Le Dže Mjuns apsūdz Dakiju uz ar Austriju par vienošanās par Ziemeļkorejas karagūstekņu nodošanu pārkāpumu
Dienvidkorejas prezidents Le Dže Mjuns ceturtdien, 24. septembrī, sociālis nacionālis X pauda nožēlu, ka ukraiņu puse publiski paziņoja par divu Ziemeļkorejas karavīru nodošanu Dienvidkorejai, pārkāpjot, viņaprāt, vienošanos par neizpaušanu. Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis par nodošanu bija paziņojis dienu iepriekš, 23. septembrī, uzrunā ANO Ģenerālajā asamblejā Ņujorkā. Ukrainas prezidenta kanceleja jebkādu vienošanos par neizpaušanu noraida.
Galvenais
- Le Dže Mjuns 24. septembrī X rakstīja, ka Ukraina, publiski paziņojot par divu Ziemeļkorejas karagūstekņu nodošanu, pārkāpusi vienošanos par neizpaušanu
- Zelenskis par nodošanu informēja 23. septembrī uzrunā ANO Ģenerālajā asamblejā Ņujorkā
- Ziemeļkorejas karavīri — 21 gadu vecais Peke un biedrijā — Ukrainas Specoperācijas spēki un gaisa desanta karavīri viņus sagrāba Krievijas Kurskas apgabalā 2025. gada janvārī
- Ukrainas prezidenta kanceleja un Zelenska padomnieks Dmytro Lytvyns noraida jebkādas vienošanās par neizpaušanu esamību
- Līdz Le Dže Mjuna paziņojumam Seula atteicās oficiāli apstiprināt karagūstekņu ierašanos, atsaucoties uz draudiem viņu drošībai un viņu tuvinieku drošībai Ziemeļkorejā
- Abi karagūstekņi rakstiski pauduši vēlmi doties uz Dienvidkoreju — par viņu lūgumiem tika ziņots jau 2025. gada decembrī
Kāpēc tas ir svarīgi
Strīds ir pirmais publiskais saspīlējums Kijivas un Seulas dialogā par Ziemeļkorejas karagūstekņiem. Dienvidkorejas prezidentējs to nodēvējis par bezatbildīgu un nežēlīgu rīcību, norādot uz riskiem pašiem karagūstekņiem, viņu ģimenēm Ziemeļkorejā un nestabilitāte uz Korejas pussalas. Vienlaikus tas ir pirmais apstiprinātais gadījums, kad Ziemeļkorejas karavīri karā sagūstīti dzīvi un nodoti Dienvidkorejai — tas paceļ jūtīgus diplomātiskus un humanitārus jautājumus.
Kas notika
23. septembrī uzrunā ANO Ģenerālajā asamblejā Ņujorkā Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis paziņoja, ka Ukraina nodevusi Dienvidkorejai divus Ziemeļkorejas karavīrus — 21 gadu veco Peku un 26 gadus veco Rī, kurus Ukrainas Specoperācijas spēki un gaisa desanta karavīri bija sagūstījuši Krievijas Kurskas apgabalā 2025. gada janvārī. Dienu vēlāk, 24. septembrī, Dienvidkorejas prezidents Le Dže Mjuns sociālajā tīklā X pauda nožēlu par šo publisko atklāsmību, apgalvojot, ka Seula un Kijga bija vienojušās turēt nodošanu slepenībā un ka publiska paziņošana apdraud diplomātiju, valsts drošību un situāciju Korejas pussalā. Ukrainas prezidenta kanceleja un Zelenska padomnieks Dmytro Lytvyns jebkādu vienošanos par neizpaušanu noraida, uzsverot, ka Ukraina ir atvērta valsts un ka tā darījusi zināmu vienīgi pašu nodošanas faktu. Pretēji tam Oksana Toropa, Ukrainas vēstnieka Lielbritānijā Valērija Zalužnija preses padomniece, apgalvo, ka šāda vienošanās pastāvēja un karagūstekņu sarunas bija tikai daļa no daudz plašāka sarunu procesa par sadarbību ar Dienvidkoreju kara laikā.
