Diplomātiskais strīds starp Ukrainu un Dienvidkoreju pēc Ziemeļkorejas karagūstekņu nodošanas atklāšanas ANO
Diplomātiskais strīds starp Ukrainu un Dienvidkoreju izcēlās pēc tam, kad Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis 23. septembrī ANO Ģenerālajā asamblejā paziņoja, ka Ukraina nodevusi Dienvidkorejai divus sagūstītos Ziemeļkorejas karavīrus. Dienvidkorejas prezidents Li Džemjuns apsūdzēja Kijivu konfidencialitātes vienošanās pārkāpumā un draudēja ar "papildu pasākumiem", ja Ukraina neatvainosies. Ukraina jebkādu vienošanos noliedz un raksturo situāciju kā "diplomātisku pārpratumu".
Galvenais
- 23. septembrī Zelenskis ANO Ģenerālajā asamblejā paziņoja, ka Ukraina nodevusi Dienvidkorejai divus Ziemeļkorejas karagūstekņus, kas sagūstīti Krievijas Kurskas apgabalā
- 24. septembrī Dienvidkorejas prezidents Li Džemjuns apsūdzēja Ukrainu konfidencialitātes vienošanās pārkāpumā; Ukrainas prezidenta kanceleja jebkādu vienošanos noliedz
- Dienvidkorejas Nacionālais izlūkdienests parlamenta komitejai norādīja, ka Ukrainas puse esot pirmā lūgusi konfidencialitāti, bažījoties par iespējamo ietekmi uz nākotnes gūstekņu apmaiņas sarunām
- 28. septembrī Dienvidkorejas Ārlietu ministrija izsauca Ukrainas lietvedi Andriju Ješkinu; 1. oktobrī Ukrainas ārlietu ministrs Andrijs Siba nosauca situāciju par "diplomātisku pārpratumu"
- 2. oktobrī Li Džemjuns piedraudēja ar "papildu pasākumiem", ja Ukraina neatzīs faktus un neatvainosies; pēc analītiķa Cho Han-bum domām, tas varētu skart humāno, finansiālo un atjaunošanas atbalstu
- Ziemeļkoreja par nodošanu nav publiski izteikusies; Dienvidkoreja kopš 2022. gada ir sniegusi Ukrainai humāno palīdzību, bet ieročus nesūta
Kāpēc tas ir svarīgi
Strīds ir rets publisks konflikts starp Ukrainu un demokrātisku Āzijas partneri par Ziemeļkorejas gūstekņu jautājumu, kas cieši saistīts ar Krievijas karu. Tas apdraud līdzšinējo Ukrainas un Dienvidkorejas sadarbību, kuras ietvaros Seula kopš 2022. gada ir sniegusi humāno un finansiālo palīdzību, un var ietekmēt sabiedrisko atbalstu iespējamām izmaiņām Dienvidkorejas nostājā par ieroču piegādēm.
Kas notika
23. septembrī uzrunā ANO Ģenerālajā asamblejā Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis pavēstīja, ka Ukraina nesen nodevusi Dienvidkorejai divus Ziemeļkorejas karavīrus, kas bija sagūstīti cīņās Krievijas Kurskas pierobežas apgabalā. Abi gūstekņi, kuri nonāca Dienvidkorejā septembra vidū, nebija nopietnu veselības problēmu un, kamēr atradās Ukrainā, pauduši vēlmi apmesties Dienvidkorejā. Dienu vēlāk Dienvidkorejas prezidents Li Džemjuns apsūdzēja Ukrainu konfidencialitātes vienošanās pārkāpumā. Ukrainas prezidenta kanceleja šādu vienošanos noliedza. Pēc Dienvidkorejas Nacionālā izlūkdienesta sniegtās informācijas parlamenta komitejā tieši Ukrainas puse esot pirmā lūgusi konfidencialitāti, lai neapdraudētu nākotnes gūstekņu apmaiņas sarunas. Vienlaikus Dienvidkorejas amatpersonas, kuras citēja Korea JoongAng Daily, apgalvoja, ka Ukraina pa diplomātiskiem kanāliem jau iepriekš brīdinājusi Seulu par Zelenska nodomu pieminēt gūstekņus ANO uzrunā un lūgusi sapratni. 28. septembrī Dienvidkorejas Ārlietu ministrija izsauca Ukrainas lietvedi Andriju Ješkinu; pirmais Ārlietu ministrijas vietnieks Parks Jundžu nodeva Seulas nostāju un aicināja Kijivu sniegt oficiālu skaidrojumu un atvainoties. 1. oktobrī Ukrainas ārlietu ministrs Andrijs Siba raksturoja strīdu kā "diplomātisku pārpratumu" un uzsvēra tiešu ikdienas saziņu ar Dienvidkorejas kolēģi Čo Hjunu. 2. oktobrī Li Džemjuns piedraudēja ar "papildu pasākumiem", ja Ukraina neatvainosies; viņš neprecizēja, kādus pasākumus domājis. Korejas Nacionālās atkalapvienošanas institūta vecākais pētnieks Cho Han-bums pieļāva, ka tie varētu skart humāno, finansiālo un atjaunošanas atbalstu, ko Seula jau sniedz Ukrainai.
