Zelenskis: Krievija faktiski sākusi jaunu mobilizāciju; Putins palielināts armijas štatu par 15 500
28. septembrī Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis vakara uzrunā paziņoja, ka Krievija faktiski sākusi papildu mobilizāciju un dažādos veidos palielina iesauktā personāla skaitu. Tajā pašā dienā Krievijas prezidents Vladimirs Putins parakstīja dekrētu par Krievijas Bruņoto spēku štata palielināšanu par 15 500 līdz 2 441 630 personālvietām. Zelenskis arī norādīja uz datiem, ka Krievija gatavo vēl aptuveni 10 000 Ziemeļkorejas karavīru un ka ar Krievijas tehnisko atbalstu Ziemeļkorejā sākta trieciendronu tipa «Shahed» ražošana.
Galvenais
- 28. septembrī Putins parakstīja dekrētu par Krievijas Bruņoto spēku štata palielināšanu par 15 500 līdz 2 441 630 personālvietām, tostarp 1 550 500 karavīru; tas ir ceturtais šāds palielinājums šogad un septītais kopš pilna mēroga kara sākuma.
- Zelenskis paziņoja, ka Krievija faktiski sākusi papildu mobilizāciju un dažādos veidos palielina iesaukto skaitu.
- Pēc Zelenska teiktā, pašlaik Krievijas teritorijā atrodas vairāk nekā 8 000 Ziemeļkorejas militārpersonu, un vēl aptuveni 10 000 tiek atlasīti apmācībai un nosūtīšanai uz Krieviju.
- Zelenskis teica, ka Krievija maksā Ziemeļkorejai par militāro palīdzību, tostarp ar tehnoloģiju nodošanu, un ka ar Krievijas tehnisko atbalstu Ziemeļkorejā sākta trieciendronu tipa «Shahed» ražošana.
- Zelenskis paziņoja, ka Ukraina informēs visu to valstu valdības, kuru pilsoņus Krievija mēģina iesaukt savā armijā.
- Zelenskis aicināja partnerus pastiprināt sankciju spiedienu uz Krieviju, minot Lindsija Greima likumu un ES sankcijas kā iespējamos instrumentus.
- Zelenska paziņojumi balstīti uz ziņojumu no Ukrainas Galvenās izlūkošanas pārvaldes (HUR) par Krievijas tālākajiem plāniem.
Kāpēc tas ir svarīgi
Krievijas Bruņoto spēku štata palielināšana jau ceturto reizi šajā gadā liecina par notiekošu, ilgstošu cilvēkresursu paplašināšanu, kas pārsniedz publiski redzamo rekrutēšanas statistiku. Plāni iesaistīt vēl desmitiem tūkstošu Ziemeļkorejas karavīru un aptuveni 20 000 ārzemnieku no Centrālāzijas, Āfrikas un Dienvidāzijas norāda uz apzinātu stratēģiju kompensēt vietējos ierobežojumus ar darbaspēku no trešajām valstīm. Tehnoloģiju nodošana Ziemeļkorejai un «Shahed» tipa dronu ražošanas sākšana turpina Krievijas–Ziemeļkorejas militāro partnerību ārpus munīcijas un karaspēka apgādes, padarot to par rūpniecisku ieroču ražošanas sadarbību. Ukrainas šo soļu raksturojums kā faktiska slēpta mobilizācija palielina spiedienu uz partneriem izmantot sankciju instrumentus, piemēram, Lindsija Greima likumu un ES sankcijas.
Kā to atspoguļo Ukrainas avoti
Ukrainas mediji ziņojumus centrē ap prezidentu Zelenski kā autoritatīvu informācijas avotu par Krievijas cilvēkresursu plāniem, tieši atspoguļojot HUR izlūkošanas datus. Krievijas darbības tiešā veidā raksturotas kā jaunas mobilizācijas sākums, ieskaitot ārzemnieku un Ziemeļkorejas karavīru piesaisti, uzsverot Krievijas eskalāciju. Īpaša uzmanība pievērsta Krievijas–Ziemeļkorejas tehnoloģiju nodošanai un «Shahed» dronu ražošanai Ziemeļkorejā kā jaunai partnerības dimensijai. Zelenskis aicina Rietumu partnerus pastiprināt sankcijas, īpaši izmantojot Lindsija Greima likumu un ES sankcijas, vienlaikus agrākos izlūkošanas ziņojumus par 300 000–600 000 mobilizācijas vilni 2026.–2027. gadā pasniedzot kā nepārtraukta Krievijas plāna daļu pēc Valsts domes «vēlēšanām».