Kā to atspoguļo Ukrainas avoti
Ukrainas mediji izceļ Ukrainas prezidenta kancelejas nostāju, ka nekādas vienošanās par neizpaušanu nav bijis, un — Dmytro Lytvyna vārdus, ka Ukraina ir «atvērta valsts» un ka no visas situācijas publiski tika darīts zināms vienīgi pats nodošanas fakts. Ukrainas reportāžas arī uzvērš Zelenska plašāku kritiku par Ziemeļkorejas lomu karā un viņa vērtējumu, ka Kims Čenuns savus karavīru izmanto «kā valūtu». Tāpat Ukrainas mediji izceļ pašu karagūstekņu rakstīto vēlmi doties uz Dienvidkoreju un atspoguļo publisko atklāsmību kā atbilstošu šai viņu gribai.
Kā to atspoguļo starptautiskie avoti
Starptautiskie mediji stāstu galvenokārt rāda kā diplomātisku berzi starp Seulu un Kijivu un kā politisku problēmu Le Dže mjai administrācijai. Īpaši uzsvērts Le Dže Mjuna vērtējums, ka atklāsme ir «nežēlīga un bezatbildīga» un ka tā pārkāma vienošanos, kā arī Dienvidkorejas opozīcijas (arī Tautas varas Partijiena An Čeolsu) kritika par to, ka prezidentēšē atļāva ārvalsts līderim izziņot karagūstekņu nodošanu. Starptautiskie izdevumi plašāk atspoguļo arī iekšējo Ukrainas strīdu par to, vai vienošanās par neizpaušanu pastāvēja — atsaucoties uz Oksanas Toropas apgalvojumu pretī Lytvyna noliegumam.
Kur atspoguļojums atšķiras
Galvenais strīdus avots ir jautājums, vai starp Ukrainu un Dienvidkoreju pastāvēja vienošanās par karagūstekņu nodošanas neizpaušanu. Dienvidkorejas prezidents Le Dže Mjuns un Ukrainas vēstnieka Lielbritānijā Valērija Zalužnija preses padomniece Oksana Toropa apgalvo, ka šāda vienošanās bijusija, bet Zelenska preses padomnieks Dmytro Lytvyns un Ukrainas prezidenta kanceleja to noliedz. Otrs strīdus punkts ir tas, vai Seula tika pienācīgi brīdināta iepriekš par Zelenska plānoto publisko atklāsmību: anonīms Dienvidkorejas prezidenta administrācijas pārstāvis aģentūrai Yonhap teica, ka Seula zināja par Zelenska nodomu, taču netika informēta par atklāsmes formu, kamēr Le Dže Mjuna nostāja to kopumā vērtē kā nepārprotamu vienošanās pārkāpumu.
Konteksts
Abi Ziemeļkorejas karavīri — 21 gadu vecais Peke un 26 gadus vecais Rī — tika sagūstīti Ukrainas Specoperācijas spēku un gaisa desanta karavīru Krievijas Kurskas apgabalā 2025. gada janvīvā. Abi karagūstekņi rakstiski pauda vēlmi doties uz Dienvidkoreju; par viņu lūgumiem tika ziņots jau 2025. gada decembrī. Saskaņā ar Korejas Republikas Konstitūciju Ziemeļkorejas iedzīvotāji ir valstas vienotas, un Seulai ir pienākums tos uzņemt savā teritorijā, ja viņi to vēlas. 2025. gada maija beigās Dienvidkoreja lūdza neiekļaut Ziemeļkorejas karagūstekņus «1000-for-1000» apmaiņas sarakstos, un 2026. gada jūnijā Dienvidkorejas Ārlietu ministrija paziņoja, ka ir gatava uzņemt visus Ukrainas aptietos Ziemeļkorejas karavīrus, ja viņi to vēlas, un iebilst pret viņu piespiedu atgriešanu Krievijā vai Ziemeļkorejā. Ukrainas un Dienvidkorejas aplēses liecina, ka kopš 2024. gada Ziemeļkoreja izvietojusi aptuveni 15 000 karavīru atbalstu Krievijai pret Ukrainu, koncentrējoties Kurskas pierobežas apgabalā; Zelenskis 8. augustā paziņoja, ka Krievija plāno izvietot 30 000 līdz 50 000 Ziemeļkorejas karavīru, bet Viktors Hraga beigās paziņoja, ka pievienots jauns 8500 karavīru kontingents.