Ukraina un Dienvidkoreja strīdas par Ziemeļkorejas karagūstekņu nodošanas konfidencialitāti
23. septembrī Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis ANO Ģenerālās asamblejas runā paziņoja, ka Ukraina ir nodevusi Dienvidkorejai divus Ziemeļkorejas karagūstekņus, kas 2025. gadā tika sagūstīti Krievijas Kurskas apgabalā. Dienvidkorejas prezidents Li Dže Mjons 24. septembrī apsūdzēja Ukrainu konfidencialitātes vienošanās pārkāpumā, bet Ukrainas Prezidenta kanceleja šādu vienošanos noliedza. 28. septembrī Dienvidkorejas Ārlietu ministrija izsauca Ukrainas pagaidu vēstnieku Andriju Vješkinu, pauduši stingru nostāju un prasījuši oficiālu skaidrojumu un atvainošanos.
Galvenais
- 23. septembrī ANO Ģenerālajā asamblejā Ņujorkā Zelenskis paziņoja, ka Ukraina nesen nodevusi Dienvidkorejai divus Ziemeļkorejas karagūstekņus, kas 2025. gadā sagūstīti Krievijas Kurskas apgabalā.
- 24. septembrī Dienvidkorejas prezidents Li Dže Mjons apsūdzēja Ukrainu konfidencialitātes vienošanās pārkāpšanā, nosaucot notikušo par «dziļi nožēlojamu» un raksturojot repatriācijas jautājumu kā «ārkārtīgi sensitīvu».
- Ukrainas Prezidenta kanceleja noliedza jebkādas konfidencialitātes saistības esamību; prezidenta komunikāciju padomnieks Dmitro Litvins paziņoja, ka slēpt karagūstekņu galamērķi būtu nepareizi.
- Dienvidkorejas prezidenta vecākais sekretārs sabiedrisko saišu jautājumos Sons Gi Hons pauda «dziļu nožēlu» un pieprasīja Ukrainai oficiālu skaidrojumu un atvainošanos, apgalvojot, ka tieši Ukraina esot lūgusi saglabāt informāciju konfidenciālu.
- 28. septembrī Dienvidkorejas Ārlietu ministrija izsauca Ukrainas pagaidu vēstnieku Andriju Vješkinu; pirmais Ārlietu ministra vietnieks Paks Junču nodeva Seulas stingro nostāju un aicinājumu atvainoties.
- Dienvidkorejā strīds izraisījis iekšpolitisko kritiku — opozīcija apsūdz prezidentu Li par nodošanas slēpšanu, lai iepatiktos Phenjanai.
Kāpēc tas ir svarīgi
Šis incidents ir reti atklāts strīds starp Ukrainu un vienu no tās galvenajām neleitālā atbalsta donorēm par sensitīvas informācijas par karagūstekņiem apiešanos. Tas liek uzdot jautājumus par diplomātisko konfidencialitātes normām, kad viena puse veic augsta profila starptautisku atklāšanu, un var ietekmēt Seulas turpmākās humānās un neleitālā atbalsta apmēru Ukrainai. Strīds notiek, kad Ziemeļkoreja ir padziļinājusi iesaisti Krievijas karā pret Ukrainu, nosūtīt uz fronti desmitiem tūkstošu karavīru.
Kas notika
23. septembrī Ņujorkā ANO Ģenerālās asamblejas 81. sesijā Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis paziņoja, ka Ukraina nesen nodevusi Dienvidkorejai divus Ziemeļkorejas karagūstekņus, kas 2025. gadā sagūstīti Krievijas Kurskas apgabalā. Zelenskis arī atzīmēja, ka Ziemeļkorejas karavīrus ir grūti sagūstīt dzīvus, un ka viens no viņiem, sapratis, ka nonācis gūstā, mēģinājis izdarīt pašnāvību. 24. septembrī Dienvidkorejas prezidents Li Dže Mjons, kurš tobrīd atradās valsts vizītē Meksikā, platformā X rakstīja, ka Zelenska atklājums ir «dziļi nožēlojams» un ka tā ir konfidencialitātes vienošanās pārkāpšana, raksturojot repatriācijas jautājumu kā «ārkārtīgi sensitīvu». Dienvidkorejas prezidenta administrācijas augsta ranga pārstāvis žurnālistiem Mehiko paziņoja, ka Ukraina pa diplomātiskiem kanāliem brīdinājusi Seulu par plānoto pieminēšanu ANO runā, taču precīzs formulējums nebija zināms; pēc viņa teiktā, abas puses bija panākušas savstarpēju vienošanos par nepublisku nokārtošanu. Ukrainas Prezidenta kanceleja savukārt paziņoja, ka Ukraina nav uzņēmusies nekādas konfidencialitātes saistības un ka Dienvidkoreja arī nav prasījusi slepenību; prezidenta komunikāciju padomnieks Dmitro Litvins uzsvēra, ka slēpt karagūstekņu galamērķi būtu nepareizi. Dienvidkorejas prezidenta vecākais sekretārs sabiedrisko saišu jautājumos Sons Gi Hons pauda «dziļu nožēlu», noraidīja Ukrainas skaidrojumu kā «nepatiesu» un pieprasīja oficiālu skaidrojumu un atvainošanos, kā arī brīdināja, ka Seula apsver papildu pasākumus. 28. septembrī Dienvidkorejas Ārlietu ministrija izsauca Ukrainas pagaidu vēstnieku Andriju Vješkinu; pirmais Ārlietu ministra vietnieks Paks Junču nodeva Seulas stingro nostāju un aicinājumu atvainoties, kamēr Vješkins apsolīja nodot Seulas nostāju Kijevai.
