Publicēts: · Atjaunināts:

Koreckis: Krievijas uzbrukumi uzņēmumiem var izmaksāt budžetam aptuveni 70 miljardus grivnu

Ukrainas premjerministrs Serhijs Koreckis pavēstījis, ka aptuveni 70 miljardu grivnu nodokļu ieņēmumu varētu nenonākt valsts budžetā Krievijas uzbrukumu uzņēmumiem dēļ. Viņš YES–2026 konferencē izklāstīja valdības atbalsta pasākumu plānu, tostarp valsts telpu piedāvāšanu uzņēmumiem, loģistikas decentralizāciju un aptuveni 1 miljarda ASV dolāru kara riska apdrošināšanas fondu.

Galvenais

  • Premjerministrs Serhijs Koreckis paziņoja, ka aptuveni 70 mljrd grivnu nodokļu ieņēmumu varētu nenonākt budžetā Krievijas uzbrukumu dēļ.
  • 70 mljrd grivnu summa ir aplēse uz septembra sākumu un var pieaugt, jo uzbrukumi turpinās katru dienu.
  • Valdība veikusi visu Fondu valsts īpašuma, valsts uzņēmumu un ministriju telpu auditu un piedāvā šīs noliktavu un ražošanas platības uzņēmumiem.
  • Tiek gatavota loģistikas decentralizācija pēc enerģētikas sektora modeļa, kopā ar mazumtirgotājiem un loģistikas uzņēmumiem.
  • Ukraina ved sarunas ar kaimiņvalstīm par elastīgu un ātru robežšķērsošanas sistēmu.
  • Ministru kabinets plāno atvēlēt atsevišķu budžeta rindu aptuveni 1 mljrd ASV dolāru apmērā kara riska apdrošināšanai, cerot, ka starptautiskie partneri šo summu reizinās.

Kāpēc tas ir svarīgi

Korecka paziņojums pirmo reizi kvantificē budžeta zaudējumus, ko Krievijas triecieni nodara Ukrainas uzņēmējdarbībai, un iezīmē vairākus konkrētus valdības atbalsta pasākumus, kas pārsniedz īstermiņa ārkārtas reaģēšanu. Vienlaikus tas izvirza cerību, ka starptautiskie partneri būtiski palielinās Kara riska apdrošināšanas fonda līdzekļus, signalizējot, ka Ukrainas valdība meklē ārēju finansējumu, lai kompensētu zaudējumus.

Kas notika

Ukrainas premjerministrs Serhijs Koreckis, runājot ar žurnāla The Economist galveno redaktori Zanniju Mintonu Bedduzi YES–2026 konferencē, pavēstīja, ka aptuveni 70 miljardu grivnu nodokļu ieņēmumu varētu nenonākt valsts budžetā Krievijas uzbrukumu uzņēmumiem dēļ. Viņš uzsvēra, ka šī aplēse atbilst septembra sākumam un var pieaugt, jo triecieni turpinās katru dienu.

Lai mazinātu triecienu sekas, valdība veikusi visaptverošu Valsts īpašuma fonda, valsts uzņēmumu un ministriju telpu auditu un piedāvā šīs noliktavu un ražošanas platības uzņēmumiem. Tāpat tiek gatavota loģistikas decentralizācija pēc enerģētikas sektora modeļa, izstrādājot plānu kopā ar mazumtirgotājiem un loģistikas uzņēmumiem. Ukraina vienlaikus ved sarunas ar kaimiņvalstīm par elastīgu un ātru robežšķērsošanas sistēmu.

Ministru kabinets plāno atvēlēt atsevišķu budžeta rindu aptuveni 1 miljarda ASV dolāru apmērā kara riska apdrošināšanai, cerot, ka starptautiskie partneri šo summu reizinās. Mērķis ir izveidot rezervi, kas segtu 40–50% no zaudējumiem, ar vienkāršotu procedūru un ātru reaģēšanu. Atsevišķā Ukrainas ziņu aģentūras «Ukrinform» ziņojumā Koreckis arī norādījis, ka Ukraina ir ievērojami labāk sagatavota Krievijas uzbrukumiem šoziem nekā pirms gada.

Kā to atspoguļo Ukrainas avoti

Visi četri avoti ir ukraiņu mediji, kas ziņo ukraiņu valodā. Tie virsrakstos izvirza fiskālo zaudējumu — aptuveni 70 miljardus grivnu nenokļuvušu nodokļu — un to saista tieši ar Krievijas uzbrukumiem uzņēmējdarbībai. Visos materiālos Koreckis ir nosaukts kā galvenais runātājs, un paziņojums tiek piesaistīts YES–2026 konferences kontekstam. Valdības atbildes pasākumi — telpu audits, loģistikas decentralizācija, robežšķērsošanas sarunas un kara riska apdrošināšana — tiek pasniegti kā saskaņots plāns, nevis atsevišķs paziņojums. Akcents uz ikdienas uzbrukumiem un iespējamo summas pieaugumu uzsver notiekošu, nevis vienreizēju ekonomisko šoku.

Konteksts

70 miljardu grivnu aplēse ir septembra sākuma novērtējums, kas var pieaugt, ņemot vērā turpmākos ikdienas triecienus. Valdība skaidri salīdzina loģistikas decentralizāciju ar to, kā tika decentralizēts enerģētikas sektors. Plānotais kara riska apdrošināšanas fonds ir paredzēts, lai segtu 40–50% no zaudējumiem ar vienkāršotu procedūru un ātru reaģēšanu. Koreckis atsevišķi uzsvēris, ka Ukraina ir ievērojami labāk sagatavota Krievijas uzbrukumiem šoziem nekā gadu iepriekš.