Kā to atspoguļo Ukrainas avoti
Ukrainas mediji strīdu piedāvā kā "diplomātisku pārpratumu", ko var atrisināt, uzsverot ārlietu ministra Sibas teikto par Seulu kā svarīgu partneri un ikdienas kontaktiem. Ukrainas prezidenta kanceleja un komunikāciju padomnieks Dmytro Lytvins kategoriski noliedz jebkādas konfidencialitātes vienošanās esamību, uzsverot, ka būtu bijis nepareizi slēpt, kur gūstekņi tika nosūtīti. Ukrainas vēstnieks Valerijs Čalijs pieļauj, ka strīds atklāj dziļāku problēmu – novājinātu komunikāciju Ukrainas ārpolitikas sistēmā. Tiek citēts arī korejists Mikola Poliščuks, kurš pieļāva, ka pats Li Džemjuns, visticamāk, plānojis nodot gūstekņus Kim Čenunam Ziemeļkorejas propagandas vajadzībām.
Kā to atspoguļo starptautiskie avoti
Dienvidkorejas, ASV un Vācijas mediji strīdu attēlo kā Ukrainas pārkāpumu pret savstarpēju vienošanos. Seulas nostāja uzsver Nacionālā izlūkdienesta vērtējumu, ka Zelenska atklājums, visticamāk, bija mērķēts, lai vairotu sabiedrisko atbalstu ieroču un cita atbalsta piegādēm Ukrainai. Dienvidkorejas amatpersonas brīdināja, ka atklāsme var apdraudēt gūstekņu un viņu radinieku drošību Ziemeļkorejā un sarežģīt starpkorejiešu un ASV–DPRK diplomātiju. Tiek uzsvērti Li Džemjuna draudi par nenoteiktiem "papildu pasākumiem" un viņa "dziļā līdzjūtība" saistībā ar Ukrainas izteikumiem par iespējamu militāru sadursmi starp Ziemeļkoreju un Dienvidkoreju.
Kur atspoguļojums atšķiras
Avoti neskaidrā vērtē vairākus būtiskus jautājumus. Pirmkārt, vai konfidencialitātes vienošanās vispār pastāvēja: Dienvidkoreja apgalvo, ka jā (un ka Ukrainas puse pati to esot pieprasījusi), bet Ukrainas prezidenta kanceleja to pilnībā noliedz. Otrkārt, vai Ukraina pa diplomātiskiem kanāliem brīdināja Seulu par Zelenska nodomu pieminēt gūstekņus ANO uzrunā: Dienvidkorejas amatpersonas apgalvo, ka jā, savukārt Ukrainas noraidošā nostāja par jebkādas vienošanās esamību liecina, ka šāda saskaņošana no Kijivas skatpunkta nepastāvēja. Treškārt, vai Ukraina paudusi nožēlu: Dienvidkorejas Nacionālais izlūkdienests ziņo, ka nekādu atvainošanās vai nožēlas izteikumu nav saņemts ne oficiālos, ne neoficiālos kanālos, kamēr Ukrainas amatpersonas runā par vēlmi "atjaunot attiecības" un situāciju raksturo kā pārpratumu, tomēr oficiālu atvainošanos nesniedz. Ceturtkārt, ko nozīmē Li Džemjuna draudētie "papildu pasākumi": pētnieks Cho Han-bums pieļauj, ka tie varētu skart humāno, finansiālo un atjaunošanas atbalstu, bet pats Li to nav konkretizējis.
Konteksts
Divi Ziemeļkorejas karavīri tika sagūstīti Ukrainas spēku cīņās Krievijas Kurskas pierobežas apgabalā – viens no avotiem norāda uz 2025. gada janvāri. Viņi nonāca Dienvidkorejā septembra vidū, veselības problēmas nebija nopietnas, un, kamēr atradās Ukrainā, pauduši vēlmi apmesties Dienvidkorejā. Dienvidkoreja kopš 2022. gada sniedz Ukrainai humāno un finansiālo palīdzību, bet, ievērojot politiku nepiegādāt ieročus valstīm, kas aktīvi karo, ieročus nav sūtījusi; jūlijā NATO samita malā Seula solīja papildu 100 miljonus ASV dolāru neleitāla atbalsta. Dienvidkorejas Nacionālais izlūkdienests lēš, ka Kurskas apgabalā izlūkošanas operācijās bijuši iesaistīti aptuveni 9000 Ziemeļkorejas karavīru. Ziemeļkoreja par gūstekņu nodošanu nav publiski izteikusies, bet iepriekš lielākas bēgšanas gadījumus skaidrojusi kā Seulas veiktas nolaupīšanas vai pavedināšanas rezultātu.