Kanāda apspriež ieguldījumu ES 90 miljardu eiro aizdevumā Ukrainai
Kanāda ved sarunas ar Eiropas Savienību par iespējamu finansiālu dalību ES 90 miljardu eiro aizdevumā Ukrainai, un abas puses cenšas panākt vienošanos par Kanādas ieguldījuma apmēru līdz Kanādas–ES samitam Monreālā oktobra beigās. Kanādas premjerministrs Markam Karnijam ir paredzēts šonedēļ tikties ar Eiropas Komisijas prezidenti Urzulu fon der Leienu Strasbūrā, kā arī ar jauno Lielbritānijas premjerministru Endiju Burnhemu Liverpūlē.
Galvenais
- Kanāda apspriež ar ES iespējamo dalību ES 90 miljardu eiro aizdevumā Ukrainai
- Abu pušu mērķis – vienoties par Kanādas ieguldījuma apmēru līdz Kanādas–ES samitam Monreālā oktobra beigās
- Lielbritānija pašlaik ir vienībā ārpus ES esošā valsts, kas piedalās ES aizdevuma shēmā
- ES apstiprināja 90 miljardu eiro aizdevumu Ukrainai 23. aprīlī; paredzēts segt aptuveni divas trešdaļas Ukrainas vajadzību 2026.–2027. gados
- Ukraina saņēma pirmo 3,2 miljardu eiro transi no ES aizdevuma jūnija beigās, tam sekoja 3,9 miljardi eiro dronu ražošanai
- Kanāda jau sniegusi Ukrainai aptuveni 6,5 miljardus CAD (ap 4,7 miljardiem ASV dolāru) militārās palīdzības veidā; Karnijs solījis vēl 270 miljonus ASV dolāru pretraķešu izšaušanas ajamo raķešu iegādei
- Pagājušajā nedēļā Karnijs un prezidents Volodimirs Zelenskis parakstīja 100 gadu partnerības deklarāciju starp Kanādu un Ukrainu
Kāpēc tas ir svarīgi
Ja Kanāda pievienosies ES aizdevuma shēmai, tā kļūs par otro ārpus ES esošo valsti pēc Lielbritānijas, kas piedalās šajā 90 miljardu eiro Ukrainas atbalsta mehānismā. Solis apliecina premjerministra Marka Karnija stratēģiju – vienlaikus stiprināt atbalstu Kijivai, padziļināt Kanādas saites ar Eiropu un mazināt atkarību no ASV. Karnija Eiropas vizīte, tostarp tikšanās ar Eiropas Komisijas prezidenti Urzulu fon der Leienu un Lielbritānijas premjerministru Endiju Burnhemu, saista Ukrainas aizdevuma jautājumu ar plašāku Kanādas–ES un Kanādas–Lielbritānijas koordināciju.
Kas notika
Kanāda ir sākusi sarunas ar Eiropas Savienību par iespējamu finansiālu ieguldījumu ES 90 miljardu eiro aizdevumā Ukrainai. Abu pušu mērķis – pirms Kanādas–ES samita Monreālā oktobra beigās panākt vienošanos par Kanādas ieguldījuma apmēru. Pašlaik vienīgā ārpus ES esošā valsts, kas piedalās aizdevuma shēmā, ir Lielbritānija. Kanādas premjerministrs Markam Karnijam ir plānots šonedēļ doties uz Eiropu, lai Strasbūrā tiktos ar Eiropas Komisijas prezidenti Urzulu fon der Leienu un pēc tam Liverpūlē tiktos ar jauno Lielbritānijas premjerministru Endiju Burnhemu.
ES oficiāli apstiprināja 90 miljardu eiro aizdevumu Ukrainai 23. aprīlī; tas paredz 45 miljardus eiro gadā 2026. un 2027. gadā un segs aptuveni divas trešdaļas Ukrainas vajadzību šajā periodā. Pirmā 3,2 miljardu eiro transi tika izmaksāta jūnija beigās, kam sekoja vēl 3,9 miljardi eiro dronu ražošanai.
Kanāda jau ir sniegusi Ukrainai aptuveni 6,5 miljardus CAD (ap 4,7 miljardiem ASV dolāru) militārās palīdzības, un Karnijs ir solījis vēl 270 miljonus ASV dolāru pretraķešu izšauļamo raķešu iegādei Ukrainas gaisa aizsardzībai. Pagājušajā nedēļā Karnijs un prezidents Volodimirs Zelenskis parakstīja 100 gadu partnerības deklarāciju starp Kanādu un Ukrainu.
