Zelenskis un fon der Lejena Ņujorkā spriedza par ES finansiālo atbalstu Ukrainai
Ņujorkā ANO Ģenerālās asamblejas malās Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis tikās ar Eiropas Komisijas prezidenti Urzulu fon der Lejenu. Tikšanās notika saspringtā gaisotnē, un Zelenskis aicināja paātrināt 90 miljardu eiro aizdevuma izmaksu, kamēr ES saistīja turpmāko atbalstu ar Ukrainas reformu progresu, tostarp tiesiskuma un korupcijas apkarošanas jomā. Puses vienojušās turpināt sarunas pēc 7–10 dienām.
Galvenais
- 22. septembrī Ņujorkā ANO Ģenerālās asamblejas malās notika Zelenska un fon der Lejenas tikšanās
- Bloomberg, atsaucoties uz sarunu avotu, ziņoja, ka tikšanās noritēja saspringtā gaisotnē
- Ukraina aicināja paātrināt līdz 90 miljardu eiro aizdevuma izmaksu, lai segtu budžeta deficitu
- ES nosauca 20 miljardu eiro reform-linked budžeta atbalstu un 37 miljardus eiro, kas pieejami šajā kalendārajā gadā
- ES iebilda pret Ukrainas budžeta aprēķiniem un ierosināja piesaistīt Kanādu, Norvēģiju un Japānu
- Zelenskis paziņoja, ka komandas atkal tiksies pēc 7–10 dienām
- Ukrainai iebildumus izraisīja ES lēmums atcelt sankcijas pret Ališeru Usmanovu un Mihailu Fridmanu
Kāpēc tas ir svarīgi
ES atlikušā 2026. gada atbalsta izmaksa ir atkarīga no Ukrainas reformu progresa, kas tieši saista finansiālo palīdzību ar iekšpolitikas virzību. Ukraina lūdz paātrinātu piekļuvi plānotajam 90 miljardu eiro ES aizdevumam, lai segtu neplānotu budžeta deficitu, un sarunas turpināsies pēc 7–10 dienām. Tikšanās liecina arī par spriedzi ES–Ukrainas attiecībās gan finanšu aprēķinu, gan sankciju politikas jautājumos – tostarp saistībā ar sankciju atcelšanu Usmanovam un Fridmanam.
Kas notika
22. septembrī Ņujorkā ANO Ģenerālās asamblejas malās Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis tikās ar Eiropas Komisijas prezidenti Urzulu fon der Lejenu. Pēc Bloomberg ziņotā, sarunas notika saspringtā gaisotnē. Ukraina izvirzīja bažas par iespējamu Krievijas uzbrukumu eskalāciju ziemā un ierobežotām pretgaisa aizsardzības spējām pilsētu aizsardzībai, kā arī pauda neapmierinātību ar ES lēmumu atcelt sankcijas pret Krievijas oligarhiem Ališeru Usmanovu un Mihailu Fridmanu. Ukraina aicināja paātrināt līdz 90 miljardu eiro aizdevuma izmaksu, lai segtu budžeta deficitu, un kā vienu no iespējām nosauca avansa izmaksu no šī aizdevuma. Pēc tikšanās fon der Lejena sociālajā tīklā X rakstīja, ka tuvojas papildu aizsardzības atbalsts un ka līdz ar reformu progresu Verkhovna Rada sekos papildu budžeta atbalsts, norādot, ka šajā kalendārajā gadā vēl pieejami 37 miljardi eiro. Eiropas Komisijas preses pārstāvis Giloms Mersjē sacīja, ka reformas, kuru plāni saskaņoti starp ES un Ukrainu, varētu atbloķēt 20 miljardu eiro budžeta atbalstu, un ka komisāri Valdis Dombrovskis un Marta Kos iepriekšējā nedēļā nosūtīja vēstules Verkhovna Radas priekšsēdētājam un Ukrainas premjerministram, atgādinot par reformu nozīmi. Komisijas pārstāve Arianna Podesta Radio Liberty sacīja, ka Komisija aicina partnerus palielināt aizsardzības atbalstu Ukrainai. ES iebilda pret dažiem Ukrainas aprēķiniem un ierosināja piesaistīt Kanādu, Norvēģiju un Japānu papildu finansējumam. Zelenskis žurnālistiem sacīja, ka abu pušu komandas atkal tiksies pēc 7–10 dienām un pauda cerību panākt vienošanos. Paralēli pēc tikšanās ar ASV prezidentu Donaldu Trampu Zelenskis paziņoja, ka ir gatavs enerģētikas pamieram ar Krieviju kā pirmo soli uz kara izbeigšanu ar nosacījumu, ka Maskava pārtrauc uzbrukumus Ukrainas infrastruktūrai, un ka lūdzis Trampu nodot šo nostāju Krievijai un iesaistīt Ķīnas līderi Si Dzjiņpinu.
