Zelenskis parakstījis dekrētu par sankcijām 44 personām saistībā ar Krievijas “vēlēšanām” okupētajās teritorijās
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis 26. septembrī parakstīja dekrētu, ar ko stājas spēkā Nacionālās drošības un aizsardzības padomes lēmums par sankciju piemērošanu 44 personām, kuras bija iesaistītas Krievijas Valsts domes “vēlēšanu” organizēšanā un vadīšanā Ukrainas okupētajās teritorijās. 38 no 44 personām ir dubultpilsonība — Ukrainas un Krievijas. Ukraina plāno nodot informāciju par sankcionētajiem starptautiskajiem partneriem, lai sinhronizētu sankcijas.
Galvenais
- Zelenskis 26. septembrī parakstīja dekrētu par sankcijām 44 personām saistībā ar Krievijas Valsts domes “vēlēšanām” okupētajās teritorijās.
- 38 no 44 sankcionētajiem ir gan Ukrainas, gan Krievijas pilsonība.
- Sarakstā iekļauta Krievijas propagandiste Irina Kuksenkova un bijušais Melitopoles deputāts Jurijs Oniščuks, kurš pēc okupācijas sāka sadarboties ar Krieviju.
- Krievijas Valsts domes “vēlēšanas” notika 18.–20. septembrī — pirmās kopš pilna mēroga iebrukuma sākuma.
- Okupētajās Doneckas, Luhanskas, Zaporižjas un Hersonas apgabalu teritorijās, kā arī Krimā un Sevastopolē Krievija nelikumīgi izveidoja 11 vienmandāta vēlēšanu apgabalus.
- Ukraina šīs “vēlēšanas” uzskata par nelikumīgām, bet ES, Apvienotā Karaliste, Šveice, Norvēģija, Austrālija, Kanāda un Jaunzēlande nosodīja to rīkošanu.
- Ukraina plāno nodot informāciju par sankcionētajiem personām starptautiskajiem partneriem sankciju sinhronizēšanai.
Kāpēc tas ir svarīgi
Šis dekrēts ir konkrēta Ukrainas tiesiska atbilde uz Krievijas parlamenta vēlēšanu izplatīšanu okupētajā Ukrainas teritorijā. Sankcijas vērstas pret personām — tostarp propagandistiem un bijušajiem Ukrainas ierēdņiem —, kuras tiek uzskatītas par okupācijas leģitimizētājām vai veicinātājām, un ir daļa no Ukrainas centieniem sinhronizēt sankcijas ar starptautiskajiem partneriem ES, Apvienotajā Karalistē, Šveicē, Norvēģijā, Austrālijā, Kanādā un Jaunzēlandē. Pasākums arī stiprina Kijivas nostāju, ka okupētajā teritorijā notikušais balsojums ir nelikumīgs un tā rezultātiem nav juridiska spēka.
Kas notika
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis 26. septembrī, sestdienā, parakstīja dekrētu, ar kuru tika ieviests Nacionālās drošības un aizsardzības padomes lēmums par sankcijām 44 personām. Šīs personas tika identificētas kā iesaistītas Krievijas Valsts domes tā dēvēto “vēlēšanu” organizēšanā un vadīšanā Ukrainas okupētajās teritorijās. No 44 sankcionētajiem 38 ir gan Ukrainas, gan Krievijas Federācijas pilsoņi. Sankciju sarakstā iekļauti tādi cilvēki kā Krievijas propagandiste Irina Kuksenkova un bijušais Ukrainas deputāts Jurijs Oniščuks, kurš pēc Melitopoles okupācijas sāka sadarboties ar Krievijas pusi. Daļa no sankcionētajām personām iepriekš bija “ievēlētas” nelikumīgi izveidoto okupācijas vietējo padomu sastāvā.
