ASV Kongressa Pārstāvju palāta nākamnedēļ balsos par Graham-Blumenthal sankciju likumprojektu pret Krieviju
ASV Pārstāvju palāta ir ieplānojusi nākamnedēļ balsot par Graham-Blumenthal sankciju likumprojektu pret Krieviju (un Irānu). Likumprojekts H.R. 5334, kas oficiāli nosaukts „Lindsey Graham Sanctions on Russia and Iran Act", pilnvarotu prezidentu Trampu uzlikt līdz 100% muitas nodevas pieciem lielākajiem Krievijas naftas un gāzes pircējiem un valstīm, kas palīdz Maskavai apiet sankcijas, kā arī līdz 500% nodevas precēm no pašas Krievijas. Likumprojektu Senatrada mainīgajā vairākumā atbalstīja 7. augustā, taču Pārstāvju palātā tam pretojas gan demokrāti, gan daļa republikāņu, tostarp bažas par plaša tarifa tautības piešķiršanu prezidentam.
Galvenais
- Pārstāvju palāta balsos par H.R. 5334 — „Lindsey Graham Sanctions on Russia and Iran Act" — nākamnedēļ; Procedūru komiteja izskatīšanu ieplānojusi 14. septembra pēcpusdienā.
- Likumprojekts pilnvarotu prezidentu uzlikt līdz 100% muitas nodevas pieciem lielākajiem Krievijas naftas un gāzes pircējiem un piecām valstīm, kas palīdz apiet enerģētikas sankcijas; līdz 500% nodevas precēm no Krievijas.
- Paredz arī obligātas sankcijas pret Krievijas vadību, enerģētikas sektoru, aizsardzības rūpniecību un „ēnu floti".
- Senatāts likumprojektu pieņēma 7. augustā ar 86 balsīm par un 11 pret.
- Likumprojekta galvenais līdzautors senators Lindsija Grems (Republikačníks) pēkšņi nomira 12. jūlijā — divas dienas pēc tam, kad viņš Kijevā paziņoja par vienošanos ar Baltā namu par jaunu redakciju.
- Pārstāvju palātas Mazākuma līderis Hekims Džefriess un citi demokrāti iebilst pret likumprojektu, uzskatot, ka tas piešķir Trampam pārāk plašas tarifa tautības.
- Kijevā uzrunājot Yalta European Strategy sanāksmi, prezidents Volodimirs Zelenskis aicināja Kongresu nekavējoties pieņemt sankciju likumprojektu.
Kāpēc tas ir svarīgi
Ja likumprojekts tiks pieņemts, tas kļūtu par vienu no plašākajiem ASV ekonomiskā spiediena pasākumiem pret Krieviju — ar obligātām sankcijām pret Krievijas vadību, enerģētikas sektoru, aizsardzības rūpniecību un „ēnu floti", kā arī ar iespēju uzlikt līdz 100% muitas nodevas valstīm, kas ir galvenie Krievijas enerģijas resursu pircēji. Tā kā Senāts jau to atbalstījis, Pārstāvju palātas balsojums noteiks, vai šis spiediens patiešām tiks īstenots, vai arī likumprojekts iestrēgs līdz novembra vidustermiņa vēlēšanām. Iznākums tieši ietekmēs Ukrainas pozīciju karā un parādīs ASV Kongresa gatavību ekonomiski spiest Maskavu.
Kas notika
ASV Pārstāvju palāta ir izsludinājusi balsojumu par Graham-Blumenthal sankciju likumprojektu (H.R. 5334) nākamnedēļ; Procedūru komiteja dokumentu izskatīšanai izskatīs 14. septembra pēcpusdienā, un tā pieņemšanai nepieciešams vienkāršs balsu vairākums. Likumprojekts pilnvarotu prezidentu Donaldu Trampu uzlikt līdz 100% muitas nodevas pieciem lielākajiem Krievijas naftas un dabasgāzes pircējiem un piecām valstīm, kas palīdz Krievijai apiet enerģētikas sankcijas, kā arī līdz 500% nodevas precēm tieši no Krievijas. Papildus tarifu pasākumiem tas paredz obligātas sankcijas pret Krievijas vadību, enerģētikas sektoru un struktūrām, kas sadarbojas ar Krievijas aizsardzības rūpniecību un „ēnu floti".
