Tramps parakstīja Greima sankciju likumu pret Krieviju un Irānu
ASV prezidents Donalds Tramps 18. septembrī parakstīja likumu, kas nosaukts par godu mirušajam senatoram Lindsejam Greimam un paredz līdz 100% muitas tarifus valstīm, kuras turpina pirkt Krievijas naftu un gāzi. Likums paplašina arī sankcijas pret Krievijas militāro vadību, finanšu un enerģētikas sektoru, ēnu floti un ieroču ražošanā izmantojamo preču eksporta kontroli. Dokumentu līdz ar Greimu bija izstrādājis senators Ričards Blūmentāls, sākotnēji tas paredzēja 500% tarifus, bet galīgajā redakcijā likme samazināta līdz 100%.
Galvenais
- Tramps parakstīja likumu HR 5334 «Lindsey O. Graham Sanctioning Russia and Iran Act of 2026» 18. septembrī (pēc ASV laika)
- Likuma līdzautors — senators Lindsejs Greims (republikānis) — miris 11. jūlijā, dienu pēc uzstāšanās preses konferencē Kijivā
- Senāts likumu atbalstīja 7. augustā ar 86 balsīm «par» un 11 «pret»; Pārstāvju palāta to galīgi apstiprināja 16. septembrī ar 262 balsīm «par» un 159 «pret»
- Likums dod prezidentam tiesības noteikt līdz 100% tarifus valstīm, kas ir pieci lielākie Krievijas naftas un gāzes pircēji vai palīdz apiet sankcijas
- Kā iespējamie tarifu mērķi minēta Ķīna, Indija un Turcija; pieminētas arī Ungārija un Slovākija
- Tramps pieprasīja likumprojektam pievienot arī Irānu esošo sankciju pagarinājumu
- Prezidents saglabā tiesības atteikties no tarifu piemērošanas ar Kongresa apstiprinājumu un izdarīt izņēmumus nacionālās drošības apsvērumu dēļ
Kāpēc tas ir svarīgi
Likums ļauj noteikt līdz 100% tarifus tādām lielām Krievijas enerģētikas resursu pircējām kā Ķīna, Indija un Turcija, kas var būtiski samazināt Maskavas enerģētikas ieņēmumus. Tas paplašina arī sankcijas pret Krievijas militāro vadību, finanšu un enerģētikas sektoru, ēnu floti un ārvalstu piegādātājiem, kā arī pastiprina eksporta kontroli precēm, ko Krievija varētu izmantot ieroču ražošanā. Likums bija mirušā senatora Lindseja Greima — viena no ietekmīgākajiem republikāņu atbalstītājiem stingrai politikai pret Krieviju — galvenā iniciatīva.
Kas notika
ASV prezidents Donalds Tramps 18. septembrī (pēc ASV laika) parakstīja likumu HR 5334 «Lindsey O. Graham Sanctioning Russia and Iran Act of 2026», kas paredz jaunas sankcijas pret Krieviju un Irānu. Sākotnējā 2025. gada aprīļa redakcijā, kuru iesniedza senators Lindsejs Greims (republikānis) un Ričards Blūmentāls (demokrāts), bija paredzēti automātiski 500% tarifi valstīm, kas turpina pirkt Krievijas naftu. Galīgajā redakcijā tarifa likme samazināta līdz 100%, un prezidentam dotas tiesības atteikties no tarifu piemērošanas ar Kongresa apstiprinājumu, kā arī noteikt izņēmumus nacionālās drošības apsvērumu dēļ. Pēc Greima nāves 11. jūlijā un vairākām aizkavēšanām, tostarp Senāta līdera Džona Tūna bloķēšanai pēc Baltā nama lūguma sarunu laikā ar Putinu, Senāts 7. augustā atbalstīja likumu ar 86 balsīm «par» un 11 «pret», bet Pārstāvju palāta to galīgi apstiprināja 16. septembrī ar 262 balsīm «par» un 159 «pret». Trampa parakstīšana notika pēc plāna 18. septembrī pēc ASV laika (jau pēc pusnakts pēc Kijivas laika), ko iepriekš bija paziņojis žurnālists Alekss Raufoglu, atsaucoties uz Baltā nama apstiprinājumu. Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis pateicās Trampam, senatoriem un Pārstāvju palātas locekļiem par likuma parakstīšanu, nosaucot tā pilnīgu un ātru īstenošanu par labāko veidu, kā godināt Greima piemiņu.
