Kravčenko: katra gaisa trauksmes stunda Ukrainai izmaksā aptuveni 45 miljonus dolāru

Kāpēc tas ir svarīgi

Kravčenko paziņojums pirmo reizi publiski novērtē gaisa trauksmes izmaksas naudas izteiksmē — aptuveni 45 miljoni dolāru stundā —, ilustrējot, kā Krievijas uzbrukumi un no tiem izrietošie darbības pārtraukumi ikdienā ietekmē Ukrainas ekonomiku. Vienlaikus tas dokumentē Ukrainas valdības pieņemto divu līmeņu trauksmes sistēmu, kas ļauj uzņēmumiem turpināt darbu mazākā apdraudējuma apstākļos, un izceļ Krievijas mērķu paplašināšanos uz metalurģiju, noliktavām, loģistikas un datu centriem. Paziņojums arī iezīmē Ukrainas ārējā finansējuma plaisu un nepieciešamību pēc papildu atbalsta no ES, Japānas, Kanādas un Lielbritānijas.

Kas notika

Ukrainas ekonomikas ministrs Oļesandrs Kravčenko intervijā The Guardian pavēstīja, ka katra gaisa trauksmes stunda Ukrainai izmaksā aptuveni 45 miljonus dolāru uzņēmumu darbības apturēšanas dēļ. Viņš ziņoja, ka Krievijas triecieni metalurģijas uzņēmumiem, noliktavām, loģistikas centriem un datu centriem šogad radījuši vairāk nekā 10 miljardu dolāru zaudējumus un ka trauksmes var ilgt līdz 10 stundām dienā.

Kravčenko raksturoja Krievijas uzbrukumus kā mēģinājumu "iznīcināt praktiski visu ekonomiku" un atzina, ka Ukraina nebija pilnībā gatava Krievijas reaktīvo dronu ātrai attīstībai. Viņš skaidroja nesen ieviesto divu līmeņu trauksmes sistēmu: dzeltenais līmenis signalizē par dronu draudiem un ļauj uzņēmumiem turpināt darbu, bet sarkanais līmenis nozīmē raķešu draudus un prasa darbības apturēšanu. Vairāk nekā puse uzņēmumu turpināja strādāt dzeltenā līmeņa laikā. Kravčenko arī brīdināja, ka dzeltenais līmenis negarantē drošību, minot Krievijas reaktīvā drona triecienu Nacionālās zinātņu akadēmijas ēkai centrālajā Kiēvā dzeltenā līmeņa laikā, kurā gāja bojā divi cilvēki.

Runājot par finansēm, ministrs sacīja, ka 2026. gada budžeta deficītu izraisīja zemāki nekā gaidīts ieņēmumi un augošās kara izmaksas, nevis pārvaldības vai korupcijas problēmas, un ka valdība deficītu samazinājusi no 27 līdz 20 miljardiem dolāru. Viņš arī uzsvēra, ka Krievija faktiski blokējusi Ukrainas Melnās jūras ostas, un ka Ukraina cer uz papildu atbalstu no ES, Japānas, Kanādas un Lielbritānijas, tostarp iespējamu nākamā gada aizdevumu priekšlaicīgu izmaksu.

Konteksts

Gaisa trauksmes Ukrainā var ilgt līdz 10 stundām dienā, liekot darbiniekiem doties patversmēs un uzņēmumiem pārtraukt darbu. 2. septembrī prezidents Volodimirs Zelenskis paziņoja par trauksmes sistēmas atjaunināšanu un divu līmeņu — dzeltenā un sarkanā — ieviešanu; diferencēta trauksme Kiēvā sāka darboties 6. septembrī pēc Ministru kabineta lēmuma. Dzeltenais līmenis signalizē par dronu draudiem un ļauj uzņēmumiem turpināt darbu drošības apstākļos, bet sarkanais līmenis nozīmē raķešu draudus un prasa darbības apturēšanu; vairāk nekā puse uzņēmumu turpināja darbu dzeltenā līmeņa laikā.

Ukrainas Tirdzniecības centru padome ziņoja, ka 2026. gada augustā gaisa trauksmes aizņēma 21,8% no tirdzniecības centru darba laika (salīdzinājumam — 19,9% jūlijā), un centri zaudēja vidēji 6,4 pilnas darba dienas mēnesī; kopš pilna mēroga iebrukuma sākuma piespiedu dīkstāve pārsniegusi 166 darba dienas. Mazumtirgotāju asociācija ziņoja, ka Auchan tīkls 2025. gadā uzkrājis vairāk nekā 4000 dīkstāves stundu.

Kravčenko atzina, ka Ukraina nebija pilnībā gatava Krievijas reaktīvo dronu ātrai attīstībai, un ka viens šāds drons trācīja Nacionālās zinātņu akadēmijas ēku centrālajā Kiēvā dzeltenā līmeņa laikā, nogalinot divus cilvēkus. Viņš skaidroja, ka 2026. gada budžeta deficītu izraisīja zemāki ieņēmumi un augošās kara izmaksas, nevis pārvaldības vai korupcijas problēmas, un ka deficīts tika samazināts no 27 līdz 20 miljardiem dolāru, veicot izdevumu samazināšanu un atrodot papildu iekšējos resursus. Ukrainas ārējā finansējuma vajadzība 2027. gadam tiek lēsta 52,6 miljardu dolāru apmērā, no kuriem pašlaik apstiprināti tikai aptuveni 20 miljardi. Krievija faktiski blokējusi Ukrainas Melnās jūras ostas, caur kurām iepriekš gāja lielākā daļa eksporta.