ASV Pārstāvju palāta pieņemusi «Lindsija O. Greima 2026. gada sankciju pret Krieviju un Irānu aktu»
ASV Pārstāvju palāta 16. septembrī (17. septembra naktī pēc Kijivas laika) ar 262 balsīm «par» un 159 «pret» pieņēma likumprojektu par plašām sankcijām pret Krieviju un Irānu, nosūtot to Donalda Trampa parakstīšanai. Likums nosaukts par godu jūlija mēnesī mirušajam republikāņu senatoram Lindsijam Greimam un autorizē līdz 100% tarifu noteikšanu valstīm, kas ir starp pieciem lielākajiem Krievijas naftas un gāzes pircējiem. Ukrainas amatpersonas likumu uzņēma atzinīgi, Krievija to nosauca par «nedraudzīgu soli», bet Ķīna un Indija pauda bažas.
Galvenais
- ASV Pārstāvju palāta 16. septembrī pieņēma sankciju likumprojektu ar 262 balsīm «par» un 159 «pret»; Senāts to bija apstiprinājis 7. augustā (86 «par», 11 «pret»)
- Likums autorizē ASV prezidentam noteikt līdz 100% tarifus valstīm, kas ir starp pieciem lielākajiem Krievijas naftas vai gāzes pircējiem
- Tiek noteiktas sankcijas pret Krievijas augstākajām amatpersonām, tostarp Vladimiru Putinu, oligarhiem, viņu ģimenēm, banku un enerģētikas uzņēmumiem, kā arī ēnu floti
- Likums paplašina arī esošās sankcijas pret Irānu
- Baltais nams apstiprinājis, ka Tramps plāno likumu parakstīt tuvākajās dienās
- Ukrainas ārlietu ministrs Andrijs Sibiha nosauca likumu par «pareizo atbildi» uz Krievijas agresiju; Kremļa preses sekretārs Dmitrijs Peskovs to nodēvēja par «nedraudzīgu soli»
- Ķīna un Indija pauda protestu, brīdinot par iespējamu kaitējumu divpusējām attiecībām; Vācija likumu atzinīgi novērtēja
- Likumprojekts nosaukts par godu jūlijā mirušajam senatoram Lindsijam Greimam, kurš to bija izstrādājis kopā ar senatoru Ričardu Blumentālu
Kāpēc tas ir svarīgi
Likumprojekts uzliek visaptverošas sankcijas Krievijas vadībai, oligarhiem, bankām, enerģētikas uzņēmumiem un ēnu flotei, vienlaikus paplašinot sankcijas pret Irānu. Tas autorizē līdz 100% tarifus pieciem lielākajiem Krievijas naftas un gāzes pircējiem, kas var skart Ķīnu, Indiju, Turciju, Japānu, Slovākiju un Ungāriju. Likumprojekts nosaukts par godu jūlijā mirušajam senatoram Lindsijam Greimam. Ukrainas amatpersonas to uzņēma atzinīgi kā spiedienu uz Krievijas spēju finansēt karu, Krievija to nosauca par «nedraudzīgu soli», kas apgrūtina miera centienus. Pieņemšana izbeidza aptuveni divu gadu pauzi nozīmīgos ASV Kongresa lēmumos par Ukrainu, un Trampa administrācija apstiprināja plānus parakstīt likumu tuvākajās dienās.
Kas notika
ASV Pārstāvju palāta 16. septembrī (17. septembra naktī pēc Kijivas laika) ar 262 balsīm «par» un 159 «pret» pieņēma «Linsija O. Greima 2026. gada sankciju pret Krieviju un Irānu aktu», nosūtot to prezidentam Donaldam Trampam parakstīšanai. Senāts to bija apstiprinājis 7. augustā ar 86 balsīm «par» un 11 «pret». Likumprojekts nosaukts par godu jūlijā mirušajam republikāņu senatoram Lindsijam Greimam, kurš to sākotnēji izstrādāja kopā ar senatoru Ričardu Blumentālu. Likums autorizē ASV prezidentam noteikt līdz 100% tarifus importam no valstīm, kas ir starp pieciem lielākajiem Krievijas naftas vai gāzes pircējiem un turpina šādus pirkumus. Tajā pašā laikā tas paredz sankcijas pret Krievijas augstākajām amatpersonām, tostarp Vladimiru Putinu, oligarhiem, viņu ģimenēm, banku un enerģētikas uzņēmumiem, kā arī ēnu floti, un paplašina sankcijas pret Irānu. Baltais nams apstiprināja, ka Tramps plāno likumu parakstīt tuvākajās dienās, plašsaziņas līdzekļi ziņo, ka parakstīšana varētu notikt piektdien. Likuma pieņemšana izbeidza aptuveni divu gadu pauzi nozīmīgos ASV Kongresa lēmumos par Ukrainu.
