Dragon Capital strauji pasliktina Ukrainas makroprognozi – 2026. un 2027. gadā gaidāma recesija

Kāpēc tas ir svarīgi

Dragon Capital prognoze mainījusies no pieauguma uz kontrakciju – tas ir divu procentpunktu lejupvērsta pārskatīšana, ko izraisījusi Krievijas eskalācija. Melnās jūras ostu blokāde vien varētu atņemt ekonomikai 2,2% IKP, bet vēl 1,5% zaudējumu nāk no tērauda un dzelzsrūdas ķēdes apstāšanās, ko nevar novirzīt uz citiem eksporta maršrutiem, kamēr ostas ir slēgtas. Enerģētikas infrastruktūra tiek apšauta pirms apkures sezonas, un banka brīdina, ka ekonomiskā ietekme var pārsniegt iepriekšējās cerības. Ārējās tirdzniecības deficīts var sasniegt rekordu – 71 miljardu dolāru jeb 31% no IKP, inflācija 2026. gada beigās pārskatīta uz 10%, un 2027. gadam nepieciešami vēl 30–35 miljardi dolāru ārējā finansējumā. Sekundārā ietekme – lēnāka iedzīvotāju ienākumu augšana, vājāks patērētāju noskaņojums lielajās pilsētās un ierobežotas privātās investīcijas bez plaša kara riska apdrošināšanas – padziļinās un pagarinās kaitējumu. Iespējamais diplomātiskais risinājums, piemēram, jauns labības koridors, varētu samazināt IKP zaudējumus par 1,5 procentpunktiem, taču plašāku vienošanos, tostarp par enerģētikas pamieru, Dragon Capital uzskata par maz ticamu.

Kas notika

Investīciju banka Dragon Capital oktobra sākumā publicēja strauju Ukrainas makroekonomiskās prognozes pasliktinājumu, reaģējot uz Krievijas uzbrukumu eskalāciju kopš 2026. gada jūlija. Reālā IKP prognoze 2026. gadam pazemināta līdz -0,5% un 2027. gadam līdz -1,0% – pirms eskalācijas banka prognozēja attiecīgi 1,5% un 0,5% pieaugumu.

Kravu pārvadājumi caur Melnās jūras ostām faktiski apstājušies, un metalurģijas kombināti apturējuši ražošanu ballistisko triecienu un atkārtotu uzbrikumu draudu dēļ. Tika iznīcinātas noliktavas un loģistikas centri blīvi apdzīvotās apgabalos, izraisot īslaicīgu pārtikas un citu preču trūkumu. Mērķtiecīgi uzbrukumi bojājuši daudzus ražošanas uzņēmumus, tostarp ārvalstu kompāniju ražotnes, civilo infrastruktūru un dzelzceļa ritošo sastāvu.

Dragon Capital lēš, ka Melnās jūras ostu blokāde varētu samazināt IKP par 2,2%, pieņemot daļēju lauksaimniecības eksporta novirzīšanu uz alternatīviem maršrutiem, tostarp Donavas ostām. Ja labības eksports pa jūru tiktu atjaunots pirms pavasara sējas sezonas sākuma, šos zaudējumus varētu samazināt par 1,5 procentpunktiem līdz 0,7%. Vēl 1,5% IKP tiktu zaudēti tērauda ražošanas un ar to saistītās dzelzsrūdas ieguves apstāšanās dēļ, jo šos apjomus nevar novirzīt uz eksportu, kamēr ostas ir slēgtas.

Krievija atsākusi masveida uzbrukumus enerģētikas infrastruktūrai vēl pirms aukstā laika, un Dragon Capital uzskata, ka Krievija, visticamāk, mēģinās destabilizēt enerģētikas sistēmu, radot būtiskus šķēršļus elektroapgādei atsevišķos reģionos. Starp sekundārajām sekām banka min lēnāku iedzīvotāju ienākumu pieaugumu, patērētāju noskaņojuma pasliktināšanos lielajās pilsētās un piesardzīgākas privātās investīcijas kara riska apdrošināšanas trūkuma dēļ.

