NATO virspavēlnieks: alianse pastiprina izlūkošanas informācijas apmaiņu saistībā ar Krievijas sabotāžām
NATO Augstākais sabiedrotais virspavēlnieks Eiropā Aleksuss Grinkevičs (Alexus Grinkevich) intervijā Reuters paziņoja, ka alianse pastiprina izlūkošanas informācijas apmaiņu, reaģējot uz virkni sabotāžu un citiem incidentiem, kurus, visticamāk, saista ar Krieviju. Viņš aicināja saglabāt mieru un noraidīja pieņēmumu, ka Maskava varētu izmantot ASV augstas precizitātes raķešu krājumu izsīkšanu karā ar Irānu, lai uzbruktu NATO. Grinkevičs novērtēja ierobežota Krievijas uzbrukuma risku NATO teritorijai kā "neticamu, bet neizslēdzamu".
Galvenais
- NATO Augstākais sabiedrotais virspavēlnieks Eiropā, ASV Gaisa spēku ģenerālis Aleksuss Grinkevičs, intervijā Reuters paziņoja, ka alianse pastiprina izlūkošanas informācijas apmaiņu saistībā ar sabotāžu un citu incidentu vilni, ko, visticamāk, saista ar Krieviju.
- Grinkevičs noraidīja pieņēmumu, ka Vladimirs Putins varētu izmantot ASV augstas precizitātes raķešu krājumu izsīkšanu karā ar Irānu, lai uzbruktu NATO, sakot: "Noteikti nē. Lai viņš labāk to nemēģina, kamēr es esmu šajā amatā."
- Grinkevičs novērtēja ierobežota Krievijas uzbrukuma risku NATO teritorijai kā "neticamu, bet neizslēdzamu" un uzsvēra, ka NATO spēj aizstāvēt katru alianšu teritorijas centimetru.
- Starp raizējošajiem incidentiem Grinkevičs minēja mēģinājumu veikt dronu uzbrukumu Vācijas Leipcigas/Halles lidostai un Krievijas kuģa signālraķešu šaušanu pret Dānijas militāro helikopteri.
- Dānijas izlūkdienesti brīdināja, ka risks, ka Krievija varētu īstenot ierobežotu militāru uzbrukumu vienai vai vairākām NATO robežvalstīm, ir "zems, bet augošs".
- Polijas premjerministrs Donalds Tusks paziņoja, ka izlūkdati liecina par Krievijas "plāniem veikt hibrīduzbrūkumus" pret valstīm, kas atbalsta Ukrainu.
Kāpēc tas ir svarīgi
NATO augstākais militārais vadītājs publiski raksturoja nesenos incidentus kā daļu no Krievijas virzītas hibrīdkampaņas pret sabiedrotajiem, paaugstinot politiskās likmes Eiropas drošībā. Viņa tiešais brīdinājums Putinam signalizē NATO pastiprinātu bažu un atklātāku publisko nostāju. Dānijas un Polijas izlūkdatu ieguldījums, pieminēts blakus intervijai, pastiprina novērtējumu, ka hibrīdu un, iespējams, ierobežotas militāras darbības pret NATO valstīm ir tuva termiņa risks.
Kas notika
NATO Augstākais sabiedrotais virspavēlnieks Eiropā, ASV Gaisa spēku ģenerālis Aleksuss Grinkevičs, intervijā Reuters paziņoja, ka alianse pastiprina izlūkošanas informācijas apmaiņu, reaģējot uz sabotāžu un citu incidentu vilni, ko, visticamāk, saista ar Krieviju. Viņš raksturoja pieaugumu hibrīduzbrukumos Eiropā kā "raizošu" un aicināja saglabāt mieru, uzsverot, ka NATO ir "vēsturē spēcīgākā alianse" ar nepieciešamajiem instrumentiem risku pārvaldībai. Grinkevičs noraidīja pieņēmumu, ka Putins varētu izmantot ASV augstas precizitātes raķešu krājumu izsīkšanu karā ar Irāanu, lai uzbruktu aliansei, un novērtēja ierobežota uzbrukuma risku kā neticamu, bet neizslēdzamu. Starp raizējošajiem incidentiem viņš minēja mēģinājumu veikt dronu uzbrukumu Vācijas Leipcigas/Halles lidostai un Krievijas kuģa signālraķešu šaušanu pret Dānijas militāro helikopteri. Viņš arī paziņoja, ka viņam ir nepieciešamās pilnvaras veikt pasākumus, lai atturētu jebkādu agresiju pret aliansi, un ka ASV turpinās nodrošināt NATO "kritiski svarīgas, bet ierobežotākas spējas", Eiropas sabiedrotajiem uzņemoties lielāku lomu.