Kā to atspoguļo starptautiskie avoti
Starptautiskā perspektīva kā galveno, pārbaudāmo faktu izceļ 28. septembra Putina dekrētu par Krievijas Bruņoto spēku štata palielināšanu par 15 500 līdz 2 441 630 personālvietām, nevis tikai Zelenska paziņojumus. Šīs izmaiņas tiek kontekstualizētas kā ceturtais šāds pieaugums šogad un septītais kopš pilna mēroga kara sākuma, iezīmējot ilgtermiņa modeli, nevis vienreizēju lēmumu. Tiek iekļauta arī Dienvidkorejas reakcija: Ziemeļkorejas karagūstekņu nodošanas atklāšana Zelenska uzrunā ANO Ģenerālajā asamblejā tiek rādīta kā diplomātisks berzes punkts ar Seulu, nevis tikai kā ukraiņu naratīvs. Vienlaikus uzsvērts, ka Krievija pēdējos gados savu rindu papildināšanā galvenokārt paļāvusies uz beztermiņa līgumiem un lielām naudas izmaksām brīvprātīgajiem, nevis uz jauniem mobilizācijas dekrētiem, dekrētu skatot kā daļu no plašākas rekrutēšanas ekosistēmas.
Kur atspoguļojums atšķiras
Avoti atšķirīgi raksturo Krievijas karaspēka palielināšanu: Zelenskis to dēvē par faktisku papildu mobilizāciju, kamēr Putina 28. septembra dekrēts tiešā tekstā ir administratīva pielāgošana Bruņoto spēku štata lielumam, nevis mobilizācijas paziņojums. Plānotā Krievijas cilvēkresursu kampaņas apjoms Zelenska paša agrākajos izteikumos ir pretrunīgs: 22. augustā minēti aptuveni 300 000 2026. gada rudenī, 27. augusta izlūkošanas atjauninājumā – aptuveni 600 000 2026.–2027. gadā, bet rakstā 40702 atsauktajā agrākajā novērtējumā – 300 000–500 000 rudenī. Raksts 41522 ziņo, ka Dienvidkorejas prezidents Li Džemjuns apsūdzēja Zelenski konfidencialitātes līguma pārkāpumā par divu Ziemeļkorejas karagūstekņu nodošanas atklāšanu ANO Ģenerālās asamblejas uzrunā, kamēr ukraiņu valodas avoti šo atklāšanu pasniedz kā ierastu Zelenska ANO uzrunas sastāvdaļu.
Konteksts
2022. gada septembra daļējās mobilizācijas dekrēts joprojām ir spēkā, taču ziņojumi liecina, ka pēdējos gados Krievijas galvenais rindu papildināšanas instruments ir bijuši beztermiņa līgumi ar lielām naudas izmaksām brīvprātīgajiem. Agrākie Zelenska un Ukrainas izlūkošanas dienesta paziņojumi augustā izklāstīja plānus par slēptu mobilizāciju 2026. gada rudenī un papildu 600 000 lielu vilni 2026.–2027. gadā – skaitļus, ko Krievija apstrīd un kas vēl nav neatkarīgi apstiprināti. Raksts 41522 citē Kijivas un Seulas novērtējumus, ka Ziemeļkoreja kopš 2024. gada nosūtījusi 14 000–15 000 karavīru un piegādājusi artilērijas šāviņus, ballistiskās raķetes un reaktīvās sistēmas, kā arī ziņo, ka Dienvidkorejas prezidents Li Džemjuns kritizēja Zelenski par Ziemeļkorejas karagūstekņu nodošanas atklāšanu ANO uzrunā.