Bulgārijas vēlēšanas: Jeitova un Gjurovs lūdz balsoņot par vēlētāju atpakaļšaušanos
Bulgārija svētdien notika prezidentes vēlēšanas, kurās par galvenajiem kandidātiem tiek minēta esošā prezidente Iliana Jeitova un bijušais premjers Andrejs Gjurovs. Aptaujas paredz, ka neviens kandidāts neatgūs absolūto balsu vairākumu, un otra kārta ir nozīmēta uz 1. novembri. Kandidātu pozīcijas attiecībā uz Ukrainu, militāro palīdzību un Eiropas integrāciju bija centrālās.
Galvenais
- Bulgārija svētdien notika prezidentes vēlēšanas ar 27 kandidātiem
- Aptaujas prognozēja Ilianu Jeitovu ar 41–47% un Andreju Gjurovu ar 28–31% голосов
- Jaunā Alpha Research aptauja 23. oktobrī uzrādīja Jeitovu ar 41,1% un Gjurovu ar 28,3%
- Otrā kārta ir noteikta uz 1. novembri
- Jeitovu atbalsta premjera Rumen Radeva partija Progresīvā Bulgārija, Gjurovu — proeiropiskās uzlabotāju opozīcijas partijas
- Jeitova iebilst pret militāro palīdzību Ukrainai, savukārt Gjurovs ir ilgstoši atbalstījis Ukrainu
- Oktobra sākumā droni uzbruka septiņiem komerciālajiem kuģiem pie Bulgārijas un Rumānijas krastiem
Kāpēc tas ir svarīgi
Vēlēšanas noteiks Bulgārijas valsts galvu nākamajiem pieciem gadiem. Prezidents komandē bruņotās spēkas, var ģenerālveto uz likumdošanas aktiem, paraksta starptautiskos līgumus un iecēl vēstniekus, lai arī viņa galvenās politikas jāapstiprina parlamentā. Kandidātu atšķirīgās pozīcijas par Ukrainu, militāro palīdzību, sankcijām un ES pievienošanās sarunām padara šo balsojumu svarīgu arī ārpus Bulgārijas.
Kas notika
Bulgārija svētdien notika tiešas prezidentes vēlēšanas ar 27 kandidātiem. Galvenajiem kandidātiem, kuri tika prognozēti kā nākamā posma dalībnieki, bija esošā prezidente Iliana Jeitova, ko atbalsta premjera Rumen Radeva Progresīvās Bulgārijas partija, un bijušais premjers Andrejs Gjurovs, ko atbalsta proeiropiskās uzlabotāju opozīcijas partijas. Jeitova kļuva par pagaidu prezidenti janvārī pēc Radeva atkāpšanās, lai kandidētu parlamenta vēlēšanās; Progresīvā Bulgārija aprīlī iegūstā absolūto parlamentāro vairākumu. Neviens kandidāts, kā paredzēts, neiegūs absolūto vairākumu pirmajā kārtā, tāpēc otra kārta ir nozīmēta uz 1. novembri.
Kampaņa galvenajās tēmas bija ekonomiskās grūtības un drošība. Kandidāti centās risināt enerģijas cenu, inflācijas un dzīves standarta problēmas, jo īpaši lauku apvidos. Septembrī Bulgārijas harmonizētais gada inflācijas līmenis bija 5,6%, bet eirozonā — 3,8%; ceļu degvielas cena gada laikā pieauga par 42,2%. Vēlēšanu laikā aktuāla bija arī drošība Melnajā jūrā, kur oktobra sākumā droni uzbruka septiņiem komerciālajiem kuģiem pie Bulgārijas un Rumānijas krastiem, nogužot vairāk nekā 20 jūrnieku. Viens aprēķins bija 24 upuri. Radev norādīja, ka Krievijas atbildībai nav pārliecinošu pierādījumu, lai gan aizdomas viņu ūdeņos viņam šķiet loģiskas, jo uzbrukumi nāca Maskavas labumā. Maskava par atbildību noliedzēja.
