ICU prognozē Ukrainas ekonomikas kritumu 2026.–2027. gadā un inflācijas kāpumu līdz 12%
Investīciju kompānijas ICU analītiķi brīdina, ka Ukrainas ekonomika piedzīvo grūtāko periodu kopš 2022. gada. Viņi prognozē IKP kritumu 0,6% 2026. gadā un 1,9% 2027. gadā, inflācijas kāpumu līdz 12% ziemā, grivnas vājināšanos līdz aptuveni 49,2 UAH/USD un nepieciešamību 2027. gadā piesaistīt vēl 20–25 miljardus ASV dolāru budžeta deficīta segšanai.
Galvenais
- ICU prognozē Ukrainas IKP kritumu 0,6% 2026. gadā un 1,9% 2027. gadā.
- Inflācija var sasniegt 12% 2026./2027. gada ziemā; atgriešanās pie viencipara rādītājiem gaidāma tikai 2027. gada 3. ceturksnī.
- Nacionālā banka varētu paaugstināt galveno procentu likmi līdz 16,5% līdz 2026. gada beigām un noturēt to līdz 2027. gada pirmā pusgada beigām.
- Grivna, pēc prognozēm, noslīdēs līdz 45,8 UAH/USD 2026. gada beigās un virs 49 UAH/USD 2027. gada beigās.
- 2027. gadā valdībai būs jāatrod papildu 20–25 miljardi dolāru budžeta deficīta finansēšanai.
- Tirdzniecības deficīts 2026. gadā var pieaugt līdz 87,4 miljardiem dolāru (38,8% no IKP).
- Galvenie spiediena cēloņi ir Krievijas uzbrukumi rūpniecībai un infrastruktūrai, kā arī Melnās jūras transporta ceļu bloķēšana.
Kāpēc tas ir svarīgi
ICU prognozes iezīmē vairāku gadu makroekonomiskās situācijas pasliktināšanos Ukrainā: IKP sarukšana 2026. un 2027. gadā, inflācijas kāpums līdz 12% ziemā ar atgriešanos pie viencipara rādītājiem vien 2027. gada 3. ceturksnī un grivnas vājināšanās līdz virs 49 UAH/USD. Vienlaikus Nacionālā bankas procentu likme varētu tikt paaugstināta līdz 16,5%, lai gan tās ietekme uz komercprocentu likmēm ir vājinājusies. 2027. gadam nepieciešamie papildu 20–25 miljardi dolāru budžeta segšanai izceļ atkarību no ārējā finansējuma.
Kas notika
Investīciju kompānijas ICU analītiķi publicēja jaunu makroekonomisko prognozi, kurā brīdina, ka Ukrainas ekonomika piedzīvo grūtāko periodu kopš 2022. gada. Salīdzinājumā ar jūnija prognozi, kas paredzēja 0,8% IKP pieaugumu 2026. gadā, jaunākais scenārijs paredz 0,6% kritumu 2026. gadā un 1,9% kritumu 2027. gadā. Galvenie cēloņi ir masveida Krievijas uzbrukumi rūpniecības uzņēmumiem, noliktavām un transporta infrastruktūrai, augsta ekonomiskā nenoteiktība un Melnās jūras transporta maršrutu apturēšana. Inflācija, kas septembrī jau sasniegusi 9–10%, var pieaugt līdz 12% ziemā, un viencipara rādītāji gaidāmi tikai 2027. gada 3. ceturksnī. Tirdzniecības deficīts 2026. gadā var pieaugt līdz 87,4 miljardiem dolāru (38,8% no IKP), bet 2027. gadā sašaurināties līdz 74,3 miljardiem dolāru. Nacionālā banka varētu paaugstināt galveno procentu likmi vēl par 0,5 procentpunktiem līdz 16,5%, taču komercprocentu likmes uz izmaiņām reaģē vāji. Grivna, pēc prognozēm, noslīdēs līdz 45,8 UAH/USD 2026. gada beigās un nedaudz virs 49 UAH/USD 2027. gada beigās. 2027. gadā valdībai būs jāatrod papildu 20–25 miljardi dolāru budžeta deficīta segšanai. ICU vidēja termiņa prognozē nepieļauj miera līguma noslēgšanu un sagaida, ka Krievijas teritoriālie ieguvumi paliks ļoti ierobežoti.
Kā to atspoguļo Ukrainas avoti
Ukrainas avoti ziņu stāstu centrē ap iekšzemes sekām: Krievijas triecieni rūpniecībai un infrastruktūrai, Melnās jūras transporta ceļu bloķēšana un no tā izrietošie tiešie uzņēmējdarbības zaudējumi, kas caur loģistikas izmaksām un degvielas sadārdzinājumu rada inflācijas spiedienu.
Konteksts
Desmit gadu ilgajā kara periodā Ukrainas ekonomikas struktūra ir mainījusies – ievērojami pieaugusi pakalpojumu un aizsardzības rūpniecības sektora daļa. Krievijas Melnās jūras transporta koridoru bloķēšana samazina eksportu un palielina loģistikas izmaksas. Imports pieaug, jo valdība, izmantojot Ukrainas atbalsta aizdevuma (USL) aizsardzības komponenti, palielina ieroču un komponentu iepirkumus. Neskatoties uz ievērojamām kavēšanām, pieņemts, ka koncesionālais ārējais finansējums nodrošinās ārējo kontu deficīta segšanu līdz 2027. gada beigām. ICU vidēja termiņa prognozē nepieļauj miera nolīguma noslēgšanu un sagaida, ka Krievijas teritoriālie ieguvumi paliks ļoti ierobežoti.