ES nākamnedēļ piešķirs Ukrainai aptuveni 3 miljardus eiro militārai palīdzībai
Pēc prezidenta Volodimira Zelenska un Eiropas Komisijas prezidentes Urzulas fon der Leienas telefonsarunas Ukraina paziņoja, ka ES nākamnedēļ (12.–18. oktobris) piešķirs aptuveni 3 miljardus eiro papildu militārā atbalsta, ko novirzīs bezpilota lidaparātu un raķešu iegādei. Tikšanās laikā Zelenskis informēja par jaunajiem Krievijas triecieniem pret Ukrainas enerģētikas infrastruktūru – Kijivā un Harkivas apgabalā – kas turpinājās pēc ASV prezidenta Donalda Trampa izteikuma par enerģētikas pamieru. Puses arī vienojās, ka to komandas detalizēti apspriedīs turpmākus kopīgus soļus.
Galvenais
- ES nākamnedēļ (12.–18. oktobris) piešķirs Ukrainai aptuveni 3 miljardus eiro militārā atbalsta, ko novirzīs bezpilota lidaparātu un raķešu iegādei
- 7. oktobrī Ukraina jau saņēma 1,24 miljardu eiro aizsardzības transi mehānisma Ukraine Support Loan ietvaros, kas novirzīts Ukrainas ražotu dronu, dronu-pārtvērēju un raķešu iegādei
- Ukraine Support Loan ir ES programma 2026.–2027. gadam ar kopējo apjomu līdz 90 miljardiem eiro, no kuriem 60 miljardi eiro paredzēti aizsardzībai un 30 miljardi – budžeta atbalstam
- Zelenskis ziņoja, ka tieši pirms sarunas Krievijas „Shahed” drons trāpīja elektrostacijai Kijivā, izraisot elektroapgādes pārtraukumus daudzos rajonos, bet vēlāk tika veikti triecieni Harkivas apgabala enerģētikas objektiem
- Zelenskis uzsvēra, ka Krievijas triecieni turpinājās pēc ASV prezidenta Donalda Trampa izteikuma par enerģētikas pamieru
- Fon der Leiena atbalstīja Zelenska aicinājumu uz pamieru, kas aizsargātu globālās pārtikas piegādes un enerģētikas infrastruktūru Ukrainā un Krievijā
- 13. oktobrī ES plāno atvērt vēl divus sarunu klasterus Ukrainas iestāšanās ES procesā (2. un 3. klasteri)
Kāpēc tas ir svarīgi
Šis paziņojums fiksē vēl aptuveni 3 miljardu eiro lielu ES militārā atbalsta paketi Ukrainai 2026.–2027. gadam, papildinot nesenās transes programmas Ukraine Support Loan ietvaros (programmas kopējais apjoms – līdz 90 miljardiem eiro, no kuriem 60 miljardi – aizsardzībai). Paziņojums par paketi nāk saistībā ar jaunākajiem Krievijas triecieniem pret Ukrainas enerģētikas infrastruktūru pēc ASV enerģētikas pamiera izteikuma, padarot to par politiski asiņainu fonu. Vienlaikus tas kalpo kā platforma gaidāmajai Eiropadomes sanāksmei, kur Ukraina būs viens no centrālajiem jautājumiem, un 13. oktobra plānotajai vēl divu ES iestāšanās sarunu klasteru atvēršanai.
Kā to atspoguļo Ukrainas avoti
Visi desmit avoti ir ukraiņu valodā strādājoši Ukrainā bāzēti mediji, un to sižets vijas ap Zelenska paziņojumu par aptuveni 3 miljardu eiro ES militāro atbalsta paketi. Avoti to pasniedz kā konkrētu Zelenska un fon der Leienas sarunas diplomātisko rezultātu, izceļot pateicību par iepriekšējo 1,24 miljardu eiro aizsardzības transi un Ukrainas ražoto dronu un raķešu finansēšanu kā galveno līdzekļu izlietojumu. Liela uzmanība pievērsta saiknei starp atbalsta paziņojumu un Krievijas triecieniem pret Kijivas un Harkivas apgabala enerģētikas infrastruktūru pēc ASV enerģētikas pamiera izteikuma. Daudzi avoti notikumu sasaista arī ar gaidāmo 13. oktobra ES iestāšanās klasteru atvēršanu, to pozicionējot kā daļu no plašākas ES un Ukrainas saskaņošanas līnijas.
Kur atspoguļojums atšķiras
Avoti atšķiras par neseno ES transu laiku un apjomu Ukrainai: vieni ziņo, ka 7. oktobrī tika piešķirts 1,24 miljardu eiro aizsardzības transis programmas Ukraine Support Loan ietvaros, citi – ka 2. oktobrī Ukraina saņēma 2,9 miljardus eiro no ES, bet vēl viens avots min 3,3 miljardu eiro pārskaitījumu 18. septembrī.
Konteksts
Programma Ukraine Support Loan ir ES instruments 2026.–2027. gadam ar kopējo apjomu līdz 90 miljardiem eiro, no kuriem 60 miljardi eiro paredzēti aizsardzībai un 30 miljardi – budžeta atbalstam; līdz šim Ukraina jau saņēmusi aptuveni 13 miljardus eiro aizsardzības finansējuma. 7. oktobrī Ungārija deva piekrišanu divu ES iestāšanās sarunu klasteru atvēršanai Ukrainai, un 13. oktobrī ES plāno atvērt 2. un 3. klasteri – „Iekšējais tirgus” un „Konkurētspēja un iekļaujoša izaugsme” – pēc tam, kad Verhovna Rada 12. oktobrī apstiprināja saistītos izglītības likuma grozījumus. Fon der Leiena karu raksturojusi kā jaunu, drūmāku fāzi, kurā Krievija, zaudējot tempu kaujas laukā, veic triecienus pret civiliedzīvotājiem tālu aiz frontes līnijas.