Trampa un Putina vienošanās par Krievijas dīzeļdegvielas piegādēm izraisa kritiku Eiropā un ASV
ASV prezidents Donalds Tramps 9. oktobrī panāca vienošanos ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu par Krievijas dīzeļdegvielas piegādēm ASV un pasaules tirgiem, solot zemākas degvielas cenas. 11. oktobrī viņš paziņoja par "enerģētisko pamieru", kas attiecas vienīgi uz naftas pārstrādes rūpnīcu apšaudes pārtraukšanu abās valstīs. Vienošanās izpelnījusies nosodošu reakciju no Itālijas premjerministres Džordžas Meloni, ASV senatoru divpartiju grupas un Ukrainas amatpersonām, vienlaikus Krievija turpinājusi uzbrukumus Ukrainai.
Galvenais
- 9. oktobrī Tramps un Putins vienojās par vairāk nekā 300 000 tonnu Krievijas dīzeļdegvielas piegādi ASV un pasaules tirgiem, kam novembrī jāseko 500 000 tonnām un īsā laikā vēl vienam miljonam tonnu.
- ASV Finanšu ministrija izdeva vispārējo licenci Nr. 135, kas atļauj Krievijas izcelsmes dīzeļdegvielas tirdzniecību un importu līdz 2027. gada 7. aprīlim.
- 11. oktobrī Tramps paziņoja par "enerģētisko pamieru", kas attiecas vienīgi uz naftas pārstrādes rūpnīcu apšaudes pārtraukšanu; Kremlis pēc dažām minūtēm apstiprināja Putina nostāju, ka viņš pašlaik negrasās tirgoties ar Ukrainu.
- Tramps publiski aicinājis Ukrainu izvēlēties jaunu līderi un turpina spiest Kijivu pārtraukt uzbrukumus Krievijas naftas objektiem; Kijiva paziņoja, ka nebija informēta par vienošanos iepriekš.
- Itālijas premjerministre Džordža Meloni 14. oktobrī raksturoja vienošanos kā "ļoti riskantu lēmumu" un norādīja, ka degvielas cenu kāpumu galvenokārt izraisījis karš ar Irānu, nevis karš Ukrainā.
- 12 ASV senatori no abām partijām nosūtīja Trampam vēstuli, pieprasot vienošanās atcelšanu, bet ES samita noslēguma dokumentā plānots iekļaut punktu, kas pauž nožēlu par Trampa un Putina darījumu.
- Naktī uz 14. oktobri Krievija veica uzbrukumu Ukrainai ar 39 ballistiskajām raķetēm un 128 droniem, galvenokārt mērķējot uz Kijivu, Kijivas un Harkivas apgabalu; Ukraina paziņoja, ka apturēs uzbrukumus Krievijas rūpnīcām, ja Krievija pārtrauks triecienus Ukrainas enerģētikas objektiem pirms ziemas.
- ASV Kongress 2022. gadā aizliedza Krievijas energoresursu importu; analītiķi vērtē, ka 300 000 tonnu dīzeļdegvielas ir aptuveni puse no vienas dienas ASV patēriņa un ka vienošanās apjomi ir pārāk mazi, lai būtiski ietekmētu cenas ASV tirgū.
Kāpēc tas ir svarīgi
Vienošanās atvieglo sankcijas pret Krievijas energoresursu pārdošanu, nodrošinot jaunus ieņēmumus valstij, kas karo ar Ukrainu, un graujot gadu gaitā uzkrāto Rietumu sankciju spiedienu. Vienlaikus Tramps atklāti spiež Ukrainas vadību, vienlaikus slēdzot vienošanās ar Maskavu, kas liecina par strauju ASV kara laika pozīcijas maiņu attiecībā uz Kijivu. Analītiķi dažādos reģionos piekrīt, ka paziņotie apjomi ir pārāk mazi, lai būtiski ietekmētu ASV degvielas cenas, liecinot par politiskiem, nevis tirgus motīviem saistībā ar 3. novembra starptermiņa vēlēšanām. ASV divpartiju senatoru grupa pieprasījusi darījuma atcelšanu, paverot iekšpolitisko konfrontāciju, savukārt Kijiva ziņo, ka nav tikusi konsultēta, un Krievija turpina uzbrukumus Ukrainai pēc vienošanās paziņošanas.
Kas notika
9. oktobrī ASV prezidents Donalds Tramps telefonsarunā ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu vienojās par Krievijas dīzeļdegvielas piegādēm ASV un pasaules tirgiem: vairāk nekā 300 000 tonnu nekavējoties, 500 000 tonnas novembrī, vēl viens miljons tonnu īsā laikā, kā arī papildu 3 miljoni tonnu atkarībā no Krievijas pārstrādes rūpniecības stāvokļa. Tramps to pozicionēja kā soli pret zemākām degvielas cenām ASV. Dažas minūtes pēc Trampa paziņojuma Kremlis apstiprināja Putina nostāju, ka viņš pašlaik negrasās sarunāties ar Ukrainu, un pamatoja to ar aizvainojumu par triecieniem Krievijas naftas objektiem valsts domes vēlēšanu laikā. 11. oktobrī Tramps paziņoja par "enerģētisko pamieru", taču Kremļa preses sekretārs Dmitrijs Peskovs skaidroja, ka tā tvērums nav precizēts; vienošanās attiecas vienīgi uz naftas pārstrādes rūpnīcu apšaudes pārtraukšanu abās valstīs. ASV Finanšu ministrija izdeva vispārējo licenci Nr. 135, kas atļauj Krievijas izcelsmes dīzeļdegvielas pārdošanu, piegādi, izkraušanu un importu līdz 2027. gada 7. aprīlim. Tramps turpina spiest Kijivu pārtraukt uzbrukumus Krievijas naftas objektiem un publiski aicinājis Ukrainu izvēlēties jaunu līderi; Kijiva paziņoja, ka nebija informēta par vienošanos iepriekš. Ukraina piedāvājusi apturēt uzbrukumus Krievijas rūpnīcām, ja Krievija pārtrauks triecienus Ukrainas enerģētikas objektiem pirms ziemas, taču naktī uz 14. oktobri Krievija veica plašu uzbrukumu ar 39 ballistiskajām raķetēm un 128 droniem, galvenokārt mērķējot uz Kijivu un Harkivu. 14. oktobrī Itālijas premjerministre Džordža Meloni raksturoja vienošanos kā "ļoti riskantu" un aicināja ES iecelt vienotu pārstāvi sarunām ar Krieviju. Vienlaikus 12 ASV senatori no abām partijām nosūtīja Trampam vēstuli, pieprasot darījuma atcelšanu.
