Krievija līdz 31. oktobrim pagarina dīzeļdegvielas eksporta aizliegumu

Kāpēc tas ir svarīgi

Krievija parasti ir pasaulē otra lielākā dīzeļdegvielas eksportētāja aiz ASV, tāpēc aizlieguma pagarināšana signalizē, ka globālais dīzeļdegvielas piedāvājums paliks saspringts. Aizliegums ir saistīts ar iekšējo degvielas krīzi, kuras dēļ Krievijai nācies sākt importēt benzīnu no Indijas, Turcijas, Kazahstānas un Marokas. Ukrainas dronu triecieni tiek minēti kā galvenais deficīta cēlonis — Ukrainas Ģenerālštāba aplēses liecina, ka iznīcināti vairāk nekā 45% Krievijas pārstrādes jaudu. Pagarinājums seko 2026. gada 20. septembra Trampa-Zelenska telefonsarunai, kurā Tramps aicināja pārtraukt triecienus. Vienlaikus Krievija noteikusi ierobežojumus informācijai par savu enerģētikas kompleksu.

Kas notika

Krievijas valdība pagarinājusi dīzeļdegvielas eksporta aizliegumu ražotājiem līdz 2026. gada 31. oktobrim, atsaucoties uz iekšējo degvielas deficītu. Aizliegums pirmoreiz tika ieviests 2025. gada septembra beigās, sākotnēji attiecinot to uz tirgotājiem, kas nav ražotāji, un uz rūpnīcām ar ražošanas apjomu līdz 1 miljonam tonnu gadā; vēlāk tas tika paplašināts uz visiem degvielas ražotājiem. Paredzams, ka vispārējais degvielas eksporta aizliegums turpināsies līdz 2027. gada 31. janvārim, bet atsevišķas benzīna eksporta ierobežojošās normas paliek spēkā līdz 2027. gada 31. janvārim. Izņēmumi pieļaujami piegādēm saskaņā ar starptautiskiem nolīgumiem un humānajām vajadzībām.

2026. gada 28. septembrī Krievijas prezidents Vladimirs Putins parakstīja dekrētu, ar ko noteikti piekļuves ierobežojumi informācijai par degvielas un enerģētikas kompleksu. Klasificētā informācija ietver datus par naftas pārstrādes apjomiem, benzīna un dīzeļdegvielas tirdzniecību un transportēšanas maršrutiem. Sabiedrībai – tostarp medijos un tiešsaistē – šī informācija vairs nav pieejama, taču dekrēts neattiecas uz datiem, ko uzņēmumi paši publicē.

Saskaņā ar aplēsēm 2026. gada jūnijā Krievijas naftas pārstrāde samazinājās par aptuveni 30% salīdzinājumā ar 2025. gada jūniju – līdz zemākajam līmenim kopš 2004. gada –, bet benzīna ražošana kritās par aptuveni vienu piektdaļu. Uz krīzes fona Krievija sākusi benzīna importu no Indijas, Turcijas, Kazahstānas un Marokas.

Kā to atspoguļo Ukrainas avoti

Visi trīs avoti ir ukraiņi un konsekventi saista eksporta aizliegumu ar Krievijas iekšējo degvielas deficītu, ko saasinājuši Ukrainas dronu triecieni. Tie izceļ Ukrainas Ģenerālštāba rīcībā esošo skaitli – Ukrainas Aizsardzības spēku triecienu rezultātā esot iznīcināti vairāk nekā 45% Krievijas naftas pārstrādes jaudu –, ko apstiprinājis arī prezidents Zelenskis. Avoti uzsver arī Krievijas uzsākto benzīna importu no Indijas, Turcijas, Kazahstānas un Marokas kā apliecinājumu krīzes mērogam. Īpaši izcelta 2026. gada 20. septembra Trampa-Zelenska telefonsaruna, kurā Tramps vairākkārt aicinājis pārtraukt triecienus Krievijas naftas rūpnīcām.

Kur atspoguļojums atšķiras

Avoti nesakrīt par to, kad Krievija paplašināja dīzeļdegvielas eksporta aizliegumu uz visiem degvielas ražotājiem: viena versija to datē ar 2026. gada jūlija sākumu, otra – ar 2026. gada sākumu.

Konteksts

Krievija pirmo reizi noteica pagaidu dīzeļdegvielas eksporta aizliegumu 2025. gada septembra beigās, sākotnēji attiecinot to uz tirgotājiem, kas nav ražotāji, un uz rūpnīcām ar ražošanas apjomu līdz 1 miljonam tonnu gadā. Vēlāk aizliegums tika paplašināts uz visiem degvielas ražotājiem; paralēli līdz 2027. gada 31. janvārim spēkā ir arī atsevišķs benzīna eksporta ierobežojums. Izņēmumi pieļaujami saskaņā ar starptautiskiem nolīgumiem un humānajām vajadzībām. 2026. gada jūnijā Krievijas naftas pārstrādes apjomi samazinājās par aptuveni 30% salīdzinājumā ar 2025. gada jūniju – līdz zemākajam līmenim kopš 2004. gada –, bet benzīna ražošana kritās par aptuveni vienu piektdaļu. 2026. gada 28. septembrī Putins parakstīja dekrētu par informācijas par degvielas un enerģētikas kompleksu klasificēšanu, pamatojot to ar vajadzību reaģēt uz ASV un citu valstu «nedraudzīgām darbībām».