ASV Trampa administrācija neuzicina Lielbritāniju, Franciju un Baltijas valstis uz NATO darba grupas sanāksmi Polijā
ASV Trampa administrācija nav uzaicinājusi vairākas svarīgas NATO sabiedrotās, tostarp Lielbritāniju, Franciju un Baltijas valstis, uz ASV ierosinātu darba grupas sanāksmi par NATO nākotni, kas paredzēta nākamajā mēnesī Polijā. Sanāksmi iniciējis ASV Aizsardzības ministrijas politikas viceministrs Elbridžs Kolbijs, un tā ir turpinājums iepriekšējām tā sauktās Bergenas grupas tikšanās reizēm.
Galvenais
- ASV Trampa administrācija neuzicināja vairākas galvenās NATO dalībvalstis uz NATO sanāksmi, kas paredzēta nākamajā mēnesī Polijā.
- Starp neuzicinātajām sabiedrotajām ir Lielbritānija, Francija un Baltijas valstis.
- Sanāksmi Polijā iniciēja ASV Aizsardzības ministrijas politikas viceministrs Elbridžs Kolbijs; pēc diplomātu teiktā, tā faktiski ir darba grupa par NATO nākotni.
- Kolbijs iepriekš vadīja divas līdzīgas sanāksmes ar Norvēģiju, Zviedriju, Somiju, Poliju, Vāciju un Nīderlandi — tā saukto Bergenas grupas formātu; pirmā tikšanās notika Bergenā, Norvēģijā, jūnijā.
- ASV aizsardzības ministrs Pīts Hegsets atbalstījis konceptu par „izcilo sabiedroto” apbalvošanu un brīdinājis par sekām valstīm, kas neatbalsta ASV intereses.
- Daudzas neuzicinātās sabiedrotās ir izpildījušas vai pārsniegušas aizsardzības izdevumu mērķrādītājus, ko pieprasījusi Trampa administrācija.
Kāpēc tas ir svarīgi
Galveno Eiropas sabiedroto izslēgšana no ASV vadītas NATO darba grupas rada jautājumus par Alianses vienotību laikā, kad Krievija izdara spiedienu uz Eiropu. Grupējums atspoguļo ASV politikas pavērsienu pret sabiedroto šķirošanu „paklausīgajos” un „nepaklausīgajos”, ar iespējamām sekām aizsardzības sadarbības un nastas sadales debatēs. Vairākas izslēgtās valstis ir izpildījušas vai pārsniegušas aizsardzības izdevumu rādītājus, ko pieprasījusi Vašingtona, kas apgrūtina izslēgšanas pamatojumu.
Kas notika
Trampa administrācija nav uzaicinājusi vairākas svarīgas NATO sabiedrotās — tostarp Lielbritāniju, Franciju un Baltijas valstis — uz darba grupas sanāksmi par NATO nākotni, kas paredzēta nākamajā mēnesī Polijā. Sanāksmi iniciējis ASV Aizsardzības ministrijas politikas viceministrs Elbridžs Kolbijs, un, pēc sešu diplomātu ziņotā, tā pēc būtības ir darba grupa. Šī sanāksme ir trešā šāda veida tikšanās pēc divām iepriekšējām Bergenā un citur ar Norvēģiju, Zviedriju, Somiju, Poliju, Vāciju un Nīderlandi — tā saukto Bergenas grupas formātu. Pēc Bergenas sanāksmes Kolbijs sociālajos medijos uzsvēra, ka sabiedrotajiem, kuri ātri pilda izdevumu saistības saskaņā ar Hāgas samita deklarāciju, ir nepieciešamie resursi, lai sniegtu ieguldījumu. Vašingtonā šomēnes notikušajā konferencē viņš arī teica, ka formāta mērķis ir padarīt NATO „labāku, spēcīgāku un noturīgāku”. Uzaicinātie Bergenas grupas dalībnieki apgalvo, ka formāta mērķis ir izstrādāt idejas NATO turpmākai izskatīšanai, nevis šķelt Aliansi. Vienlaikus daudzas neuzicinātās sabiedrotās jau ir izpildījušas vai pārsniegušas aizsardzības izdevumu mērķrādītājus, ko pieprasījusi Trampa administrācija.
Konteksts
Sanāksme Polijā seko divām iepriekšējām Bergenas grupas tikšanās reizēm, ko vadīja Kolbijs ar Norvēģiju, Zviedriju, Somiju, Poliju, Vāciju un Nīderlandi; pirmā notika Bergenā, Norvēģijā, jūnijā. ASV var uzaicināt Dāniju pievienoties grupai pēc nesenā ASV–Dānijas nolīguma par amerikāņu militārā klātbūtnes paplašināšanu Grenlandē. Kolbijs publiski ir pozicionējis formāta mērķi kā NATO vienotību un padarīšanu „labāku, spēcīgāku un noturīgāku”, un dalībnieki apgalvo, ka grupas mērķis ir izstrādāt idejas NATO izskatīšanai, nevis šķelt Aliansi. Baltais nams aprīlī, pēc ziņojumiem, sastādīja „paklausīgo/nepaklausīgo” sabiedroto sarakstu, meklējot veidus, kā sodīt valstis, kas neseko prezidenta Trampa vēlmēm, un ASV aizsardzības ministrs Pīts Hegsets ir atbalstījis „izcilo sabiedroto” konceptu. Tramps pagājušajā mēnesī pēkšņi samazināja plānotās ASV–Dienvidkorejas kopīgās militārās mācības, norādot uz Seulas atteikumu pievienoties karam pret Irānu. NATO ģenerālsekretārs Marks Rūte 29. septembrī paziņoja, ka Alianse apsver dažādas iespējas, tostarp nepubliskas, lai reaģētu uz Krievijas hibrīduzbrukumiem.