Krievija atjauno dīzeļdegvielas eksportu uz Turciju un Brazīliju pēc ASV licences izsniegšanas

Kāpēc tas ir svarīgi

Krievija ir pasaulē otra lielākā dīzeļdegvielas eksportētāja, tāpēc eksporta atjaunošana ietekmē globālo degvielas piedāvājumu un cenas. ASV pagaidu vispārējā licence, kas derīga līdz 2027. gada aprīlim, ļauj Krievijas dīzeļdegvielai atgriezties pasaules tirgū – tas ir būtisks sankciju spiediena atvieglojums. Divi tankkuģi no Primorskas uz Turciju un Brazīliju sniedz konkrētus pierādījumus, ka eksporta atjaunošana faktiski notiek. Zelenska kritika signalizē berzi starp Ukrainu un tās galveno Rietumu atbalstītāju saistībā ar ierobežojumu mīkstināšanu pret Krievijas enerģētikas sektoru.

Kas notika

9. oktobrī pēc Donalda Trampa un Vladimira Putina tālruņa sarunas ASV Finanšu ministrijas Ārvalstu aktīvu kontroles birojs (OFAC) izdeva pagaidu vispārējo licenci līdz 2027. gada aprīlim, kas atļauj Krievijas dīzeļdegvielas piegādes pasaules tirgum. Tramps paziņoja, ka Krievija nekavējoties izvietos 300 000 tonnu dīzeļdegvielas pasaules tirgū un būtiski palielinās eksporta apjomus. Krievijas vicepremjers Aleksandrs Novaks paziņoja, ka Krievija nekavējoties atceļ dīzeļdegvielas eksporta ierobežojumus, kas ieviesti iekšēja tirgus deficīta dēļ pēc Ukrainas triecieniem naftas pārstrādes rūpnīcām.

Saskaņā ar Kpler un LSEG datiem vismaz divi tankkuģi pēdējās dienās ir norādījuši Turciju un Brazīliju kā galamērķi. Tankkuģis Dolunay 14. oktobrī izgāja no Primorskas ar dīzeļdegvielas kravu, galamērķis – Alanja, Turcija. Tankkuģis Leruo 16. oktobrī izgāja no Primorskas un norādīja Manausu Brazīlijā kā galamērķi. Katrs tankkuģis pārvadāja 300 000 barelu dīzeļdegvielas. Krievijas dīzeļdegviela sāka nonākt arī Marokā – no 11. līdz 20. oktobrim nosūtīti aptuveni 210 000 tonnu jeb 1,56 miljoni barelu.

17. oktobrī Tramps apturēja muitas nodevu un sankciju piemērošanu pircējiem, kas noteiktas Lindsija Greima likumā. Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis nosodīja ASV lēmumu kā vājumu, norādot, ka sankciju atvieglošana mudinās Putinu turpināt karu.

Kā to atspoguļo Ukrainas avoti

Visi piegādātie avoti ir ukraiņu valodas izdevumi, un tie konsekventi ieturo eksporta atjaunošanu caur ASV OFAC licences un sankciju atvieglošanas pret Krievijas enerģētikas pircējiem prizmu, nevis kā rutīnu Krievijas komerclēmumu. Ukrainas mediji izceļ Zelenska raksturojumu par ASV soli kā vājumu un viņa brīdinājumu, ka sankciju mīkstināšana mudinās Putinu turpināt karu, iekļaujot enerģētikas stāstu plašākā Krievijas-Ukrainas kara narratīvā. Tie uzsver Ukrainas triecienu Krievijas naftas pārstrādes rūpnīcām nozīmi kā iemeslu Krievijas eksporta aizliegumam, parādot aizliegumu un tā atcelšanu kā tiešu kara seku. Trampa sankciju apturēšana saskaņā ar Lindsija Greima likumu tiek uzskatīta par politiski nozīmīgu eskalāciju, nevis tehnisku korekciju.

Konteksts

Krievija bija samazinājusi dīzeļdegvielas eksportu vasarā un pēc tam noteica pilnu eksporta aizliegumu, reaģējot uz iekšēju deficītu, ko izraisīja Ukrainas triecieni Krievijas naftas pārstrādes rūpnīcām. 30. septembrī Krievijas valdība pagarināja dīzeļdegvielas un kuģu degvielas eksporta aizliegumu ražotājiem līdz oktobra beigām, pat gatavojoties tā atcelšanai. Rietumu sankcijas, kas noteiktas pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā, pārveidoja Krievijas naftas eksporta maršrutus, un Turcija un Brazīlija kopš 2023. gada kļuva par diviem lielākajiem Krievijas dīzeļdegvielas pircējiem. Saskaņā ar Kpler datiem Turcijai šogad pienācās aptuveni 34% Krievijas dīzeļdegvielas eksporta jeb aptuveni 95 000 barelu dienā, bet Brazīlijai – 24% jeb aptuveni 66 000 barelu dienā. ASV pati parasti ir pasaulē lielākais dīzeļdegvielas eksportētājs, kas nozīmē, ka jaunā OFAC licence paver durvis Krievijas piegādēm konkurēt arī Amerikas tirgū. Krievija esot gatava palielināt dīzeļdegvielas piegādes ASV no 500 000 tonnām līdz 3,5 miljoniem tonnu mēnesī, ja tās naftas pārstrādes rūpnīcas būs darbspējīgas.