Kā to atspoguļo Ukrainas avoti
Ukrainas avoti raksturo tikšanos kā saspringtu, bet produktīvu apmaiņu, kurā Kijiva uzspieda ES jautājumu par izmaksu paātrināšanu un norādīja uz Krievijas eskalācijas riskiem ziemā. Tās uzsver Kijivas neapmierinātību ar sankciju atcelšanu Usmanovam un Fridmanam, uztverot to kā kairinājumu plašākajās finanšu sarunās. Ukrainas puse akcentē Zelenska cerību, ka turpmākās sarunas pēc 7–10 dienām ļaus panākt vienošanos, tostarp iespējamu avansa izmaksu no 90 miljardu eiro aizdevuma.
Kā to atspoguļo starptautiskie avoti
Abi pieejamie avoti ir Ukrainas, taču tie nodod ES nostāju, kas jebkādu papildu budžeta atbalstu saista ar reformu progresu Verkhovna Rada. Avoti atspoguļo Eiropas Komisijas pārstāvju uzsvērumu, ka ar reformām saistītais atbalsts (līdz 20 miljardiem eiro) un 37 miljardi eiro, kas pieejami šajā kalendārajā gadā, ir piesaistīti Ukrainas rīcībai tiesiskuma un korupcijas apkarošanas reformu jomā. Tie ziņo arī par ES iebildumiem pret Ukrainas budžeta aprēķiniem un ierosinājumu iesaistīt Kanādu, Norvēģiju un Japānu papildu finansējumā.
Kur atspoguļojums atšķiras
Avoti atšķiras ziņotajā Ukrainas budžeta deficīta apmērā: viens ziņo par aptuveni 26 miljardiem eiro (30 miljardiem dolāru), bet Zelenskis citēts kā paudis 23 miljardus dolāru.
Konteksts
2026. gada februārī Eiropas Parlaments un ES Padome pieņēma regulu, ar ko izveidoja līdz 90 miljardu eiro aizdevumu Ukrainai, sadalot to starp aizsardzības un aizsardzības rūpniecības atbalstu un valsts un ekonomiskās noturības atbalstu. ES nosacījumu reformaģentāra ietver tiesiskuma un korupcijas apkarošanas pasākumus, kurus Ukrainas iestādes pašas apņēmušās īstenot un ko ratificējusi Verkhovna Rada. ES komisāri Valdis Dombrovskis un Marta Kos nesen nosūtīja vēstules Verkhovna Radas priekšsēdētājam un Ukrainas premjerministram, uzsverot reformu nozīmi. Arī SVF vadītāja Kristalina Georgieva uzsvēra reformu nozīmi sarunās ar Ukrainas finanšu ministru Serhiju Marčenko. Tramps šonedēļ Vašingtonā uzņem Si Dzjiņpinu – kontekstā, kurā Zelenskis lūdza Trampu nodot enerģētikas pamiera priekšlikumu.