ASV vadīta NATO tikšanās Polijā: septiņu valstu formāts, Lielbritānija un Francija nav aicinātas
Tuvāko nedēļu laikā Polijā notiks ASV vadīta NATO Aizsardzības ministriju pārstāvju tikšanās tā sauktajā Bergenas grupas formātā, lai apspriestu alianses nākotni un drošības atbildības sadali. Uz sarunām uzaicinātas septiņas valstis — ASV, Vācija, Norvēģija, Zviedrija, Somija, Nīderlande un Polija, bet Lielbritānija, Francija un Baltijas valstis nav saņēmušas uzaicinājumu. No ASV puses tikšanos koordinēs Pentagona vicesekretārs Elbridžs Kolbijs.
Galvenais
- Tikšanās notiks Polijā tuvāko nedēļu laikā ASV vadībā.
- Formāts — tā saucamā Bergenas grupa: ASV, Vācija, Norvēģija, Zviedrija, Somija, Nīderlande un Polija.
- No ASV puses tikšanos koordinēs Pentagona vicesekretārs Elbridžs Kolbijs.
- Lielbritānija, Francija un Baltijas valstis nav uzaicinātas.
- Pirmā par plānoto tikšanos ziņoja Politico.
- ASV Aizsardzības ministrija gatavo pārskatu par amerikāņu militāro klātbūtni Eiropā, kas jāpabeidz līdz 6. novembrim.
Kāpēc tas ir svarīgi
Tikšanos ierosina ASV, kas liecina par Vašingtonas tiešu iniciatīvu NATO nākotnes veidošanā. Vairākas nozīmīgas Eiropas NATO dalībvalstis, tostarp Lielbritānija un Francija, nav uzaicinātas, atklājot iekšējās nesaskaņas aliansē. Paralēli ASV Aizsardzības ministrija gatavo pārskatu par amerikāņu klātbūtni Eiropā, kas var mainīt transatlantiskās drošības saistības, un ziņojumi par Trampa administrācijas izstrādāto „nepaklausīgo un paklausīgo” sabiedroto sarakstu norāda uz tiešu saikni starp sabiedroto atbalstu ASV politikai un to statusu NATO diskusijās.
Kas notika
Tuvāko nedēļu laikā Polijā plānota ASV vadīta NATO Aizsardzības ministriju pārstāvju tikšanās, kurā piedalīsies septiņu valstu delegācijas — ASV, Vācijas, Norvēģijas, Zviedrijas, Somijas, Nīderlandes un Polijas — tā sauktajā Bergenas grupas formātā. Sarunu mērķis ir apspriest alianses nākotni un atbildības sadali par tās drošību. Iniciatore ir ASV, un no amerikāņu puses tikšanos koordinēs Pentagona vicesekretārs Elbridžs Kolbijs. Uz tikšanos nav uzaicinātas Lielbritānija, Francija un Baltijas valstis, kas izraisījis diskusijas par šāda formāta piemērotību. Pirmā par gaidāmo tikšanos ziņoja Politico. Vienlaikus ASV Aizsardzības ministrija turpina gatavot pārskatu par amerikāņu militāro klātbūtni Eiropā, kas jāpabeidz līdz 6. novembrim.
Kā to atspoguļo Ukrainas avoti
Ukrainas mediji uzsver ASV vadīto iniciatīvu un vairāku nozīmīgu Eiropas sabiedroto neaicināšanu, uztverot tikšanos kā ASV spiediena signālu uz NATO iekšējo saskaņu. Ziņojumos izcelta saistība starp šo tikšanos, ASV militārās klātbūtnes pārskatu Eiropā un ziņotajiem ASV sarakstiem par sabiedroto „paklausību”, uzsverot nenoteiktību Eiropas drošībā, kas tieši skar Ukrainu.
Kur atspoguļojums atšķiras
Avoti atšķiras divos jautājumos. Pirmkārt, avoti daļēji atšķiras vērtējumā par to, vai Lielbritānijas, Francijas un Baltijas valstu neaicināšana ir nepārprotami pretrunīga vai arī pieder pie ierastām formātu atšķirībām NATO ietvaros. Otrkārt, ziņojumos par Trampa administrācijas „nepaklausīgo un paklausīgo” sabiedroto sarakstu avoti atšķiras norādītajā iemeslā: viens no skaidrojumiem to saista ar sabiedroto atteikumu atbalstīt ASV karu pret Irānu.
Konteksts
Bergenas grupas formāts iepriekš pulcēja aizsardzības ministriju vietniekus un štābu priekšniekus Bergenā, Norvēģijā. Polijas eiroparlamentārietis Ādams Beljans (Adam Bielan) norādījis, ka NATO ietvaros pastāv daudz dažādi tikšanās formāti, šo tikšanos uztverot kā vienu no vairākām ierastām platformām.