Ukrainas premjers skaidro PVN celšanu: nepieciešams kara risku apdrošināšanas fondam
Ukrainas premjerministrs Serhij Koretskis intervijā raidījumam "TSN.Tyzhden" skaidroja, ka 2027. gada valsts budžeta projektā iekļautais PVN likmes palielinājums no 20% līdz 21% ir nepieciešams, lai finansētu jaunu kara risku apdrošināšanas fondu uzņēmumiem, kurus skāruši Krievijas triecieni. Valdība plāno sākotnējo ieguldījumu aptuveni 1 miljarda ASV dolāru apmērā un cer, ka starptautiskie partneri to četrkāršos līdz kopumā aptuveni 5 miljardiem dolāru.
Galvenais
- 2027. gada budžeta projektā PVN likme palielināta no 20% līdz 21%.
- Premjers Koretskis norādīja, ka papildu ieņēmumi nepieciešami kara risku apdrošināšanas fondam.
- Ukrainas sākotnējais ieguldījums fondā plānots aptuveni 1 miljards ASV dolāru.
- Valdība cer, ka starptautiskie partneri piedalīsies ar aptuveni 4 miljardiem dolāru, kopējam fondam sasniedzot aptuveni 5 miljardus dolāru.
- Kompensācijas uzņēmumiem tiks izmaksātas uzreiz pēc glābēju apstiprināta incidenta.
- Koretskis atzina, ka lēmums par PVN celšanu ir nepopulārs, bet citu finansējuma avotu nav.
- 15. septembrī Augstākā Rada saņēma 2027. gada budžeta likumprojektu un nosūtīja to Budžeta komitejai.
Kāpēc tas ir svarīgi
PVN likmes celšana ir politiski jutīgs pasākums, kas tieši ietekmēs patērētāju cenas un uzņēmumu izmaksas. Ukrainas valdība jaunos ieņēmumus piesaista konkrētam kara risku apdrošināšanas mehānismam, lai uzņēmumi pēc Krievijas raķešu un dronu triecieniem varētu ātrāk atgūties. Plāns ir atkarīgs no tā, vai starptautiskie partneri aptuveni četrkāršos Ukrainas pašu ieguldījumu, tādējādi padarot valsts finansiālo piepūli par sēklu lielākam, starptautiski atbalstītam fondam. Premjers atzina, ka lēmums ir nepopulārs, bet to uzrādīja kā vienīgo pieejamo finansējuma iespēju.
Kas notika
Ukrainas premjerministrs Serhijs Koretskis intervijā raidījumam "TSN.Tyzhden" skaidroja, kāpēc 2027. gada valsts budžeta projektā ir iekļauts PVN likmes palielinājums par 1 procentpunktu — no 20% līdz 21%. Pēc viņa teiktā, papildu ieņēmumi nepieciešami, lai finansētu jaunu kara risku apdrošināšanas fondu uzņēmumiem, kas cietuši no Krievijas raķešu un dronu triecieniem. Valdība plāno sākotnējo ieguldījumu aptuveni 1 miljarda ASV dolāru apmērā un cer, ka starptautiskie partneri to četrkāršos, līdz ar to kopējais fonda apjoms sasniegtu aptuveni 5 miljardus dolāru. Koretskis uzsvēra, ka klasiskā kara risku apdrošināšana pašlaik nedarbojas augsto izmaksu un ilgo izmaksu gaidīšanas laiku dēļ; jaunais mehānisms ļautu uzņēmumiem saņemt kompensāciju uzreiz pēc glābēju veiktās incidenta verifikācijas, kā arī ļautu apdrošināšanas sabiedrībām piedāvāt polises par pieņemamākām cenām bez nepieciešamības pārapdrošināt ārzemēs. Premjers atzina, ka PVN celšana ir nepopulārs lēmums, bet norādīja, ka citu finansējuma avotu nav. Viņš arī pieminēja, ka budžetā iekļautas arī uzņēmējdarbības programmas ar vieglinātu kreditēšanu, kuru starpību ar tirgus likmēm sedz valsts un starptautisko partneru dotācijas.
Kā to atspoguļo Ukrainas avoti
Visi četri avoti ir Ukrainas valodā rakstoši plašsaziņas līdzekļi, un tie vienoti atspoguļo stāstu caur premjera paša skaidrojuma prizmu, uzsverot, ka PVN celšanas mērķis ir finansēt kara risku apdrošināšanu uzņēmumiem, kurus skāruši Krievijas triecieni. Ukrainas mediji izceļ Koretska formulējumu, ka "citu avotu nav", un viņa atziņu, ka lēmums ir nepopulārs. Vienlaikus viņi uzsver arī premjera argumentu, ka Ukrainas pašu ieguldījums ir paredzēts, lai parādītu starptautiskajiem partneriem Ukrainas gatavību pašai ieguldīt savas ekonomikas aizsardzībā.
Konteksts
15. septembrī Augstākā Rada saņēma 2027. gada valsts budžeta likumprojektu un nodeva to Budžeta komitejai izskatīšanai. Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka savā septembra pārskatā pasliktināja Ukrainas IKP pieauguma prognozi līdz 1,5% 2026. gada beigām un 2,5% 2027. gadā — attiecīgi par 0,7 un 1,5 procentpunktiem salīdzinājumā ar jūnija prognozi. Pasaules Bankas vadītājs lēsis, ka Ukrainas atjaunošanai nākamo desmit gadu laikā būs nepieciešami vairāk nekā 580 miljardi ASV dolāru. Kopš 1. janvāra darbojas atsevišķs īpašuma kara risku apdrošināšanas mehānisms (EKA), un EBRD ESE programmas ietvaros daļu aizdevuma iespējams norakstīt īpašuma bojājumu dēļ. Koretskis intervijā arī minēja, ka lētu beznodokļu sūtījumu imports no ārzemēm kaitē Ukrainas uzņēmējdarbībai, un 80% šādu sūtījumu izmanto negodprātīgi uzņēmēji, lai sadalītu preces mazās partijās.