Kā to atspoguļo Ukrainas avoti
Ukrainas mediji šo notikumu plaši atspoguļo kā diplomātisku panākumu Ukrainai, uzsverot Zelenska pateicību Trampam un Kongresam. Daudzi avoti izceļ Ukrainas prezidenta sankciju politikas sūtņa Vladislava Vlasjuka komentārus, kas kā galvenos iespējamos tarifu mērķus min Ķīnu, Indiju un Turciju, kā arī papildus piemin Ungāriju un Slovākiju. Ukrainas izdevumi sniedz arī detalizētus importa apjoma datus (Ķīnas, Indijas, Turcijas jēlnaftas iepirkumus; Francijas, Beļģijas, Spānijas LNG importu; jūras piegādes Krievijai) lai uzsvērtu likuma iespējamo ietekmi uz Krievijas ieņēmumiem. Ārlietu ministrs Andrijs Sibiha parakstīšanu nodēvēja par «patiešām vēsturisku dienu», kas vēl vairāk izolēs Krieviju. Vienlaikus vairāki ukraiņu mediji sniedz vietu arī žurnālista Romana Cimbaljuka skeptiskajam viedoklim, ka likums radikāli nemainīs situāciju un ka Ukrainai pirmām kārtām vajag raķetes, nevis sankciju diskusijas.
Kā to atspoguļo starptautiskie avoti
Starptautiskie mediji, tostarp vienīgais franču valodas avots Le Monde, ziņo, ka likums Pārstāvju palātā tika pieņemts ar divpartiju atbalstu, vienlaikus apšaubot, vai Baltais nams vēlētos vai varētu atļauties tirdzniecības karu ar Pekinu. Reuters analītiķi, uz kuriem atsaucas vairāki raksti, norāda, ka likuma tūlītējā ietekme var būt ierobežota, ņemot vērā Trampa nevēlēšanos īstenot pasākumus, kas varētu paaugstināt patēriņa cenas pirms novembra starpvēlēšanām. Starptautiskā prese izceļ arī Krievijas brīdinājumu, ka turpmākās ASV sankcijas apgrūtinās miera līguma noslēgšanu par Ukrainu, un Indijas brīdinājumu par riskiem divpusējām attiecībām un globālajiem enerģētikas tirgiem. Tāpat uzmanība pievērsta likuma attīstībai no sākotnēji piedāvātajiem 500% tarifiem līdz galīgajiem 100% un mirušā senatora Lindseja Greima lomai kā galvenajam likumprojekta virzītājam.
Kur atspoguļojums atšķiras
Avoti atšķiras par ASV Pārstāvju palātas galīgā balsojuma datumu: lielākā daļa ziņo par 16. septembri, bet daži avoti norāda 17. septembri.
Konteksts
Sākotnējo likumprojekta versiju, kas 2025. gada aprīlī iesniegta ASV Senātā, autore bija senatori Lindsejs Greims un Ričards Blūmentāls, un tā paredzēja automātiskus 500% tarifus; galīgajā versijā likme tika samazināta līdz 100%. Senators Greims 10. jūlijā preses konferencē Kijivā paziņoja par jaunās versijas vienošanos, bet nākamajā dienā — 11. jūlijā — viņš pēkšņi nomira. Agrāk likumprojektu pēc Baltā nama lūguma bija bloķējis Senāta vairākuma līderis Džons Tūns sarunu laikā ar Vladimiru Putinu. ES paralēli ir pieņēmusi pakāpenisku aizliegumu Krievijas gāzes importam: LNG ilgtermiņa līgumu ietvaros līdz 2027. gada 1. janvārim, bet cauruļvadu gāzei ilgtermiņa līgumos — līdz 2027. gada 30. septembrim.