Tramps parakstījis Krievijas „elles sankciju" likumu; Ukraina iesaistās tā ieviešanā
ASV prezidents Donalds Tramps aptuveni nedēļu pirms raksta publicēšanas parakstīja senatora Lindsija Greema iniciēto „elles sankciju" likumu, ko pieņēmuši abi Kongresa palātas. Likums kodificē sankcijas pret Krieviju piecās jomās — enerģētikā, ēnu flotes, finanšu sektorā, aizsardzības rūpniecības kompleksā un apiešanas mehānismos — un nosaka līdz 500% tarifus Krievijas precēm un līdz 100% tarifus trešo valstu precēm. Ukraina jau nodevusi ASV pusei konkrētus priekšlikumus, tostarp ar tirgotāju, tankeru un kapteiņu sarakstiem, un aktīvi strādā ar Kongresu, lai mudinātu Baltā nama administrāciju pilnībā īstenot likumu līdz 18. oktobra termiņam.
Galvenais
- ASV prezidents Donalds Tramps parakstīja „elles sankciju" likumu aptuveni nedēļu pirms raksta publikācijas.
- Likumu sākotnēji iniciēja senators Lindsijs Greems; to pieņēma abas Kongresa palātas.
- Kodificētās sankciju jomas: enerģētika, ēnu flote, finanšu sektors, Krievijas aizsardzības rūpniecības komplekss un apiešanas mehānismi.
- Likums paredz tarifus līdz 500% Krievijas precēm un līdz 100% trešo valstu precēm, kas iegādājas nozīmīgus Krievijas naftas vai gāzes apjomus.
- Pastāvošās ASV sankcijas pret Krieviju iegūst likuma spēku un var tikt pilnībā atceltas tikai tad, kad Krievija paraksta Ukrainas neatkarīgās valdības atzītu miera nolīgumu un izbeidz karadarbību.
- ASV administrācijai līdz 18. oktobrim jāveic (vai jāizvēlas neveikt) likumā paredzētās darbības.
- Ukraina nodevusi ASV pusei konkrētus priekšlikumus par visām kodificētajām jomām, tostarp tirgotāju, tankeru un kapteiņu sarakstus, kā arī informāciju par uzņēmumiem, maršrutiem un starpniekiem.
- Ķīna un Indija kā nozīmīgākie Krievijas energoresursu pircēji asi reaģējuši uz likumu.
Kāpēc tas ir svarīgi
Likums padara pastāvošās ASV sankcijas pret Krieviju par likuma spēkā esošām, vairs neatceļamām ar vienu izpildvaras lēmumu, un nosaka bargus 500% tarifus Krievijas precēm un līdz 100% tarifus trešo valstu precēm, kas iegādājas Krievijas energoresursus vai palīdz apiet sankcijas. Tas ievieš skaidru 18. oktobra termiņu, līdz kuram ASV administrācijai jārīkojas, un paplašina sankciju tvērumu uz ārvalstu piegādātājiem, bankām, finanšu starpniekiem un digitālo aktīvu dalībniekiem, kas nodrošina Krievijas aizsardzības un energoeksportu. Ukraina aktīvi iesaistās, nododot ASV pusei konkrētus priekšlikumus ar tirgotāju, tankeru un starpnieku sarakstiem.
Kā to atspoguļo starptautiskie avoti
Ķīna un Indija — nozīmīgākie Krievijas energoresursu pircēji — asi reaģējuši uz likumu, kas paredz līdz 500% tarifus Krievijas precēm un līdz 100% tarifus trešo valstu precēm, kuras iegādājas nozīmīgus Krievijas naftas vai gāzes apjomus vai veicina sankciju apiešanu.
Konteksts
Senatora Lindsija Greema iniciēto likumu pieņēma abas ASV Kongresa palātas pirms Trampa parakstīšanas. Pēc iepriekšējām sankcijām pret Rosneft un Lukoil 2026. gada februārī Krievijas naftas eksporta ieņēmumi bija 9,75 miljardi ASV dolāru, bet eksports saruka līdz aptuveni 6,6 miljoniem barelu dienā, un Krievija daļu tirdzniecības novirzīja iepriekš nesankcionētiem dalībniekiem. Krievija joprojām saņem kritiskās tehnoloģijas un komponentes caur trešajām valstīm, tostarp caur bankām AAE, Turcijā, Centrālāzijā un Honkongā. Likumā ir „atbrīvojuma" mehānisms, kas ļauj ASV prezidentam atsevišķus noteikumus nepiemērot nacionālo interešu apsvērumu dēļ, atstājot administrācijai ievērojamu rīcības brīvību.