Eiropas vadītāji gatavo jaunas Krievijas sankcijas, Trampa darījumu saistot ar ASV vēlēšanām
Eiropas amatpersonas uzskata, ka ASV prezidenta Donalda Trampa vienošanās ar Vladimiru Putinu par Krievijas dīzeļdegvielas piegādēm ASV tirgum ir saistīta ar iekšpolitiskajām ambīcijām pirms novembra starpvēlēšanām. Vienlaikus ES ārlietu ministri 12. oktobrī apstiprināja līdz šim lielāko sankciju saraksta paplašināšanu, Polijas premjerministrs Donalds Tusks un Vācijas kanclers Frīdrihs Mercs aicināja būtiski pastiprināt sankcijas pret Krieviju, bet Kijiva noraidīja Trampa apgalvojumus par enerģētisko pamieru ar Maskavu.
Galvenais
- Tramps 9. oktobrī paziņoja par vienošanos ar Putinu par Krievijas dīzeļdegvielas piegādēm ASV un pasaules tirgiem; paredzētais apjoms ir līdz 4,8 miljoniem tonnu tuvākajiem mēnešiem.
- Eiropas un Ukrainas amatpersonu novērtējumā šāds apjoms segtu aptuveni 10 dienu ASV dīzeļdegvielas patēriņu.
- Tramps 11. oktobrī apgalvoja, ka starp Ukrainu un Krieviju sācies enerģētiskais pamiers; Kijiva to oficiāli noraidīja.
- Tajā pašā 11. oktobrī Krievijas spēki uzbruka TEC-5 termoelektrostacijai Harkivā un veica raķešu triecienu Pisočinai; trīs cilvēki gāja bojā, vairāk nekā 20 cieta.
- 12. oktobrī ES ārlietu ministri apstiprināja lielāko sankciju saraksta paplašinājumu, iekļaujot vairāk nekā 1600 fiziskas un juridiskas personas.
- Eiropas Komisija strādā pie 23. sektorālo sankciju paketes, kuru plānots iesniegt dalībvalstu valdībām līdz gada beigām.
- Polijas premjers Tusks, Vācijas kanclers Mercs, kā arī Lielbritānija un Norvēģija pauduši gatavību pastiprināt spiedienu uz Maskavu.
Kāpēc tas ir svarīgi
Eiropas politiķi uzskata Krievijas enerģētikas ieņēmumus par galveno sviru, ar kuru piespiest Maskavu pie sarunu galda. Trampa vienošanās par Krievijas dīzeļdegvielas piegādēm šo sviru vājina, turklāt, pēc Eiropas un Ukrainas amatpersonu aplēsēm, solītais 4,8 miljonu tonnu apjoms nosegtu vien aptuveni 10 dienu ASV patēriņu, tāpēc cenu ietekme būs niecīga. Vienlaikus ES dalībvalstis 12. oktobrī apstiprināja līdz šim lielāko sankciju saraksta paplašināšanu un gatavo 23. sektorālo sankciju paketi, pieaugot Eiropas un Vašingtonas šķelšanās riskam attiecībā uz Krievijas politiku.
Kas notika
9. oktobrī, kamēr Ukrainas delegācija kopā ar ES pārstāvjiem sarunājās Maiami, Tramps pēc telefonsarunas ar Putinu paziņoja par vienošanos par Krievijas dīzeļdegvielas piegādēm ASV un pasaules tirgiem; paredzētais papildu apjoms ir līdz 4,8 miljoniem tonnu tuvākajos mēnešos. Eiropas amatpersonas saista šo lēmumu ar Trampa iekšpolitiskajām ambīcijām pirms 3. novembra ASV Kongresa starpvēlēšanām, kurām tuvojoties ASV degvielas cenas spiež viņa administrāciju. 11. oktobrī Tramps apgalvoja, ka starp Ukrainu un Krieviju sācies enerģētiskais pamiers; Kijiva to oficiāli noraidīja un lūdza Vašingtonu sniegt sīkāku informāciju. Tā paša diena Krievijas spēki uzbruka TEC-5 termoelektrostacijai Harkivā un veica raķešu triecienu Pisočinas ciematam Harkivas apgabalā, nogalinot trīs cilvēkus un ievainojot vairāk nekā 20. 12. oktobrī ES ārlietu ministri apstiprināja līdz šim lielāko sankciju saraksta paplašinājumu, iekļaujot vairāk nekā 1600 personu, un Eiropas Komisija strādā pie 23. sektorālo sankciju paketes, ko plānots iesniegt dalībvalstīm līdz gada beigām. Polijas premjers Tusks paziņoja, ka vērsīsies pie partneriem ar aicinājumu nopietni izskatīt iespēju būtiski pastiprināt sankcijas; Vācijas kanclers Mercs uzsvēra, ka Krievija labticīgi sarunāsies tikai zem spiediena; Lielbritānija un Norvēģija pauda gatavību palielināt spiedienu uz Maskavu, un Norvēģijas aizsardzības ministrs Sandviks aicināja novērst nepilnības spēkā esošajos ierobežojumos.
Kā to atspoguļo Ukrainas avoti
Ukrainas oficiālā nostāja ir noraidīt jebkādas vienošanās par enerģētisko pamieru, kuras Maskava faktiski neievēro, un uzsvērt, ka sankciju atvieglošana bez skaidras un ilgstošas deeskalācijas vienošanās ir vājība, kas spēlē Krievijas rokās. Kijiva vienlaikus lūdza Vašingtonu sniegt sīkāku informāciju par iespējamām vienošanām un turpina fiksēt Krievijas triecienus pret savu enerģētikas infrastruktūru pat pēc Trampa paziņojuma par pamieru.
Kā to atspoguļo starptautiskie avoti
Starptautiskajā perspektīvā uzsvars tiek likts uz Eiropas amatpersonu analīzi, ka Trampa darījums saistāms ar starpvēlēšanu kontekstu un degvielas cenu spiedienu ASV, kā arī uz 4,8 miljonu tonnu piegādes niecīgo reālo ietekmi uz ASV cenām. Fonā ES, Apvienotā Karaliste, Norvēģija, Polija un Vācija vienlaikus pastiprina sankcijas un ierobežojumu izpildi pret Krieviju, izceļot pieaugošo Eiropas un Amerikas Savienoto Valstu nostāju atšķirīšanos.
Kur atspoguļojums atšķiras
Tramps apgalvo, ka panācis enerģētisko pamieru starp Ukrainu un Krieviju, taču Kijiva un ES valdības šo apgalvojumu noraida, jo Krievija turpināja triecienus pret Ukrainas enerģētikas infrastruktūru arī pēc viņa paziņojuma.
Konteksts
Trampa 9. oktobra darījums par Krievijas dīzeļdegvielu tika paziņots telefonsarunā ar Putinu, kamēr Maiami norisinājās Ukrainas un ES sarunas. 11. oktobrī Tramps apgalvoja par sākušos enerģētisko pamieru, ko Kijiva noraidīja; tajā pašā dienā Krievijas spēki uzbruka TEC-5 Harkivā un Pisočinai, nogalinot trīs un ievainojot vairāk nekā 20 cilvēkus. Eiropas vadītāji jau ilgāk uzskata Krievijas enerģētikas ieņēmumus par galveno sviru, lai piespiestu Maskavu pie sarunām; Lielbritānija un Norvēģija arī paudušas gatavību pastiprināt spiedienu uz Maskavu.