Kā to atspoguļo Ukrainas avoti
Ukrainas avoti uzsver Trampa publisko aicinājumu Ukrainai izvēlēties jaunu līderi, spiedienu uz Kijivu pārtraukt triecienus Krievijas naftas objektiem un faktu, ka Ukraina netika informēta par vienošanos. Tās ziņo par Krievijas turpmākajiem un pastiprinātajiem uzbrukumiem Ukrainas enerģētikas un ūdens infrastruktūrai pirms ziemas, kā arī Krievijas paralēlo atteikšanos no sarunām. Ukrainas amatpersonas raksturo darījumu kā nodevību, kas grauj daudzu gadu Rietumu centienus liegt Krievijas kara mašīnai finansējumu, un brīdina par iespējamu izlūkošanas informācijas apmaiņas un ieroču piegādes mehānismu apturēšanu. Tās citē Itālijas premjerministres Meloni brīdinājumu, ka darījuma rezultāts ir apšaubāms, bet riski acīmredzami, kā arī ziņo, ka ES samita noslēguma dokumentā plānots iekļaut punktu, kas pauž nožēlu par Trampa un Putina vienošanos. Ukrainas analītiķi uzsver, ka Tramps pārvērtē vienošanās ietekmi uz ASV degvielas cenām.
Kā to atspoguļo starptautiskie avoti
Ķīnas preses avoti galveno uzmanību pievērš ASV iekšpolitikai, sasaistot darījumu ar 3. novembra starptermiņa vēlēšanām un raksturojot to kā ārkārtas manevri, ko vēlāk varētu pārskatīt. Citētie Ķīnas analītiķi norāda, ka paziņotie apjomi ir pārāk mazi, lai mainītu ASV cenas, un ka jebkurš sankciju atvieglojums var tikt izmantots kā ieejas punkts plašākai sankciju demontāžai. Ziņojumi izceļ pretrunas ASV politikā: sekundārās nodevas trešo valstu Krievijas energoresursu importētājiem pastāv līdzās tiešiem ASV pirkumiem no Krievijas. Itālijas premjerministres Meloni paziņojumi tiek plaši citēti, lai uzsvērtu darījuma riskus un pamatotu aicinājumu iecelt autoritatīvu ES pārstāvi sarunām par karu.
Kur atspoguļojums atšķiras
Avoti atšķiras attiecībā uz licences termiņa interpretāciju: ukraiņu valodas reportāžas to raksturo kā aptuveni sešu mēnešu logu līdz nākamā gada 7. aprīlim, savukārt angļu valodas reportāžas konkrēti min 2027. gada 7. aprīli. Ziņojumi atšķiras arī par sankciju atvieglošanas tvērumu: Rietumu avoti, ko citē Ķīnas prese, raksta par sešu mēnešu Krievijas energoeksporta sankciju apturēšanu ar tiesībām pārdot par tirgus cenām, bet citi ziņojumi to raksturo kā šaurāku Finanšu ministrijas licenci tikai dīzeļdegvielai, norādot, ka nav normatīvā teksta, kas precizētu tvērumu, nosacījumus vai labuma guvējus. Ukrainas amatpersonas vienošanos raksturo kā nodevību, kas grauj Rietumu kampaņu pret Krievijas kara finansējumu, bet vairāki Ķīnas preses avoti un citētie Krievijas eksperti to uzlūko kā pārsvarā geopolitisku žestu ar galvenokārt simbolisku ekonomisku efektu.
Konteksts
2022. gadā ASV Kongress aizliedza Krievijas energoresursu importu, lai novērstu ASV līdzekļu izmantošanu Krievijas kara pret Ukrainu finansēšanai. Ukrainas vienīgais galvenais naftas pārstrādes rūpnīca tika faktiski iznīcināta Krievijas triecienu rezultātā 2022. gadā. Pasaules naftas cenas šī gada sākumā nokritās līdz aptuveni 60 dolāriem par barelu, bet pēc Trampa un Izraēlas sāktā kara ar Irānu pieauga virs 100 dolāriem par barelu. Tramps un Putins tikās Aļaskā 2025. gada 15. augustā. 18. septembrī Tramps parakstīja Greiema likumu, kas ļauj noteikt sekundārās nodevas līdz 100% apmērā valstīm, kas importē Krievijas enerģiju. Krievijas ieņēmumi no naftas un gāzes pārdošanas pirmajos trīs šī gada ceturkšņos samazinājās par 17% salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu, ko daļēji skaidro ar Ukrainas triecieniem Krievijas naftas infrastruktūrai.