Kā to atspoguļo Ukrainas avoti
Ukrainas oficiālie avoti uzsver likumprojektu kā lielu uzvaru, raksturojot to kā «ellīgās» sankcijas un «sodu Putinam», kas vājinās Krievijas kara finansējumu. Ārlietu ministrs Andrijs Sibiha to nosauca par «pareizo atbildi» uz Krievijas atteikšanos pārtraukt «teroru», raksturojot to kā nesamierinošu spiedienu uz agresoru. Prezidenta sankciju politikas komisārs Vladislavs Vlasjuks, sveicot likuma pieņemšanu, uzsvēra, ka tas padarīs Krievijas enerģētikas eksportu dārgāku un mazāk ienākošu, tomēr brīdināja, ka tas nenozīmēs tūlītēju kara beigas. Raksti izceļ Ukrainas triecienus Krievijas naftas pārstrādes rūpniecībai kā papildinājumu sankcijām, kā arī iekļauj dažas skeptiskas ekspertu balsis, piemēram, Aizsardzības stratēģiju centra direktoru Oleksandru Haru, kurš brīdina, ka Tramps jau tagad ir pietiekamas izpildvaras pilnvaras un likuma pieņemšana negarantē, ka tas tiks piemērots pret Krieviju.
Kā to atspoguļo starptautiskie avoti
Reakcijas no trešajām valstīm būtiski atšķiras. Ķīna asi nosodīja likumprojektu, paziņojot, ka divpusējās tirdzniecības attiecības «nedrīkst tikt traucētas» no trešās puses puses, un pauda, ka iebilst pret ārpus teritoriālo jurisdikciju, kam nav pamata starptautiskajās tiesībās vai ANO Drošības padomes pilnvarās. Ķīnas paziņojums nāca neilgi pirms gaidāmās ASV-Ķīnas sanāksmes Vašingtonā nākamajā nedēļā starp Sji Dzjiņpinu un Trampu. Indijas Ārlietu ministrija paziņoja, ka ņēmusi vērā likuma pieņemšanu, un brīdināja, ka šādi pasākumi varētu negatīvi ietekmēt divpusējās attiecības un starptautisko enerģētikas tirgu, kā arī apliecināja gatavību veikt visus nepieciešamos pasākumus savu tirdzniecības interešu aizsardzībai. Vācijas ārlietu ministrs Johans Vādefuls likumu uzņēma atzinīgi, sacīdams, ka tas nosūta Krievijai skaidru signālu. Ungārijas parlamentārietis Mārtonis Hajdu lūdza izņēmumu Ungārijai tās atkarības no Krievijas enerģētikas dēļ.
Kur atspoguļojums atšķiras
Avoti atšķiras gan likuma efektivitātes, gan politiskā konteksta vērtējumā. Ukrainas amatpersonas, bijušais ASV diplomāts Daniels Frīds un Atlantiskās padomes analīzes raksturo likumprojektu kā spēcīgu instrumentu, kas varētu piespiest Krieviju apsvērt kara izbeigšanu, savukārt Krievijas reakcija (Peskovs) to attēlo kā soli, kas apgrūtina miera centienus, un Ukrainas eksperts Oleksandrs Hara argumentē, ka Tramps jau tagad ir pietiekamas izpildvaras pilnvaras un pieņemšana negarantē piemērošanu. ASV iekšpolitikā pastāv nozīmīgs dalījums: līderis Hakeims Džefrisss un kongresmenis Gregorijs Mikss iebilda pret likumprojektu, uzskatot, ka tas dod Baltajam namam pārāk lielas tarifa pilnvaras un satur atkāpes, savukārt 58 Pārstāvju palātas demokrāti nobalsoja «par», atkāpjoties no Džefrissa pozīcijas. Trešo valstu reakcijas ir krasi atšķirīgas: Ķīna nosauca likumprojektu par nepieņemamu ārpus teritoriālās jurisdikcijas uzspiešanu, Indija brīdināja par kaitējumu divpusējām attiecībām, Ungārija lūdza izņēmumu, bet Vācija likumu uzņēma atzinīgi.
Konteksts
Likumprojekta tarifa mehānisms (113. pants) attiecas tikai uz pieciem lielākajiem Krievijas naftas un gāzes importētājiem, ar korekcijas nosacījumiem, ja valstis samazina vai pārtrauc importu. Agrākā Senāta versija no 2025. gada aprīļa piedāvāja 500% tarifus; galīgajā versijā limits noteikts 100%. ES dalībvalstis jau ir spiestas pārtraukt Krievijas naftas un gāzes pirkumus līdz 2027. gada beigām. Ķīnas-Krievijas divpusējā tirdzniecība 2024. gadā pārsniedza 240 miljardus ASV dolāru, un lielākā daļa darījumu notiek nacionālajās valūtās; Pekina ir palīdzējusi Maskavai mazināt Rietumu sankciju ietekmi. Indija ir pasaulē trešais lielākais naftas importētājs un viens no lielākajiem Krievijas jēlnaftas pircējiem.