Negatīvo ietekmi daļēji kompensēs palielināti budžeta izdevumi aizsardzībai un vietējam aizsardzības rūpniecības kompleksam, bet tas ir atkarīgs no tā, vai Ukraina saņems plānoto ārējo finansējumu un vai partneri 2027. gadā sniegs papildu atbalstu. Ārējās tirdzniecības deficīts 2026. gadā var sasniegt 71 miljardu dolāru jeb 31% no IKP – par 6,5 miljardiem vairāk nekā iepriekš prognozēts. Gada beigu inflācijas prognoze palielināta par 1 procentpunktu līdz 10%, bet 2027. gadam – par 2 procentpunktiem līdz 8%. Septembra beigās Ukraina bija saņēmusi tikai 22 miljardus dolāru jeb mazāk nekā pusi no aptuveni 50 miljardiem pieejamo līdzekļu saskaņā ar spēkā esošajām starptautiskā atbalsta programmām.

Kā to atspoguļo Ukrainas avoti

Abi izmantotie avoti ir ukraiņu valodā rakstoši mediji (НВ un Forbes Ukraine), kas ziņo par Ukrainas investīciju bankas Dragon Capital prognozi, tāpēc redakcionālais ietvars dabiski koncentrējas uz vietējām ekonomiskajām sekām, nevis uz ģeopolitiskajiem vai alianses aspektiem. Uzmanība pievērsta nozaru bojājumiem – Melnās jūras ostām, metalurģijai, ražošanai, enerģētikas infrastruktūrai, loģistikai un patērētāju noskaņojumam lielajās pilsētās – un uzsvērti politikas un finansējuma sviras, kas pieejamas Kijivai: ārējā finansējuma mobilizēšana, aizsardzības rūpniecības izdevumi un piedāvātais pirmā līmeņa zaudējumu segšanas mehānisms. Inflācija, ārējās tirdzniecības deficīts un ārējā budžeta finansējuma trūkums raksturoti kā konkrēti tuvākie makro riski, kas saistīti ar eskalāciju.

Konteksts

Jau 2026. gada augusta sākumā Dragon Capital bija samazinājusi 2026. gada reālā IKP pieauguma prognozi par 0,5 procentpunktiem līdz 1,0%; jaunākā pārskatīšana to pārvērtusi par kontrakciju. Pirms 2026. gada jūlija eskalācijas bankas bāzes scenārijs pieņēma 1,5% pieaugumu 2026. gadā un 0,5% 2027. gadā. Dragon Capital scenārijs paredz, ka Ukrainas gaisa aizsardzība pakāpeniski kļūs efektīvāka pret reaktīvajiem droniem, taču ballistisko raķešu uztvērēju trūkums saglabāsies. Negatīvo ietekmi uz aktivitāti daļēji kompensēs lielāki budžeta izdevumi aizsardzībai un vietējam aizsardzības rūpniecības kompleksam, ja Ukraina saņems plānoto ārējo finansējumu un partneri 2027. gadā sniegs papildu atbalstu. Valdība ir samazinājusi nekritiskos izdevumus un saskaras ar kavējumiem PVN atmaksā eksportētājiem, savukārt piedāvātais pirmā līmeņa zaudējumu segšanas mehānisms varētu atbalstīt aktivitāti fiskāli neitrālā veidā, nedaudz palielinot nodokļu slogu patērētājiem. Septembra beigās Ukraina bija saņēmusi mazāk nekā pusi (aptuveni 22 miljardus dolāru) no aptuveni 50 miljardiem pieejamo līdzekļu saskaņā ar esošajām starptautiskā atbalsta programmām, neskaitot aizsardzības daļu Ukrainas atbalsta aizdevumā.