Kā to atspoguļo Ukrainas avoti
Ukrainas avoti vienoti ziņo par NATO izlūkošanas informācijas apmaiņas pastiprināšanu saistībā ar Krievijas saistītām sabotāžām, uzsverot draudus Eiropai no Krievijas. Ziņošana konsekventi saista NATO komandiera brīdinājumus ar plašāku Krievijas uzbrukumu Ukrainai kontekstu, īpaši izceļot NATO ģenerālsekretāra Marka Rūtes atgādinājumu nenovērsties no atbalsta Ukrainai. Ukrainas ziņojumi akcentē saikni starp hibrīddraudiem Eiropai un Krievijas karu pret Ukrainu, uzskatot Eiropas drošību un atbalstu Ukrainai par neatdalāmu.
Kur atspoguļojums atšķiras
Avoti ir vienisprātis, ka Krievijas izraisītie incidenti rada bažas, bet atšķiras vērtējumā par draudu mērogu un nenovēršamību. Dānijas izlūkdienesti runā par "zemu, bet augošu" ierobežota uzbrukuma risku NATO robežvalstīm; Polijas izlūkdieniests norāda uz hibrīduzbrūkumu plāniem pret Ukrainas atbalstītājvalstīm; Čehijas izlūkdienesti prognozē iespējamu ierobežotu operāciju vai provokāciju ar neīstu karogu "mēnešos, ne gados"; Lietuvas Aizsardzības ministrija paziņoja, ka pašlaik nav objektīvu pazīmju par sagatavošanos pilna mēroga uzbrukumam Baltijas valstīm. Atsevišķs strīds pastāv par to, vai ASV patiešām ir izmantojusi nozīmīgu daļu savu augstas precizitātes raķešu krājumu karā ar Irānu, un vai tas ietekmē risku NATO. Vēl viens strīds ir par to, vai pastāv specifisks CIA brīdinājums par iespējamiem Krievijas dronu uzbrukumiem Spānijai, Francijai vai Itālijai — Itālijas aizsardzības ministrs Gvido Kroseto un Francijas prezidents Emanuels Makrons to noliedza, bet citi ziņojumi turpina atsaukties uz šo brīdinājumu.
Konteksts
NATO ģenerālsekretārs Marks Rūte ir aicinājis Eiropas līderus neļaut Krievijas uzbrukumiem, tostarp triecieniem pret Ukrainas enerģētikas infrastruktūru, novērst uzmanību no nepārtraukta atbalsta Ukrainai. Dažādu Eiropas izlūkdienestu, Wall Street Journal un CNN ziņojumi dažādi raksturojuši iespējamās Krievijas hibrīdoperācijas, NATO 5. panta gatavības pārbaudes un pat iespējamību ierobežotiem iebrukumiem Baltijas valstīs. Vairākas valdības — tostarp Itālija, Francija, Lietuva un citas — ir publiski noraidījušas konkrētus ziņotos draudus vai vērtējumus, apliecinot atšķirības starp sabiedrotajiem par riska mērogu un nenovēršamību. Krievija tradicionāli noliedz iesaistīšanos sabotāžās vai gatavošanos konfliktam pret Rietumu valstīm.