Ukrainas Ārlietu ministrija nosauca balsošanu par “okupējošās valsts farsu” un paziņoja, ka Ukraina neatzīst ne tās rīkošanu, ne rezultātus. Ukrainas prezidenta padomnieks sankciju politikas jautājumos Vladislavs Vlasjuks atgādināja, ka Hāgas regulas un Ženēvas konvencijas uzliek okupējošajai valstij pienākumu ievērot okupētās teritorijas spēkā esošos likumus, un atsaucās uz ANO Ģenerālās asamblejas rezolūcijām — tostarp 2014. gada rezolūciju par Krimu un 2022. gada rezolūciju, kurā 143 valstis nosodīja nelikumīgo Doneckas, Luhanskas, Zaporižjas un Hersonas apgabalu aneksijas mēģinājumu un atzina to par spēkā neesošu. Ukraina plāno nodot informāciju par sankcionētajām personām starptautiskajiem partneriem, lai sinhronizētu sankcijas to jurisdikcijās.
Kā to atspoguļo Ukrainas avoti
Visi pieejamie avoti ir ukraiņi, un tie vienoti raksturo balsojumu kā nelikumīgas “vēlēšanas” (pēdiņās) okupētajā Ukrainas teritorijā. Ziņojumu uzmanības centrā ir Zelenska dekrēts, Nacionālās drošības un aizsardzības padomes loma saraksta sastādīšanā, 38 no 44 sankcionēto personu dubultā Ukrainas un Krievijas pilsonība, kā arī konkrēti sarakstā iekļautie cilvēki — Irina Kuksenkova un Jurijs Oniščuks. Avoti uzsver Ukrainas tiesisko pozīciju: okupācija nedod suverenitāti, tiek pārkāptas Hāgas regulas un Ženēvas konvencijas, un ANO Ģenerālās asamblejas rezolūcijas atbalsta Ukrainas teritoriālo integritāti.
Kā to atspoguļo starptautiskie avoti
Sintēzē nav atsevišķi izdalīta starptautiskās preses perspektīva — pieejamie avoti visi ir ukraiņu. Kā fakts tomēr minēts, ka ES, Apvienotā Karaliste, Šveice, Norvēģija, Austrālija, Kanāda un Jaunzēlande nosodīja Krievijas “vēlēšanu” rīkošanu Ukrainas okupētajās teritorijās un neatzina to rezultātus.
Konteksts
Krievija rīkoja Valsts domes vēlēšanas 18.–20. septembrī — pirmās kopš pilna mēroga iebrukuma Ukrainā sākuma. Okupētajās Doneckas, Luhanskas, Zaporižjas un Hersonas apgabalu teritorijās, kā arī Krimā un Sevastopolē Krievija nelikumīgi izveidoja 11 vienmandāta vēlēšanu apgabalus; tā dēvētais “agrais” balsojums okupētajās teritorijās sākās jau 29. augustā. 25. septembrī Krievijas Centrālā vēlēšanu komisija paziņoja oficiālos rezultātus, piešķirot partijai “Vienotā Krievija” 349 no 450 mandātiem; partijas provizoriskais rezultāts (vairāk nekā 57%) tika paziņots 21. septembrī. Starp no okupētajām teritorijām ievēlētajiem bija polittehnologs un bijušais “DTR” līderis Aleksandrs Borodajs un prokara žurnāliste Irina Kuksenkova. Ukrainas Ārlietu ministrija nosauca balsojumu par “okupējošās valsts farsu”; ES, Apvienotā Karaliste, Šveice, Norvēģija, Austrālija, Kanāda un Jaunzēlande nosodīja balsojuma rīkošanu okupētajā teritorijā. ANO Ģenerālā asambleja pieņēma 2014. gada rezolūciju par Krimu un 2022. gada rezolūciju, kurā 143 valstis nosodīja nelikumīgo Doneckas, Luhanskas, Zaporižjas un Hersonas apgabalu aneksijas mēģinājumu un atzina to par spēkā neesošu.