ES un vairākas Eiropas valstis izsauc Krievijas vēstniekus saistībā ar Leipcigas hibrīduzbrukumu
Eiropas Savienība un virkne Eiropas valstu – Francija, Nīderlande, Beļģija, Somija, Čehija, Zviedrija, Portugāle un Dānija – izsauca Krievijas diplomātiskos pārstāvjus protestā pēc tam, kad Vācija 1. septembrī publiski apsūdzēja Krieviju 4. augustā Leipcigas/Halles lidostā pie Ukrainas Antonov kravas lidmašīnas atrastajā sprāgstošā drona hibrīduzbrukumā. Vācija paziņoja par atbildes pasākumiem, tostarp Krievijas ģenerālkonsulāta Bonnā un «Russisches Haus» Berlīnē slēgšanu. Francija izvirzīja jaunas sankcijas pret Krieviju, tostarp pret tās «ēnu floti».
Galvenais
- 4. augustā pie Ukrainas Antonov kravas lidmašīnas Leipcigas/Halles lidostā tika atrasts drons ar sprāgstvielām.
- 1. septembrī Vācija tieši apsūdzēja Krieviju hibrīduzbrukumā un paziņoja par Krievijas ģenerālkonsulāta Bonnā un «Russisches Haus» Berlīnē slēgšanu.
- ES izsauca Krievijas vēstnieku Briselē; ES galvenā diplomāte Kaja Kallasa to paziņoja ES ārlietu ministru sanāksmē Īrijā.
- Francijas, Nīderlandes, Beļģijas, Somijas, Čehijas, Zviedrijas, Portugāles un Dānijas ārlietu ministrijas izsauca Krievijas vēstniekus vai pilnvarotos darbiniekus.
- Francija ierosināja jaunas sankcijas pret Krieviju, tostarp pret tās «ēnu floti».
- Dānijas ārlietu ministrs Larss Lēke Rasmusens paziņoja, ka Dānija «plecu pie pleca» ar NATO un ES atbalsta Ukrainu.
Kāpēc tas ir svarīgi
Koordinēta Eiropas diplomātiskā atbilde uz aizdomīgo Krievijas hibrīduzbrukumu kritiskajā infrastruktūrā Vācijas lidostā signalizē par vienotu Eiropas nostāju un var pavērt ceļu jaunām sankcijām un turpmākiem ierobežojošiem pasākumiem pret Krieviju.
Kas notika
4. augustā Leipcigas/Halles lidostā tika atklāts drons ar sprāgstvielām, kas atradās netālu no Ukrainas Antonov kravas lidmašīnas. 1. septembrī Vācija publiski apsūdzēja Krieviju šajā hibrīduzbrukumā un paziņoja par atbildes pasākumiem – Krievijas ģenerālkonsulāta Bonnā un «Russisches Haus» Berlīnē slēgšanu. Vācijas ārlietu ministrs Johans Vādephuls izsauca Krievijas vēstnieku. Eiropas Savienība izsauca Krievijas vēstnieku Briselē; ES augstākā diplomāte Kaja Kallasa to paziņoja ES ārlietu ministru sanāksmē Īrijā. Francijas ārlietu ministrs Žans-Noels Barro izsauca Krievijas pilnvaroto darbinieku Parīzē; Francija vienlaikus ierosināja jaunas sankcijas pret Krieviju, tostarp pret tās «ēnu floti». Nīderlande, Beļģija, Somija, Čehija, Zviedrija, Portugāle un Dānija arī izsauca Krievijas vēstniekus. Čehijas ārlietu ministrs Petrs Macinka paziņoja, ka plāno tuvākajās dienās apspriest jautājumu ar Čehijas izlūkdienestiem. Dānijas ārlietu ministrs Larss Lēke Rasmusens uzsvēra Dānijas solidaritāti ar NATO un ES Ukrainas atbalstā.
Kā to atspoguļo Ukrainas avoti
Ukrainas mediji izceļ Eiropas atbildes mērogu, to interpretējot kā apliecinājumu augošajai sabiedroto solidaritātei pēc Krievijas hibrīduzbrukuma ar Ukrainu saistītai aviācijas infrastruktūrai.
Konteksts
4. augustā Leipcigas/Halles lidostā tika atrasts drons ar sprāgstvielām pie Ukrainas Antonov kravas lidmašīnas. 1. septembrī Vācija publiski apsūdzēja Krieviju un paziņoja par atbildes pasākumiem, tostarp Krievijas konsulāro iestāžu slēgšanu.