Abi galvenie kandidāti apsauka dronu uzbrukumus par komerciālajiem kuģiem. Jeitova atbalsta diplomātisku kara beigšanas ceļu un iebilst pret militāro palīdzību Ukrainai. Gjurovs savukārt ir atbalstījis Ukrainu, tostarp parakstījis ar Kiivu drošības sadraudzības līgumu, un vēlas, lai Bulgārija būtu uzticams NATO sabiedrotais un Eiropā būtu paši savs balsis. Ja viņa uzvarēs, Jeitova kļūs par pirmo Bulgārijas vēlēto sievieti kā prezidente.
Kā to atspoguļo Ukrainas avoti
Ukraiņas preses uzmanība piesaista galveno kandidātu pretērīgās pozīcijas attiecībā uz Ukrainu, tostarp militāro palīdzību, diplomātisku noregulējumu, drošības sadraudzību, sankcijas un ES pievienošanās sarunas. Īpaši tiek izcelts Gjurova ilgstošais atbalsts Ukrainai un parakstītais drošības sadraudzības līgums ar Kiivu, kā arī Radeva pozīcija, ka Bulgārija savu ieroču krājumu ir izsmērusi, bet ir gatava remontēt tehniku. Lielāka uzmanība tiek pievērsta arī iespējai, ka uzbrukumi Melnajā jūrā ir saistīti ar Krievijas interesēm, vienlaikus norādot, ka pārliecinoši pierādījumi par Krievijas atbildību trūkst.
Kā to atspoguļo starptautiskie avoti
Starptautiskajā pārlaidē vēlēšanas tiek rādītas kā tests Progresīvajai Bulgārijai pēc tās aprīļa uzvaras parlamenta vēlēšanās un kā iespējama atkārtošanās starp Jeitovu un Gjurovu. Pārskati īpašu uzmanību pievērš iekšējiem ekonomiskajiem spiedieniem, tostarp inflācijai, degvielas cenām un lauku iedzīvotāju dzīves līmenim, kā arī jūras drošības jautājumiem. Tiek arī norādīts uz Bulgārijas institucionālajiem ierobežojumiem un prezidenta paplašinātajām politiskajām funkcijām, kā arī uz kandidātu atšķirībām attiecībā uz Ukrainu, NATO un Bulgārijas kopējām attiecībām ar Eiropu.
Kur atspoguļojums atšķiras
Ziņojumi atšķiras par dronu uzbrukumos bojāgāju skaitli: norādīts, ka bojā gājuši vairāk nekā 20 jūrnieki, savukārt viens aprēķins liecina par 24 upuriem. Atšķiras arī attiecībā uz Krievijas atbildību: viens apraksts norāda, ka Maskava šo atbildību noliedzēja, bet cits ziņo, ka Radevs teica, ka pārliecinoši pierādījumi par Krievijas atbildību nebija pieejami, lai gan viņš uzskatīja aizdomas par to par loģiskām.
Konteksts
Premjers Rumen Radev janvārī atkāpās, lai kandidētu parlamenta vēlēšanās, un Iliana Jeitova kļuva par pagaidu prezidenti; Radeva Progresīvā Bulgārija aprīlī iegūstā absolūto parlamentāro vairākumu. Pirmajā kārtā absolūtā vairākuma negaidija nevienam kandidātam, tāpēc otra kārta tika noteikta uz 1. novembri. Bulgārijas prezidents tiek ievēlēts tieši piecgadu termiņa laikā un nevar būt atlīdzēts vairāk nekā divus termiņus, taču viņam nav izpildes varas, un galvenajām politikām nepieciešama parlamenta apstiprinājums. Septembrī Bulgārijas harmonizētais gada inflācijas līmenis bija 5,6% pret 3,8% eirozonā, un ceļu degvielas cena gada laikā pieauga par 42,2%.