Kā to atspoguļo Ukrainas avoti
Ukrainas mediji ziņojumu par Kanādas iespējamo dalību ES aizdevumā saista ar plašāko Kanādas–Ukrainas 100 gadu partnerību, kuru iepriekšējā nedēļā parakstīja Karnijs un Zelenskis. Ukrainas izdevumi detalizēti atspoguļo partnerības ietvaros panāktās vienošanās par vairāk nekā 2 miljardiem ASV dolāru, tostarp valdības paketi, kas pārsniedz 1 miljardu ASV dolāru un ietver gaisa aizsardzības stiprināšanu, Patriot raķetes, F-16 munīciju un kopīgu dronu ražošanu. Ukrainas ziņojumos sniegts visprecīzākais ES aizdevuma tehniskais izklāsts – 23. aprīļa apstiprinājums, 45 miljardu eiro piešķīrums gadā, 30 miljardu eiro budžeta atbalsta un 60 miljardu eiro militārās palīdzības sadalījums, 3,2 miljardu eiro pirmā transi un 3,9 miljardu eiro turpmākais finansējums dronu ražošanai – raksturojot aizdevumu un Kanādas iespējamo ieguldījumu kā daļu no Ukrainas finansēšanas plūsmas 2026.–2027. gadiem.
Kā to atspoguļo starptautiskie avoti
Vienīgais ārpus Ukrainas esošais avots – angĜu valodas aĪentūras ziņa no Azerbaidžānas – koncentrējas uz aizdevuma sarunām un Karnija paļstenoto mērķi – stiprināt atbalstu Kijivai, vienlaikus padziļinot saites ar Eiropu saistībā ar saspringtajām attiecībām ar ASV. Starptautiskais ietvars ir īsāks un uzsver ģeopolitisko motivāciju – dažādošanos prom no ASV un tā dēvēto «vidējo lielvaru» vai liberālo valstu koalīcijas veidošanu –, nevis ES aizdevuma vai Kanādas–Ukrainas partnerības tehnisko struktūru.
Konteksts
ES oficiāli apstiprināja 90 miljardu eiro aizdevumu Ukrainai 23. aprīlī; tas paredzēts 2026.–2027. gadu vajadzību segšanai, bet nosegs tikai aptuveni divas trešdaļas Ukrainas finansējuma vajadzību šajos gados. Aizdevums paredz aptuveni 45 miljardus eiro gadā 2026. un 2027. gadā, pirmie izmaksājumi gaidāmi maijā–jūnijā; pirmā 3,2 miljardu eiro transi tika izmaksāta jūnija beigās, kam sekoja 3,9 miljardi eiro dronu ražošanai. Aizdevums sadalīts aptuveni 30 miljardi eiro budžeta atbalstam un 60 miljardi eiro militārai palīdzībai; 2026. gadā 16,7 miljardi eiro paredzēti sociālajam/budžeta atbalstam un 28,3 miljardi eiro – aizsardzības vajadzībām, tostarp 3,2 miljardu eiro ASV Patriot iznīcinātāj raĀstallu iepirkumam.
Pagājušajā nedēļā Karnijs un prezidents Volodimirs Zelenskis parakstīja 100 gadu Kanādas–Ukrainas partnerības deklarāciju; Zelenskis paziņoja, ka kopējie nolīgumi tās ietvaros pārsniedz 2 miljardus ASV dolāru, tostarp valdības paketi virs 1 miljarda ASV dolāru gaisa aizsardzības stiprināšanai, Patriot raļeketēm, F-16 munīcijai un kopīgai dronu ražošanai. Kanāda jau ir sniegusi Ukrainai aptuveni 6,5 miljardus CAD (≈4,7 miljardi ASV dolāru) militārās palīdzības, un Karnijs solījis vēl 270 miljonus ASV dolāru gaisa aizsardzības iznīcinātāj raļekēšu iegādei. Kanādas–ASV tirdzniecības sarunas pagājušajā mēnesī nonāca strupceļā, un Otava meklē ES atbalstu šajā strīdā; ES piesardzīgi izturas pret Kanādas ierosināto « asociētās dalības » formātu un nevēlas pielīdzināt savas attiecības ar Otavu saviem modeļiem ar Norvēģiju vai Šveici.