Guardian: Rietumu diplomāti gatavo evakuācijas plānus no Kijivas; Ukrainas ĀM to noliedz
Laikraksts The Guardian 2. oktobrī ziņoja, ka Rietumu diplomāti privāti izstrādā ārkārtas plānus savu vēstniecību pārdislocēšanai uz Lvovu vai Austrumpoliju, ja Krievija sāks mērķtiecīgi apšaudīt ārvalstu diplomātiskās pārstāvniecības. Ukrainas Ārlietu ministrijas pārstāvis Heorhijs Tihijs sacīja, ka ministrija nav saņēmusi nekādus pieteikumus vai paziņojumus no ārvalstu diplomātiskajām misijām par plāniem pārcelties.
Galvenais
- The Guardian 2. oktobrī ziņoja, ka divi anonīmi Rietumu diplomāti Kijivā privāti izstrādā ārkartas plānus vēstniecību pārvietošanai uz Lvovu vai Austrumpoliju, ja Krievija sāks mērķtiecīgi uzbrukt ārvalstu diplomātiskajām misijām.
- Ukrainas ĀM pārstāvis Heorhijs Tihijs paziņoja, ka ministrija nav saņēmusi nekādus pieteikumus vai paziņojumus no ārvalstu vēstniecībām par pārcelšanās plāniem.
- Tihijs sacīja: "Es nezinu, no kurienes dažas ārvalstu publikācijas guvušas šo informāciju."
- Polijas ĀM paziņoja, ka negrasās mainīt Polijas vēstniecības darbību Kijivā; ES vēstniece Katarīna Maternova teica, ka visas ES vēstniecības joprojām darbojas Kijivā.
- Kijivas mērs Vitālijs Kļičko paziņoja, ka galvaspilsētā ir "ļoti dramatiska situācija" un ka ienaidnieks "saplosot Kijivu gabalos".
- Enerģētikas ministrs Deniss Šmihals informēja Eiropas kolēģus par pārtvertu Krievijas plānu izmantot līdz 1000 raķešu, dronu un bumbas pret Ukrainas enerģētikas infrastruktūru.
Kāpēc tas ir svarīgi
Ziņa liecina, ka Rietumu diplomāti privāti novērtē drošības situāciju Kijivā kā pietiekami nopietnu, lai plānotu ārkārtas evakuāciju. Vēstniecību aiziešana no Kijivas būtu simboliski un politiski nozīmīga gan Ukrainai, gan Krievijas informatīvajam karam. Pats strīds ir ziņu vērts: cienījams Rietumu izdevums apgalvo, ka plāni eksistē, bet Ukrainas ĀM saka, ka tai nav nekādu oficiālu ziņu. Situācija notiek uz Krievijas triecienu intensificēšanās, Patriot raķešu trūkuma un grūtāk pārtveramu reaktīvo dronu parādīšanās fona.
Kas notika
The Guardian 2. oktobrī ziņoja, ka Rietumu diplomāti Kijivā, neskatoties uz publiski pausto nodomu palikt, privāti izstrādā ārkārtas plānus vēstniecību pārvietošanai uz Lvovu vai Austrumpoliju, ja Krievija sāks mērķtiecīgi uzbrukt ārvalstu diplomātiskajām misijām. Avoti bija divi anonīmi augsta ranga Rietumu diplomāti. Vienlaikus Ukrainas Ārlietu ministrijas pārstāvis Heorhijs Tihijs paziņoja, ka ministrija nav saņēmusi nekādus pieteikumus vai paziņojumus no ārvalstu vēstniecībām par pārcelšanās plāniem, un uzsvēra, ka pēc noteiktās kārtības misijām par pārcelšanos ir jāpaziņo Ukrainas ĀM. Polijas ĀM paziņoja, ka negrasās mainīt Polijas vēstniecības darbību Kijivā, un ES vēstniece Ukrainā Katarīna Maternova teica, ka visas ES vēstniecības joprojām darbojas Kijivā. Kijivas mērs Vitālijs Kļičko brīdināja, ka galvaspilsēta ir "ļoti dramatiskā situācijā". Rakstā tika minēts arī enerģētikas ministra Denisa Šmihala ziņojums par pārtvertu Krievijas plānu izmantot līdz 1000 raķešu, dronu un bumbas pret Ukrainas enerģētikas infrastruktūru.
