Zelenskis: Ukraina varētu rīkot vēlēšanas 'rīt', bet ne kara laikā
Prezidents Volodimirs Zelenskis intervijā CBS paziņoja, ka ir gatavs rīkot vēlēšanas "rīt", bet ka tas nav iespējams, kamēr turpinās aktīvas kaujas darbības, norādot uz konstitūcijas, vēlēšanu likumdošanas un drošības ierobežojumiem. Vienlaikus viņš paziņoja par gaidāmajiem "grūtajiem un nepopulārajiem" lēmumiem saistībā ar lielo kara budžeta deficītu.
Galvenais
- Zelenskis sacīja, ka vēlēšanas aktīvu kauju laikā nav iespējamas — konstitūcija, vēlēšanu likumdošana un drošības apsvērumi to nepieļauj.
- Viņš nosauca par kļūdu bijušā aizsardzības ministra Mihailo Fjodorova un citu amatpersonu aicinājumus rīkot vēlēšanas kara laikā.
- Zelenskis pieminēja, ka aptuveni 9 miljoni ukraiņu pašlaik atrodas ārvalstīs; pirms pilna mēroga iebrukuma no ārzemēm balsoja aptuveni 500 000 ukraiņu.
- Viņš norādīja, ka vēlēšanām nepieciešams vismaz vairāku mēnešu karadarbības pārtraukums, ko Ukraina atkārtoti piedāvājusi, bet Krievija noraidījusi.
- Zelenskis paziņoja par 7 likumprojektiem kara budžeta deficīta segšanai, tostarp €23 miljardu ($26,5 miljardu) militāro izdevumu starpību.
- Eiopas valstis pagājušā gada beigās vienojās piešķirt Ukrainai €90 miljardu ($104 miljardu) aizdevumu 2026.–2027. gada militāro un civilo deficītu segšanai.
- ASV prezidents Donalds Tramps lūdzis Zelenskim pārtraukt triecienus Krievijas naftas infrastruktūrai, piedāvājot savstarpēju enerģētikas objektu uzbrukumu pārtraukšanu.
Kāpēc tas ir svarīgi
Zelenska komentārie nosaka skaidru robežu jautājumā par vēlēšanām kara laikā — tās tiesiski un praktiski nav iespējamas aktīvu kauju laikā, bet kļūtu iespējamas pēc pamiera. Tiešs kritikas trieciens augstām amatpersonām, tostarp bijušajam aizsardzības ministram Fjodorovam, parāda iekšpolitisko spriedzi ap šo jautājumu. Vienlaikus gaidāmie "nepopulārie" ekonomiskie lēmumi saistībā ar €23 miljardu militāro izdevumu starpību liecina par finansiālo spiedienu, ko Eiropas aizdevums 2026.–2027. gadam tikai daļēji nosedz.
Kas notika
Prezidents Volodimirs Zelenskis intervijā CBS paziņoja, ka ir gatavs rīkot vēlēšanas "rīt", bet ka tas nav iespējams, kamēr turpinās karš — to nepieļauj Konstitūcija, vēlēšanu likumdošana un drošības situācija. Viņš uzsvēra, ka vēlēšanas nav iespējamas, kamēr bērni nevar droši apmeklēt skolu un kamēr aptuveni 9 miljoni ukraiņu atrodas ārvalstīs (pirms kara no ārzemēm balsoja aptuveni 500 000 cilvēku). Zelenskis arī pauda šaubas par vēlēšanām uz laiku okupētajām teritorijām, kur atrodas Krievijas karavīri. Viņš nosauca par kļūdu to, ka bijušais aizsardzības ministrs Mihailo Fjodorovs un citas amatpersonas aicina rīkot vēlēšanas kara laikā, apgalvojot, ka šie cilvēki "vēlas būt politikā". Zelenskis uzsvēra, ka kara laikā miers ir pirmais mērķis un ka Ukrainai ir nepieciešams vismaz vairāku mēnešu pamiers, lai sagatavotu vēlēšanas — ko Ukraina atkārtoti piedāvājusi, bet Krievija noraidījusi. Atsevišķi viņš paziņoja par 7 likumprojektiem, kas "nepieciešami valsts budžeta deficīta finansēšanai", tostarp €23 miljardu ($26,5 miljardu) militāro izdevumu starpību, brīdinot, ka daži lēmumi būs "grūti, nepatīkami un nepopulāri". Eiropas valstis pagājušā gada beigās piekrita piešķirt Ukrainai €90 miljardu ($104 miljardu) aizdevumu 2026.–2027. gadam. Zelenskis arī sacīja, ka Ukraina ir gatava "spert soļus uz deeskalāciju", ja Krievija darīs to pašu, tostarp apturēt savstarpējos triecienus kritiskajai infrastruktūrai — pēc ASV prezidenta Donalda Trampa lūguma pārtraukt triecienus Krievijas naftas infrastruktūrai.
