Krievija aicina ārvalstu diplomātus atstāt Kijevu; ES un Čehija paziņo, ka paliks

Kāpēc tas ir svarīgi

Krievijas brīdinājums ir tiešs, publisks drauds ārvalstu diplomātiskajam personālam Ukrainas galvaspilsētā un palielina risku, ka Krievija varētu mērķēt uz vēstniecībām. Rietumu vēstniecību klātbūtne Kijevā kopš pilna mēroga iebrukuma sākuma ir bijusi nozīmīgs simbolisks un operatīvs apliecinājums atbalstam Ukrainai, tāpēc jebkādas pārcelšanas diskusijas ir nozīmīgas. Vienlaikus ES un Čehijas publiskā noraidījuma signāls kopšā ar jaunu sankciju paketi un 28,3 miljardu eiro aizsardzības iepirkumu plānu parāda, ka Rietumi negrasās atkāpties.

Kas notika

3. oktobrī Krievijas Ārlietu ministrija izplatīja paziņojumu, kurā brīdināja, ka Krievijas bruņotie spēki turpinās „masveida atbildes triecienus” pret Ukrainu, tostarp Kijevu, un aicināja ārvalstu pilsoņus un diplomātisko personālu atstāt Kijevu un atturēties no ceļošanas uz Ukrainu, atsaucoties uz it kā „nāves briesmām”. Ministrija uzsvēra, ka atbildība par iespējamām negatīvām sekām pilnībā gulstas uz tiem, kas ignorē brīdinājumu.

Tajā pašā dienā Eiropas Komisijas preses sekretārs Kristians Vigands paziņoja, ka ES delegācija Kijevā turpina darbu bez izmaiņām un ka ES negrasās samazināt atbalstu Ukrainai Krievijas draudu dēļ. Vigands sacīja, ka draudi liecina, ka „Kremlis zaudē karu un zaudē nervus”, un ka Krievija mēģina iebiedēt Eiropu, lai mazinātu atbalstu Ukrainai. Viņš arī pavēstīja, ka ES gatavo lielāko sankciju paketi savā vēsturē pret Krieviju, ka šonedēļ jau noteiktas jaunas sankcijas saistībā ar Ukrainas bērnu deportāciju, kā arī ka ES ir apstiprinājusi 28,3 miljardu eiro aizsardzības iepirkumu plānus Ukrainai šim gadam un papildu 6,6 miljardus eiro tiešai militārajam atbalstam caur Eiropas Miera fondu.

Čehijas Ārlietu ministrijas pārstāvis Adam Čorgo paziņoja, ka Čehija neatsauks savu misiju no Kijevas un ka Čehijas vēstnieks rīta skrējienā devies pa Kijevas parku, plānojot to turpināt. Ukrainas Ārlietu ministrijas preses sekretārs Georgijs Tihijs noraidīja ziņas par iespējamu vēstniecību pārcelšanu, sakot, ka ministrija nav saņēmusi šādus pieprasījumus. ES vēstniece Ukrainā Katarīna Maternova (Katarina Mathernova) paziņoja, ka neviens ES dalībvalsts vēstniecība neatstāj Kijevu.

Kā to atspoguļo Ukrainas avoti

Ukrainas mediji ziņojumu par Krievijas brīdinājumu pasniedz kā atjauninātu iebiedēšanas taktiku, uzsverot ES, Čehijas un Ukrainas ĀM publisko noraidījumu. Tie detalizēti atspoguļo ES atbildi: lielākā sankciju pakete vēsturē, 28,3 miljardu eiro aizsardzības iepirkumu plāni un 6,6 miljardu eiro militārais atbalsts. Ukrainas reportāžas arī uzsver Krievijas triecienu nodarīto kaitējumu Kijevai, pieminot viena Dnipro tilta triecienu 2. oktobrī.

Kā to atspoguļo starptautiskie avoti

Vācu valodas avots (DW) brīdinājumu ievieto kontekstā ar Krievijas pastiprinātajiem gaisa triecieniem pret Kijevu, izmantojot dronus un ballistiskās raķetes, kā arī ar Putina paziņojumiem par turpmākiem uzbrukumiem un Ukrainas paplašinātajiem dronu triecieniem pret Krievijas naftas rūpnīcām. Arābu valodas avots (Al Jazeera) koncentrējas uz triecienu fizisko ietekmi, ziņojot par vismaz 6 bojāgājušajiem un tilta bojājumiem Kijevā, kā arī iekļauj Krievijas ieceltā gubernatora ziņoto par upuriem Zaporižjas apgabalā no Ukrainas dronu trieciena. Starptautiskie avoti atzīmē, ka Krievija līdzīgu brīdinājumu izteica jau maijā, un vēstniecību pārcelšanas diskusiju no The Guardian piedāvā kā vēl neapstiprinātu plānošanu, neuzsverot ES noraidījumu tik spēcīgi kā Ukrainas mediji.

Kur atspoguļojums atšķiras

Avoti atšķiras par to, kurš Dņepras tilts Kijevā tika trāpīts 2. oktobrī: daļa avotu to identificē kā Pivdennij (Dienvidu) tiltu, citi — kā Pivničnij (Ziemeļu) tiltu, daži apvieno nosaukumus, bet viens avots (Katarīna Maternova) Ziemeļu tilta triecienu attiecina uz 4. oktobri. Čehijas Ārlietu ministrijas preses sekretāra vārds dažādos avotos parādās dažādi: lielākā daļa Ukrainas reportāžu lieto „Adam Čorgo”, dažas aģentūras ziņas — „Adam Černý”, bet viens Ukrainas avots — „Adam Čergo”.

Konteksts

Krievija līdzīgu brīdinājumu ārvalstu pilsoņiem Kijevā izteica jau 2026. gada maijā. Pirms Krievijas pilna mēroga iebrukuma 2022. gada februārī vairākas Eiropas valstis evakuēja savas vēstniecības no Kijevas uz Lvovu un Poliju. Krievijas brīdinājums nāca laikā, kad pastiprinājās Krievijas gaisa triecieni pret Kijevu, tostarp 2. oktobra trieciens pret Dņepras tiltu, un ziņojumos, ka Krievija gatavo lielāko ziemas gaisa kampaņu, mērķējot uz elektrostacijām, elektrības tīkliem, siltumtīkliem un ūdensapgādes objektiem.