Kā to atspoguļo Ukrainas avoti
Ukrainas avoti ziņu centrē ap oficiālo ĀM noliegumu, izvirzot Tihija teikto, ka ministrija nav saņēmusi nekādu informāciju un ka ārvalstu publikāciju avots nav zināms. Tika izcelts arī Polijas ĀM paziņojums, kas neatbalsta ideju par vēstniecības izvešanu. Ukrainas Nacionālās drošības un aizsardzības padomes Dezinformācijas novēršanas centrs citēja Tihija paziņojumu un aicināja uzticēties tikai oficiāliem informācijas avotiem, tādējādi signalizējot, ka The Guardian ziņa tiek uztverta kā iespējams informācijas apdraudējums. Ukrainas mediji izvirza arī Kļičko brīdinājumu par Kijivas smago situāciju, uzsverot humāno un infrastruktūras slogu, nevis diplomātisko loģistiku.
Kā to atspoguļo starptautiskie avoti
The Guardian oriģinālais raksts, kuru pārstāstīja avotu kopums, vadās no divu anonīmu augsta ranga Rietumu diplomātu teiktā par ārkārtas plānu izstrādi, vienlaikus uzsverot, ka diplomāti publiski paziņo par nodomu palikt Kijivā, lai nesniegtu Krievijai propagandas uzvaru. Stāsts ir ievīts plašākā stāstā par Krievijas triecieniem pret Kijivas civilo un enerģētikas infrastruktūru – kiberuzbrukumiem birojiem, datu centriem, skolai, slimnīcai un tiltam pār Dņepru – un par Patriot raķešu trūkumu kopā ar jaunās paaudzes grūtāk pārtveramiem reaktīvajiem Krievijas droniem. Anonīma diplomāta citāti – par Krievijas nodomu "sasaldēt Kijivu un iestumt atpakaļ akmens laikmetā" un par straujo situācijas pasliktināšanos – veido trauksmainu toni, kas kontrastē ar Ukrainas ĀM oficiālo noliegumu.
Kur atspoguļojums atšķiras
Viedokļi atšķiras par to, vai Rietumu vēstniecības patiešām gatavo ārkārtas plānus atstāt Kijivu. The Guardian, atsaucoties uz diviem anonīmiem augsta ranga Rietumu diplomātiem Kijivā, ziņo, ka šādi plāni tiek privāti izstrādāti pārcelšanai uz Lvovu vai Austrumpoliju, ja Krievija sāks mērķtiecīgi uzbrukt ārvalstu diplomātiskajām misijām. Ukrainas ĀM pārstāvis Heorhijs Tihijs savukārt saka, ka ministrija nav saņēmusi nekādus pieteikumus vai paziņojumus no ārvalstu vēstniecībām un ka pēc noteiktās kārtības misijām par pārcelšanos ir jāpaziņo ministrijai. Polijas ĀM papildus norādīja, ka negrasās mainīt Polijas vēstniecības darbību Kijivā.
Konteksts
Pirms pilna mēroga iebrukuma 2022. gada februārī ASV pārcēla savu vēstniecību uz Lvovu (14. februārī), un vēlāk daļa personāla tika pārvietota uz Poliju; Lielbritānija atsāka darbu Kijivas vēstniecībā 2022. gada aprīļa beigās, bet ASV oficiāli atjaunoja darbu Kijivā 2022. gada 18. maijā. Polijas vēstniecība Kijivā neevakuējās – vēstnieks Bartoss Čihockis palika galvaspilsētā. Arī Vatikāna Apustuliskā nunciatūra palika Kijivā pirmajos kara mēnešos. 2025. gada maija beigās Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs aicināja amerikāņus evakuēt vēstniecību no Kijivas, un ES ārpolitikas vadītāja Kaja Kallas toreiz paziņoja, ka ASV vēstniecība esot atstājusi Kijivu, ko gan Ukrainas ĀM, gan pati ASV vēstniecība noliedza. Prezidents Volodimirs Zelenskis paudis uzskatu, ka Kremlis eskalēs karu pirms ASV starpvēlēšanām. 29. septembrī Zelenskis ziņoja, ka Ukraina saņēmusi pretgaisa aizsardzības atbalsta paketes no vairākām valstīm.