Krievijas militārie izdevumi 2027. gadam sasniegs rekordaugstu 17,1 triljonu rubļu
Krievijas budžeta plāni liecina par gatavošanos ilgstošam karam pret Ukrainu — 2027. gadam paredzētie militārie izdevumi sasniegs 17,1 triljonu rubļu (aptuveni 205 miljardus ASV dolāru), kas ir vairāk nekā par 40% virs šogad plānotā un gandrīz 380% vairāk nekā pirms pilna mēroga iebrukuma. Kremlis ir atteicies no iepriekšējiem plāniem samazināt izdevumu pieaugumu, neraugoties uz pieaugošo budžeta deficītu un valsts parādu. Vienlaikus Krievija atkārto kodol draudus un brīdina Eiropas valstis par iespējamiem uzbrukumiem aiz Ukrainas robežām.
Galvenais
- 2027. gadam plānotie militārie izdevumi — 17,1 triljons rubļu (aptuveni 205 miljardi ASV dolāru)
- Salīdzinājumā ar 2026. gada plānu pieaugums pārsniedz 40%
- Salīdzinājumā ar gadu pirms pilna mēroga iebrukuma pieaugums gandrīz 380%
- 2028. gadam prognozēti 16,6 triljoni rubļu, 2029. gadam — 16,3 triljoni rubļu
- Krievija atteikusies no iepriekšējiem plāniem samazināt militāro izdevumu pieauguma tempu
- 2026. gada budžeta deficīta prognoze palielināta no 1,6% līdz 3,2% no IKP
- 1. oktobrī Putins atkārtoja kodol draudus saistībā ar iespējamiem uzbrukumiem Krievijas teritorijai
Kāpēc tas ir svarīgi
Rekordaugstie militārie izdevumi liecina, ka Krievija ir atteikusies no iepriekšējiem plāniem palēnināt kara finansējuma pieaugumu, neraugoties uz pasliktināto finansiālo stāvokli — pieaugošo budžeta deficītu un valsts parādu. Analītiķi uzskata, ka lielākā daļa papildu līdzekļu tiks novirzīta ieroču ražošanai, tostarp raķetēm un droniem, jo Krievija palielina to ražošanu, izsīkstot munīcijas krājumiem. Vienlaikus Krievijas kodol un konvencionālie draudi Eiropai un brīdinājumi par iespējamiem uzbrukumiem aiz Ukrainas robežām palielina eskalācijas risku ārpus Ukrainas.
Kas notika
Krievijas budžeta plāni atklāj rekordaugstus militāros izdevumus — 17,1 triljonu rubļu 2027. gadam, kas ir aptuveni 205 miljardi ASV dolāru. Šis apjoms pārsniedz par vairāk nekā 40% šim gadam plānoto aizsardzības budžetu un ir gandrīz 380% lielāks nekā gadu pirms 2022. gada pilna mēroga iebrukuma Ukrainā. Kremlis ir atteicies no iepriekšējiem plāniem samazināt izdevumu pieaugumu, lai mazinātu budžeta deficītu un atjaunotu rezerves, ko bija izsvītrojis gadu iepriekš. 2028. gadam prognozēts neliels samazinājums līdz 16,6 triljoniem rubļu, bet 2029. gadam — līdz 16,3 triljoniem rubļu. 2026. gada budžeta deficīta prognoze palielināta no 1,6% līdz 3,2% no IKP, un valsts parāds turpinās pieaugt. Krievija pievienojusi arī jaunus draudus — 1. oktobrī Putins atkārtoja kodol draudus saistībā ar iespējamiem uzbrukumiem Krievijas vai Kaļiņingradas teritorijai. Krievija arī brīdināja Eiropas valstis, kas sniedz palīdzību Ukrainai, ka tās tiek uzskatītas par "tieši iesaistītām" konfliktā un ka Krievijas bruņotie spēki varētu veikt uzbrukumus aizsardzības rūpniecības uzņēmumiem ārpus Ukrainas teritorijas. Eiropas amatpersonas brīdina par iespējamu pastiprinātu Krievijas hibrīdkampaņu pret Ukrainas sabiedrotajiem.
Kā to atspoguļo Ukrainas avoti
Ukrainas avoti uzsver, ka izdevumu apjomi liecina par Kremļa gatavošanos daudzgadu karam un ka Putins "paceļ likmes". Tās izceļ Krievijas kodol draudus, brīdinājumus Eiropas valstīm un apgalvojumus, ka Eiropas militārā palīdzība Ukrainai padara tās par "tieši iesaistītām" konfliktā. Ukrainas mediji arī akcentē ekonomisko slogu — pieaugošo budžeta deficītu un valsts parādu kā liecību par kara izmaksām Krievijai.
Kur atspoguļojums atšķiras
Analītiķis Janiss Kļūge no Vācijas Starptautisko drošības un politikas institūta neizslēdz iespējamu Krievijas uzbrukumu kādai NATO dalībvalstij, vienlaikus citi vērtējumi tajā pašā ziņojumā norāda, ka viens vienīgs izdevumu pieaugums vēl nenozīmē sagatavošanos tiešam karam ar NATO. Kļūge skaidro izdevumu kāpumu ar kara rakstura maiņu, tostarp Ukrainas triecieniem mērķiem dziļi Krievijas teritorijā.
Konteksts
Krievija iepriekš bija plānojusi ierobežot militāro izdevumu pieaugumu, lai samazinātu budžeta deficītu un atjaunotu kara laikā izsīkušās rezerves. 2026. gada pirmajā pusē Krievijas federālā budžeta izdevumi karam ar Ukrainu jau sasniedza jaunu rekordu — 10,687 triljonus rubļu (123,4 miljardus dolāru), kas ir par 30% vairāk nekā tajā pašā periodā gadu iepriekš. Kļūge saista izdevumu kāpumu ar kara rakstura maiņu, tostarp Ukrainas triecieniem mērķiem dziļi Krievijas teritorijā.