Zelenskis paraksta trīs jaunu sankciju dekrētus pret Krievijas struktūrām

Kāpēc tas ir svarīgi

Sankciju pakete ir nozīmīga, jo tā pārvērš uzņēmumu līmeņa sankcijas par individuālu atbildību, nosaucot konkrētus inženierus, tehnologus un ražošanas vadītājus, kas iesaistīti «Iskander-M» un «Cirkon» raķešu piegādes ķēdē – sākot no ķīmiskajām rūpnīcām līdz pat Votkinskas montāžai. Finanšu bloks ir izlīdzināts ar ASV jau veiktajiem pasākumiem pret ēnu banku tīklu «A7» un kriptovalūtu biržām, cenšoties aizvērt galvenos sankciju apiešanas kanālus. Okupēto teritoriju pakete paplašina ekonomisko spiedienu uz Krievijas okupācijas administrāciju, ieskait interneta un TV pakalpojumus, ģeoloģisko izpēti un vietējo ražošanu, kā arī sniedz iespēju sankcionēt Kirgizstānas, Rumānijas un Baltkrievijas pilsoņus, kas darbojas okupētajās teritorijās.

Kas notika

2026. gada 11. oktobrī Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis parakstīja trīs dekrētus, ar ko spēkā stājās Nacionālās drošības un aizsardzības padomes lēmumi par jaunām sankcijām. Pirmais dekrēts (№1035/2026) vērsts uz 70 Krievijas pilsoņiem, kas iesaistīti ballistisko raķešu «Iskander-M» un «Cirkon» ražošanā – darbiniekiem tādos uzņēmumos kā Votkinskas rūpnīca, V.V. Bahireva Mašīnbūves institūts, «Radar MMS», «Granit-Elektron», «Anozit», «Aviatek», «Metafrax Chemicals», «Altai», «Nevinnomyssk Azot», «Azot», «Salut», «Strila», «VNIIR-Progress», «Mašinostroitel», «Avangard», Sverdlova un Morozova rūpnīcas, Voskresenskas agregātu rūpnīca un pētniecības institūti «Polius» un «Submikron». Šie uzņēmumi jau iepriekš bija pakļauti Ukrainas sankcijām un daļēji – ASV, ES, Lielbritānijas, Šveices, Austrālijas, Japānas, Kanādas un Jaunzēlandes sankcijām.

Otrais dekrēts (№1036/2026) vērsts uz 28 personām un 27 uzņēmumiem, kas palīdz Krievijai apiet finansiālās sankcijas, tostarp uz kriptovalūtu biržu operatoriem, biržu pakalpojumu sniedzējiem un to vadītājiem un īpašniekiem. Sankcijas skārušas arī uzņēmumu, kas ietilpst ēnu banku tīklā «A7» – struktūrā, kas, pēc Prezidenta biroja teiktā, publiski piedāvā finanšu sankciju apiešanas rīkus. ASV jau agrāk bija noteikusi sankcijas «A7» tīklam.

Trešais dekrēts (№1037/2026) vērsts uz 10 personām, 21 uzņēmumu un diviem jūras kuģiem, kas darbojas Krievijas interesēs uz Ukrainas pagaidu okupētajām teritorijām – līdzstrādniekiem (kolaborantiem), kā arī uzņēmumiem, kas sniedz interneta un TV pakalpojumus, veic ģeoloģisko izpēti un ražo elektronikas un metālizstrādājumus. Starp sankcionētajām personām ir Kirgizstānas, Rumānijas un Baltkrievijas pilsoņi.

Sankcijas komentēja prezidenta padomnieks un sankciju politikas pilnvarotais pārstāvis Vladislavs Vlasjuks, norādot, ka jaunie pasākumi vērsti uz konkrētiem cilvēkiem – inženieriem, tehnologiem un ražošanas vadītājiem, kas montē raķetes, un ka mērķis ir līdzināt sankcijas ar starptautiskajiem partneriem, tostarp ar 7. oktobrī pieņemto ES lēmumu sankcionēt 743 personas un 826 uzņēmumus, kas saistīti ar Krievijas militāri rūpniecisko kompleksu.

Kā to atspoguļo Ukrainas avoti

Visas divpadsmit pieejamie avoti ir ukraiņu, un tie vienoti parāda sankcijas kā Ukrainas suverēnu rīcību, kas noformulēta ar Prezidenta dekrētu un Nacionālās drošības un aizsardzības padomes lēmumu palīdzību. Avoti uzsver prezidentu Zelenski kā dekrētu parakstītāju un prezidenta sankciju padomnieku Vladislavu Vlasjuks kā galveno citēto komentētāju. Pirmais saraksts tiek pasniegts kā personiskās atbildības eskalācija, izceļot «inženierus, tehnologus, ražošanas vadītājus», nevis uzņēmumu līmeni. Avoti sankciju paziņojumu saista ar iknedēļas Prezidenta biroja datiem par upuriem (153 nogalinātie, 723 ievainotie; aptuveni 1 450 bumbas, vairāk nekā 1 640 droni, 75 raķetes), pamatojot jaunos pasākumus kā atbildi uz nepārtrauktajiem triecieniem. Finanšu bloks tiek rādīts kā sinhronizācija ar ASV jau veiktajām darbībām pret «A7» tīklu, bet okupēto teritoriju bloks – kā vērsts pret interneta un TV pakalpojumu sniedzējiem, ģeoloģiskās izpētes uzņēmumiem, elektronikas un metālizstrādājumu ražotājiem un kolaborantiem. Daļa avotu uzsver, ka dekrētā №1037/2026 iekļauti vairāku valstu – tostarp Kirgizstānas, Rumānijas un Baltkrievijas – pilsoņi, kas paplašina Ukrainas sankciju ģeogrāfisko tvērumu.

Konteksts

Līdz šim «Iskander» un «Cirkon» ražojošie uzņēmumi jau bija pakļauti Ukrainas sankcijām un daļēji – ASV, ES, Lielbritānijas, Šveices, Austrālijas, Japānas, Kanādas un Jaunzēlandes sankcijām; jaunais pasākums paplašina režīmu no uzņēmumu līmeņa uz atsevišķām personām. Prezidents Zelenskis 2026. gadā pakāpeniski slāņo sankcijas: 21. augustā – pret bijušo Ukrainas tautas deputātu, multfilmas «Maša un lācis» veidotājiem un Krievijas un Ķīnas uzņēmumiem, kas piegādā komponentus Krievijas aizsardzības rūpniecībai; 26. septembrī – pret tiem, kas palīdzēja organizēt Krievijas «vēlēšanas» okupētajās teritorijās. 7. oktobrī ES dalībvalstu vēstnieki vienojās par lielāko ES sankciju sarakstu – 743 personas un 826 uzņēmumus, kas saistīti ar Krievijas militāri rūpniecisko kompleksu, kuru augustā beigās paziņoja ES galvenā diplomāte Kaja Kallasa; sākotnējais EEAS priekšlikums septembrī saturēja par vienu personu un vienu uzņēmumu vairāk nekā galīgais saraksts. Saskaņā ar Prezidenta biroja datiem nedēļā pirms paziņojuma Krievija Ukrainā nogalināja 153 un ievainoja 723 cilvēkus, izmantojot aptuveni 1 450 aviācijas bumbas, vairāk nekā 1 640 trieciendronus un 75 dažādu tipu raķetes, tostarp ballistiskās.