Ekonomists: Ukraina nav gatava jaunai krīzei, un tā jau ir sākusies
Ukrainas ekonomists Oleksijs Kušs brīdina, ka Ukrainas ekonomika zaudējusi noturību pret jauniem triecieniem un nonāk lejupslīdē – to veicina kara radītie postījumi, stingra NBU politika un strukturālas vājības. 2026. gada sākumā dinamika kļuva negatīva pirmo reizi kopš 2023. gada sākuma, bet 2027. gada budžeta projektā stratēģiskajai rezervei un mobilizācijas pasākumiem atvēlēts niecīgs finansējums.
Galvenais
- Ekonomists Oleksijs Kušs publicēja rakstu "Ukraina nav gatava jaunai krīzei, un tā jau ir sākusies"
- 2026. gada sākumā IKP dinamika kļuva negatīva pirmo reizi kopš 2023. gada 1. ceturkšņa
- 2026. gada pirmajos septiņos mēnešos rūpnieciskā ražošana samazinājās par 0,3% salīdzinājumā ar iepriekšējā gada tādu pašu periodu
- 2026. gada vasarā uzņēmumu apstākļi pasliktinājās triecienu dēļ pret rūpniecisko, noliktavu, pasta un transporta infrastruktūru
- Melnās jūras ostu darbības ievērojami ierobežojumi sašaurināja eksporta iespējas uz ārvalstu tirgiem
- 2027. gada budžeta projektā stratēģiskās rezerves papildināšanai plānoti tikai 69 miljoni UAH (aptuveni 1,5 miljoni USD)
- 2027. gada budžeta projektā mobilizācijas pasākumiem ekonomikā piektajā kara gadā plānoti tikai 144 miljoni UAH
Kāpēc tas ir svarīgi
Kuša vērtējums liecina, ka karš jau piekto gadu turpinās un Ukrainas ekonomika nonāk jaunā krīzes fāzē – IKP dinamika atkal kļuvusi negatīva pirmo reizi kopš 2023. gada sākuma. Analīze izceļ arī iekšpolitisku strīdu par Nacionālās bankas stingro monetāro politiku un tās ietekmi uz iekšējo kredītu rūpniecībai. 2027. gada budžeta izvēles – niecīgie maksājumi stratēģiskajai rezervei un mobilizācijas pasākumiem – tiek rādītas kā nepietiekamas krīzes sagatavotības pazīmes.
Kas notika
Ukrainas ekonomists un finanšu analītiķis Oleksijs Kušs publicēja rakstu, kurā brīdina, ka Ukrainas ekonomika nav veikusi strukturālu pārveidi un nav gatava jauniem triecieniem. Pēc atveseļošanās 2023. gadā un 2–3% pieauguma 2024.–2025. gadā 2026. gada sākumā IKP dinamika kļuva negatīva pirmo reizi kopš 2023. gada 1. ceturkšņa. 2026. gada pirmajos septiņos mēnešos rūpnieciskā ražošana saruka par 0,3% salīdzinājumā ar iepriekšējā gada tādu pašu periodu. 2026. gada vasarā situāciju pasliktināja Krievijas triecieni pret rūpniecisko, noliktavu, pasta un transporta infrastruktūru, kā arī ievērojami Melnās jūras ostu darbības ierobežojumi, kas sašaurināja eksporta iespējas uz ārvalstu tirgiem uz nenoteiktu laiku. Kušs vaino arī Nacionālās bankas pārmērīgi stingro politiku, kuras dēļ trūkst iekšējo kredītresursu un kas radījusi siltumnīcas apstākļus banku lobiju grupai. 2027. gada valsts budžeta projektā stratēģiskajai rezervei plānoti tikai 69 miljoni UAH jeb aptuveni 1,5 miljoni USD, bet mobilizācijas pasākumiem ekonomikā piektajā kara gadā – tikai 144 miljoni UAH. Avots raksturo pašreizējo krīzi kā iepriekšējo valdību – Denisa Šmihaļa un Julija Svīrienko – nepildītu mājasdarbu.
Kā to atspoguļo Ukrainas avoti
Avots – Ukrainas izdevums ZN.UA – pasniedz lejupslīdi vienlīdz kā pašmāju politikas kļūdu un kara seku rezultātu. Kušs kritizē Nacionālās bankas stingro monetāro politiku par to, ka tā veicinājusi iekšējā kredīta trūkumu un radijusi labvēlīgus apstākļus banku lobiju grupai. Viņš arī norāda uz 2027. gada budžeta projektu kā nepietiekamas krīzes sagatavotības pierādījumu – ar niecīgiem 69 miljoniem UAH stratēģiskajai rezervei un 144 miljoniem UAH mobilizācijas pasākumiem. Atbildība par iepriekšējo bezdarbību tieši attiecināta uz bijušo premjerministru Denisu Šmihaļu un tagadējo premjerministri Juliju Svīrienko.
Konteksts
Ukrainas ekonomika 2023. gadā atgūzās no sākotnējā pilna mēroga kara šoka un 2024.–2025. gadā pieauga par 2–3%. Rūpniecība tradicionāli ir Ukrainas eksporta un nodarbinātības pamats, bet Melnās jūras ostas ir galvenais kanāls lauksaimniecības un cita veida eksportam uz ārvalstu tirgiem. 2027. gada budžeta projektu sagatavoja Julija Svīrienko valdība, kas nomainīja Denisa Šmihaļa vadīto kabinetu.