Dienvidkoreja daļēji atsauc personālu no vēstniecības Ukrainā strīdā par Ziemeļkorejas karagūstekņu nodošanu
Dienvidkoreja 20. oktobrī paziņoja, ka atsauks daļu diplomātiskā personāla no savas vēstniecības Ukrainā. Par iemeslu Seuls minēja neatrisināto domstarpību par Kijivas publisko informācijas atklāšanu par divu Ziemeļkorejas karagūstekņu nodošanu Dienvidkorejai un drošības apsvērumus Krievijas gaisa triecienu apstākļos. Vēstniecībā paliek pilnvarotais lietvedis un viss konsulārais personāls.
Galvenais
- Dienvidkoreja 20. oktobrī (otrdien) paziņoja par daļēju personāla atsaukšanu no vēstniecības Ukrainā.
- Viens iemesls — Kijivas trūkums konstruktīvu soļu sarunu atrisināšanā strīdā par Ziemeļkorejas karagūstekņu nodošanu.
- Otrais iemesls — drošības riski personālam Krievijas raķešu un gaisa triecienu draudu dēļ Kijivā un visā Ukrainā.
- Strīda pamatā ir prezidenta Volodimira Zelenska 23. septembra runa ANO Ģenerālajā asamblejā, kurā viņš atklāja informāciju par divu Ziemeļkorejas karagūstekņu nodošanu.
- Oktobra sākumā Dienvidkoreja atsauca vēstnieku Ukrainā Parku Kičanu; viņš atgriezās Seulā 10. oktobrī.
- Seuls apgalvo, ka tika pārkāpta vienošanās par konfidencialitāti; Kijiva to noliedz.
- Konsulārais personāls paliek Ukrainā, diplomātisko saziņu uzturēs pilnvarotais lietvedis.
Kāpēc tas ir svarīgi
Šis ir otrais publisks soda diplomātisks solis no Seula puses pēc vēstnieka atsaukšanas oktobra sākumā. Tas iezīmē retu abu valstu attiecību pasliktināšanos starp divām valstīm, kuras vieno interese pretoties Ziemeļkorejas iesaistei Krievijas karā pret Ukrainu. Strīda centrs — jautājums, vai pastāvēja vienošanās par konfidencialitāti saistībā ar Ziemeļkorejas karagūstekņu nodošanu, ko Seuls apgalvo un ko Kijiva noliedz. Neskatoties uz daļēju atsaukšanu, būtiskās funkcijas — konsulārais darbs un diplomātiskā saziņa — turpinās.
Kas notika
Dienvidkorejas Ārlietu ministrijas pārstāvis Parku Du Sunu 20. oktobra preses konferencē paziņoja, ka no vēstniecības Ukrainā tiks atsaukta daļa diplomātiskā personāla. Kā iemesli tika minēti divi faktori: Ukrainas trūkums pozitīvu soļu strīda par Ziemeļkorejas karagūstekņu nodošanu atrisināšanā un drošības riski personālam Krievijas raķešu un gaisa triecienu draudu dēļ Kijivā un citviet Ukrainā. Netika precizēts ne atsaukamo darbinieku skaits, ne laika grafiks. Vēstniecībā paliek pilnvarotais lietvedis, lai uzturētu diplomātiski nepieciešamo saziņu, un viss konsulārais personāls turpina darbu, lai aizsargātu Dienvidkorejas valstspiederīgos.
Kā to atspoguļo Ukrainas avoti
Ukrainas mediji atsaukšanu parasti ziņo kā konkrētu diplomātisku rīcību un izceļ Ukrainas valdības nostāju. Ārlietu ministrs Andrijs Sibiha raksturo vēstnieka atsaukšanu kā pagaidu pasākumu un uzsver, ka Seuls iepriekš zināja par Zelenska nodomu izpaust informāciju ANO Ģenerālajā asamblejā. Ukrainas prezidenta Komunikācijas padomnieks Dmitro Litvinu kategoriski noliedz, ka būtu pastāvējusi vienošanās par konfidencialitāti, un uzskata, ka būtu nepareizi slēpt karagūstekņu likteni. Ārlietu ministrijas pārstāvis Huhijs Tihijs uzsver Ukrainas gatavību atjaunot konstruktīvu dialogu. Daļa Ukrainas ekspertu, tostarp bijušais vēstnieks Valērijs Čalis, vērš uzmanību uz dziļāku problēmu — vājinātu komunikāciju Ukrainas ārpolitikas sistēmā.
Kā to atspoguļo starptautiskie avoti
Starptautiskie (angļu valodas) mediji galveni strīdu par Ziemeļkorejas karagūstekņu nodošanu un Seula apgalvojumu, ka pārkāpta vienošanās par konfidencialitāti. Īpaši izcelts Dienvidkorejas prezidenta Lī Džemuna kritikas tonis — apsūdzības, ka Kijiva viņu izskatījusi kā meli, un mēģinājums provocēt karu starp abām Korejām. Ārpus Ukrainas esošie avoti mazāk vietas velta Ukrainas "konstruktīvā dialoga" vēstījumam un lielāku uzmanību pievērš drošības argumentam par daļēju atsaukšanu Krievijas gaisa triecienu apstākļos.
Kur atspoguļojums atšķiras
Galvenais strīds — vai pastāvēja vienošanās par konfidencialitāti saistībā ar Ziemeļkorejas karagūstekņu nodošanu. Dienvidkoreja apgalvo, ka šāda vienošanās bijusi un ka Ukraina to pārkāpusi; Kijiva to kategoriski noraida. Ukrainas prezidenta kanceleja un Komunikācijas padomnieks Dmitro Litvinu uzstāj, ka vienošanās nav bijis un ka būtu nepareizi slēpt karagūstekņu turpmāko likteni.
Konteksts
2025. gada janvārī Ukrainas spēki Kurskas apgabalā sagūstīja divus Ziemeļkorejas karavīrus; vēlāk intervijās viņi pauda vēlmi pārcelties uz Dienvidkoreju, baidoties no represijām, ja tiktu atgriezti Ziemeļkorejā. 23. septembrī prezidents Volodimirs Zelensks ANO Ģenerālās asamblejas runā publiski atklāja informāciju par šo karagūstekņu nodošanu Dienvidkorejai. Seuls apgalvo, ka vienošanās par konfidencialitāti bijusi nepieciešama, lai aizsargātu karavīrus un viņu tuviniekus Ziemeļkorejā; Ukrainas prezidenta kanceleja to noliedz. Oktobra sākumā Seuls atsauca vēstnieku Ukrainā Parku Kičanu, kurš atgriezās Seulā 10. oktobrī.