecības nozares līderu asociācija un Nacionālā ārējās tirdzniecības padome, augustā nosūtīja Kongresam vēstuli, brīdinot par iespējamām negatīvām sekām patērētājiem, tirdzniecības partneriem un sabiedrotajiem.
Ukrainas amatpersonas aktīvi lobē likumprojekta pieņemšanu: ārlietu ministrs Andrijs Sibiha aicināja Pārstāvju palātu atbalstīt dokumentu pēc Krievijas trieciena «Coca-Cola» rūpnīcai Kijivas apgabalā, bet prezidenta sankciju politikas sūtnis Vladislavs Vlasjuks Vašingtonā vadīja virkni tikšanos, lai veicinātu tā virzību.
Kā to atspoguļo Ukrainas avoti
Ukrainas mediji uzsver likumprojektu kā līdzekli, lai palielinātu spiedienu uz Krieviju un demonstrētu atbalstu Ukrainai. Ukrainas amatpersonas tieši parādītas kā aktīvi lobējošas ASV Kongresā likumprojekta pieņemšanu, tostarp Sibihas aicinājums pēc Krievijas trieciena «Coca-Cola» rūpnīcai Kijivas apgabalā un Vlasjuka tikšanās Vašingtonā.
Kur atspoguļojums atšķiras
Avoti atšķiras ziņojumos par Senāta augusta balsojumiem un likumprojekta galīgo apstiprināšanu: tie dažādi min 86-11 apstiprinājumu, 86-12 procedūras atbalstu vai 81 balsi, kam sekoja bloķēšana no Senāta vairākuma līdera Džona Tūna pēc Baltā nama lūguma.
Konteksts
Likumprojektu Senāts pieņēma ar 86 balsīm «par» un 11 «pret» pēc senatora Lindsija Grema nāves jūlijā. Pārstāvju palātas paātrinātā procedūra prasītu divu trešdaļu vairākumu, bet republikāņu vairākums ir šaurs. Ķīna, Indija un Turcija ir identificētas kā lielākie Krievijas enerģijas resursu pircēji. Ukrainas amatpersonas ir aicinājušas Pārstāvju palātu pieņemt likumprojektu un vadījuši tikšanās ASV, lai veicinātu tā virzību.