22 ASV kongresmeni aicina Trampu līdz 18. oktobrim pilnībā īstenot «Greima likumu» pret Krieviju

Kāpēc tas ir svarīgi

Vēstule apliecina divpartiju spiedienu Kongresā uz Trampa administrāciju, pieprasot īstenot nesen parakstīto «Greima likumu» pirms pirmā obligātā termiņa – 18. oktobra. Kongresmeņi skaidri saista sankciju ieviešanu ar mēģinājumu piespiest Krieviju pie nopietnām miera sarunām, tuvojoties jau piektajai pilna mēroga kara ziemai pret Ukrainu. Īpaša uzmanība pievērsta sekundārajām nodevām lielākajiem Krievijas naftas pircējiem – nosauktas Ķīna un Indija – kā instrumentam Kremļa ieņēmumu samazināšanai. Vienlaikus Kongress apstrīd 9. oktobra Finanšu ministrijas licenci par Krievijas dīzeļdegvielas darījumiem, uzskatot to par pretrunā ar likuma mērķi.

Kas notika

15. oktobrī divpartiju 22 ASV Pārstāvju palatas locekļu grupa nosūtīja vēstuli prezidentam Donaldam Trampam, aicinot viņa administrāciju līdz 18. oktobrim pilnībā un nekavējoties īstenot sankcijas pret Krieviju, kas noteiktas H.R. 5334 — «Lindsija O. Greima Akta par sankcijām pret Krieviju un Irānu 2026». Vēstule tika publicēta Ārlietu komitejas priekšsēdētāja Maikla Makola tīmekļa vietnē. To vadīja Maikls Makols kopā ar Džimu Kostu un Ukrainas kaukusa līdzpriekšsēdētājiem – Mīku Kīgliju, Marciju Keptūru, Braianu Fitpatriku un Džo Vilsonu. Starp 22 parakstītājiem ir arī republikāņi Dons Beikons un Džo Vilsons, kā arī demokrāti Stenijs Hoijers, Marcija Keptūra, Džošs Gotheimers un Dina Taitusa.

Kongresmeni pieprasa sankcijas pret Krievijas amatpersonām, oligarhiem, bankām un valsts uzņēmumiem, kā arī pret ārvalstu finanšu iestādēm un citām struktūrām, kas palīdz Krievijai apiet ierobežojumus. Īpaša uzmanība pievērsta sekundārajām nodevām lielākajiem Krievijas energoresursu pircējiem – kā lielākie Krievijas jēlnaftas pircēji nosauktas Ķīna un Indija. Tāpat kongresmeni aicina pastiprināt cīņu pret ēnu floti, starpniekiem un finanšu tīkliem, kas atbalsta Krievijas enerģētikas operācijas.

Atsevišķa vēstules sadaļa veltīta ASV Finanšu ministrijas 9. oktobra lēmumam – Vispārējai licencei Nr. 135, kas atļāva noteiktus darījumus ar Krievijas izcelsmes dīzeļdegvielu. Kongresmeni aicina Trampu atsaukt šo licenci, lai neradītu papildu ieņēmumu avotus Krievijai, un neizsniegt jaunas vispārējās licences, kas atjaunotu tirdzniecību ar Krievijas energoresursiem. Līdz 18. oktobrim administrācijai tiek pieprasīti skaidri rakstiski paskaidrojumi par plānotajām sankcijām un nodevām, iespējamām kavēšanās, sankcionējamo personu un struktūru sarakstu, valstīm, uz kurām attieksies sekundārās nodevas, to pamatojumu, kā arī efektivitātes novērtēšanas kritērijiem. Kongresmeni uzsver, ka Krievija gatavojas jau piektajai ziemas kampaņai pret Ukrainu, un Vašingtonai jāizmanto visi likumā paredzētie instrumenti, lai ierobežotu Maskavas resursus kara finansēšanai.

Kā to atspoguļo Ukrainas avoti

Visas piecas pieejamās avotu publikācijas ir ukraiņu valodā, un tās visas centrē stāstu ap nepieciešamību piespiest Trampu īstenot «Greima akta» sankcijas pret Krieviju. Ukrainas mediji konsekventi saista sankciju virzību ar tuvojošos jau piekto pilna mēroga kara ziemu un ar mēģinājumu piespiest Kremli pie nopietnām miera sarunām. Īpaša uzmanība pievērsta 9. oktobra Finanšu ministrijas licencei par Krievijas dīzeļdegvielas darījumiem kā konkrētam solim, kas jāatceļ, jo tas, pēc avotu domām, grauj likuma mērķi. Publikācijās ievērojama vieta atvēlēta arī «Greima akta» likumdošanas vēsturei, tostarp senatora Greima nāvei un sākotnējam 2025. gada aprīļa likumprojektam, uzsverot likuma simbolisko un politisko nozīmi Ukrainai.

Kur atspoguļojums atšķiras

Avoti atšķiras trīs aspektos. Pirmkārt, par precīzu likumprojekta galīgā apstiprinājuma datumu: daļa avotu min 16. septembri (tikai Pārstāvju palatas apstiprinājums), bet citi – 17. septembri 2026. (Kongress galīgi pieņēma). Otrkārt, par tarifu apmēru: daļa avotu 500% tarifu piedēvē sākotnējam 2025. gada aprīļa Senāta likumprojektam, citi galīgo parakstīto likumu raksturo kā paredzot sekundārās nodevas līdz 100% Krievijas energoresursu pircējiem, bet viens avots vienlaikus min gan 500% tarifu uz Krievijas precēm, gan sekundārās nodevas līdz 100%. Treškārt, par vēstules vadību: daļa avotu to piedēvē Ārlietu komitejas priekšsēdētājam Maiklam Makolam ar 21 kolēģi, citi – Džimam Kostam kopā ar Ukrainas kaukusa līdzpriekšsēdētājiem, vēl citi apvieno abus formulējumus ar pārklājošiem parakstītāju sarakstiem.

Konteksts

H.R. 5334 likumprojekts — «Lindsija O. Greima Akts par sankcijām pret Krieviju un Irānu 2026» — tika pieņemts ASV Kongresā septembra vidū un parakstīts prezidenta Trampa 18.–19. septembra naktī. Likums piešķir ASV prezidentam tiesības noteikt nodevas līdz 100% valstīm, kas turpina pirkt Krievijas energoresursus, un paplašina ierobežojumus pret Krievijas amatpersonām, bankām, enerģētikas uzņēmumiem, ārvalstu piegādātājiem un ēnu flotes kuģiem.

Agrāka sankciju likumprojekta versija tika iesniegta ASV Senātā 2025. gada aprīļa sākumā, kura autori bija senatori Lindsijs Greims (republikānis) un Ričards Blūmentāls (demokrāts). 2025. gada vidū ASV plašsaziņas līdzekļi ziņoja, ka Trampa administrācija centās likumprojektu mīkstināt. Senators Greims 2026. gada 10. jūlijā vizītes laikā Kijivā paziņoja par vienošanos ar Baltā nama administrāciju par jaunu sankciju likumprojekta versiju, bet 11. jūlijā pēkšņi nomira. Eiropas sabiedrotie ir apņēmušies pārtraukt Krievijas naftas un gāzes importu līdz 2027. gada beigām.

14. oktobrī atsevišķa divpartiju 12 ASV senatoru grupa nosūtīja Trampam asu vēstuli, nosaucot vienošanos ar Maskavu par dīzeļdegvielu par «ukraiņu tautas nodevību» un aicinot nekavējoties atcelt izsniegto licenci un pāriet uz pilnīgu «Greima likuma» piemērošanu.