Senāts likumprojektu pieņēma 7. augustā ar 86 balsīm par un 11 pret. Tomēr Pārstāvju palātā likumprojektam pretojas Mazākuma līderis Hekims Džefriess un citi demokrāti — Gregs Mīkss, Ričards Nīls, DonBeiers, kā arī senatori Rons Vaidens un Elizabete Vorena — kuri uzskata, ka Tramps jau tagad pietiekamā apjomā var uzlikt sankcijas un ka likumprojekts piešķir viņam pārāk plašas jaunas tarifa tautības. Republikāņu atbalsts arī esot bijis pieticīgs — daļa baidās no politiskām sekām pirms 3. novembra vidustermiņa vēlēšanām, un entuziasms mazinājies pēc galvenā līdzautora Lindsija Grema pēkšņās nāves 12. jūlijā — tikai divas dienas pēc viņa vizītes Kijevā, kur viņš paziņoja par vienošanos ar Baltā namu par pārstrādātu likumprojekta redakciju. ASV Tirdzniecības palāta un uzņēmēju pārstāvji nosūtījuši vēstuli Kongresa vadībai, aicinot izņemt tarifa pilnvaras un koncentrēties uz mērķtiecīgām sankcijām un diplomātiju ar valstīm, kas pērk Krievijas enerģiju.
Kā to atspoguļo Ukrainas avoti
Visas piecas pieejamās ziņu avoti ir ukraiņu valodā un konsekventi attēlo gaidāmo Pārstāvju palātas balsojumu kā izšķirošu brīdi Ukrainai. Ukraiņu mediji uzsver, ka likumprojekts paredzētu plašas sankcijas pret Krievijas enerģētikas sektoru, aizsardzības rūpniecību un „ēnu floti". Tāpat tie izceļ ar Ukrainu saistīto balsu nostāju — jo īpaši prezidenta Volodimira Zelenska aicinājumu Yalta European Strategy sanāksmē Kongresam nekavējoties pieņemt likumprojektu, kā arī senatores Džīnas Šehas publisko atbalstu un viena anonīma Eiropas amatpersonas vērtējumu par likumprojektu kā svarīgu politisku un simbolisku atbalsta signālu Kijevai, vienlaikus atzīstot iekšējo pretestību ASV.
Kur atspoguļojums atšķiras
Avoti atšķiras ziņās par Senāta balsojuma datumu un rezultātu: vieni ziņo, ka Senāts 7. augustā atbalstīja likumprojektu ar 86 balsīm par un 11 pret, citi — ka 28. jūlijā balsojums bija 86 pret 12.
Konteksts
Likumprojekts sākotnēji tika iesniegts ASV Senātā 2025. gada aprīļa sākumā; agrākā redakcija piedāvāja 500% muitas nodevu valstīm, kas turpina pirkt Krievijas enerģiju. 2026. gada 10. jūlijā senators Lindsija Grems vizītes laikā Kijevā paziņoja preses konferencē, ka panākta vienošanās ar Baltā namu par pārstrādātu versiju; divas dienas vēlāk, 12. jūlijā, viņš pēkšņi nomira. 7. augustā Senāts likumprojektu pieņēma ar ievērojamu balsu vairākumu. 2025. gada jūnijā The Wall Street Journal ziņoja, ka Trampa administrācija centās panākt, lai Grems mīkstinātu likumprojektu, bet 31. augustā Politico vēstīja, ka tas varētu ciest neveiksmi Pārstāvju palātā partiju domstarpību dēļ. Ķīna, Indija un Turcija ir starp lielākajiem Krievijas naftas produktu pircējiem un būtu starp valstīm, uz kurām attiektos likumprojekta tarifa noteikumi.