Kā to atspoguļo Ukrainas avoti
Ukrainas valodas mediji (LIGA.net, Ukrajinska pravda, Suspilne Novini) fokusējas uz Zelenska iekšpolitisko vēstījumu: viņa nosacījumus vēlēšanām, kritiku Fjodorovam un citiem kara laika vēlēšanu atbalstītājiem, kā arī apgalvojumu, ka par pamiera blokēšanu, kas varētu ļaut rīkot vēlēšanas, ir atbildīga Krievija. Vairāki ukraiņu izdevumi izceļ arī Zelenska kara laika budžeta krīzes ietvaru un viņa aicinājumu uz turpmāku Eiropas finansiālo atbalstu.
Kā to atspoguļo starptautiskie avoti
Starptautiskais (katariešu) medijs Al Jazeera Arabic virzās no ekonomiskā aspekta — uzsver Zelenska brīdinājumu par "grūtajiem" pasākumiem, lai nosegtu lielo budžeta deficītu un €23 miljardu militāro izdevumu starpību. Tāpat izdevums uzsver ASV priekšlikumu savstarpēji pārtraukt enerģētikas infrastruktūras uzbrukumus un Trampa lūgumu apturēt triecienus Krievijas naftas infrastruktūrai — diplomātisko aspektu, kas nav klātesošs ukraiņu valodas publikācijās.
Kur atspoguļojums atšķiras
Strīds par to, vai bijušais aizsardzības ministrs Mihailo Fjodorovs patiešām izstājas no politikas: anonīms "Tautas kalpa" deputāts apgalvoja, ka viņš to nedara, bet Fjodorova komanda to noliedza. Abi viedokļi nāk no LIGA.net.
Konteksts
Ukrainas pašreizējā likumdošana nepieļauj vēlēšanu rīkošanu kara laikā. Dažas dienas pirms CBS intervijas Zelenskis jau kritizēja kara laika vēlēšanu ideju, apgalvojot, ka tā šķeltu valsti. Bijušais aizsardzības ministrs Mihailo Fjodorovs augusta vidū ierakstīja video uzrunu, atbalstot vēlēšanas pat kara laikā, bet septembra sākumā paziņoja par paša aizsardzības tehnoloģiju uzņēmuma dibināšanu, kura pirmais investors ir Palantir izpilddirektors Alekss Karps. Ukraina lēš, ka aptuveni 9 miljoni pilsoņu pašlaik atrodas ārvalstīs, salīdzinot ar aptuveni 500 000, kas pirms pilna mēroga iebrukuma balsoja no ārzemēm. Eiropas valstis pagājušā gada beigās vienojās par €90 miljardu aizdevumu, lai segtu Ukrainas militāro un civilo deficītu 2026.–2027. gadā. ASV īpašais sūtnis Džareds Kušners 12. septembrī Kijivas YES forumā sacīja, ka kara izbeigšanai nepieciešams "atrast pareizo formulu, kas derētu visiem".