Kā to atspoguļo Ukrainas avoti
Ukrainas mediji uzsver Zelenska ANO paziņojumu un Ukrainas nostāju, ka nekādas konfidencialitātes saistības nepastāv — par to runā gan Prezidenta kanceleja, gan prezidenta komunikāciju padomnieks Dmitro Litvins. Vairāki Ukrainas izdevumi ziņo, ka Kijiva jau iepriekš pa diplomātiskiem kanāliem brīdinājusi Seulu par plānoto pieminēšanu ANO runā, un izceļ Dienvidkorejas vēlāko Ukrainas vēstnieka Andrija Vješkina izsaukšanu. Daļa avotu, tostarp LIGA.net, norāda, ka Ukraina cenšas atrisināt domstarpības aizkulisēs, nevis saasināt publisko strīdu, vienlaikus atzīmējot Seulas prasību pēc atvainošanās.
Kā to atspoguļo starptautiskie avoti
Starptautiskā prese (Reuters, Dienvidkorejas un Lielbritānijas mediji, FT, BBC) galvenokārt atspoguļo Seulas skatījumu, ka Ukraina vienpusēji pārkāpusi konfidencialitātes vienošanos, izceļot prezidenta vecākā sekretāra Song Gi Hona prasību pēc atvainošanās un brīdinājumu par iespējamiem papildu pasākumiem. Ārvalstu ziņojumi uzsver Seulas ģeopolitisko jutīgumu, tostarp opozīcijas kritiku pret prezidentu Li Dže Mjonu par it kā nodošanas slēpšanu, lai iepatiktos Phenjanai, un piemin līdzās notiekošo Seulas neleitālā atbalsta paketi Ukrainai (100 miljonu ASV dolāru programma, kas paziņota 2026. gada jūlijā).
Kur atspoguļojums atšķiras
Avoti skaidri atšķiras divos jautājumos. Pirmkārt, par to, vai pastāvēja saistoša konfidencialitātes vienošanās: Dienvidkorejas prezidenta kanceleja un prezidents Li Dže Mjons apgalvo, ka tāda bijusi un pārkāpta, bet Ukrainas Prezidenta kanceleja un Dmitro Litvins to noliedz. Otrkārt, par to, vai un kā Ukraina brīdināja Seulu pirms Zelenska ANO runas: viens Dienvidkorejas prezidenta administrācijas augsta ranga pārstāvis apstiprina, ka Ukraina brīdinājusi pa diplomātiskiem kanāliem un lūgusi izpratni, taču cits — vecākais sekretārs Sons Gi Hons — raksturo atklāšanu kā notikušu «bez pietiekamām iepriekšējām konsultācijām», un Ukrainas Prezidenta kanceleja attiecīgu brīdinājumu par formulējumu neapstiprina. Treškārt, pēc FT ziņotā, nezināms Ukrainas augsta ranga amatpersona apgalvo, ka prezidenta līmenī vienošanās par noklusēšanu nebija un ka Seulas gaidas par slepenību Kijivai šķiet «dīvainas», jo jautājums vasarā ticis plaši apspriests — pretēji Dienvidkorejas amatpersonu uzstājībai, ka savstarpēja vienošanās bijusi.
Konteksts
Ziemeļkorejas karavīri, kas 2025. gadā sagūstīti Krievijas Kurskas apgabalā, kļuvuši par vienu no nedaudzajām būtiskajām tēmām Ukrainas un Dienvidkorejas dialogā. 2025. gada maija beigās Dienvidkoreja lūgusi, lai Ziemeļkorejas karagūstekņi netiktu iekļauti «1000 pret 1000» apmaiņas sarakstos, savukārt 2026. gada jūnijā Seula paziņoja, ka ir gatava uzņemt sagūstītos Ziemeļkorejas karavīrus, ja viņi paši to vēlēsies, un iebilst pret viņu piespiedu atgriešanu Krievijā vai Ziemeļkorejā. 2026. gada jūlijā Seula paziņoja par 100 miljonu ASV dolāru atbalsta paketi Ukrainai, kas paplašina iepriekšējo neleitālo palīdzību (ķiveres, ķermeņa aizsargi, medicīniskais aprīkojums), vienlaikus saglabājot ilggadējo politiku nepiegādāt letālos ieročus karā esošām valstīm. Saskaņā ar Dienvidkorejas konstitūciju visas korejieši, tostarp Ziemeļkorejas iedzīvotāji, tiek uzskatīti par Dienvidkorejas pilsoņiem. 17. septembrī Zelenskis paziņoja, ka Ziemeļkoreja nosūtījusi uz Krieviju no 30 000 līdz 50 000 karavīru, kas ieguvuši reālu kaujas pieredzi un apmācību.