Dienvidkoreja atsaucusi vēstnieku no Ukrainas Ziemeļkorejas gūstekņu lietas dēļ
Dienvidkoreja atsaukusi savu vēstnieku Ukrainā Pak Kičanu, reaģējot uz Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska publisku paziņojumu ANO Ģenerālajā asamblejā par divu sagūstīto Ziemeļkorejas karavīru nodošanu Seulai. Seula apgalvo, ka Kijiva pārkāpusi konfidencialitātes vienošanos, ko Ukrainas amatpersonas noliedz. Ukrainas Ārlietu ministrija paudusi gatavību atjaunot dialogu.
Galvenais
- Dienvidkoreja atsaukusi vēstnieku Ukrainā Pak Kičanu pēc Zelenska ANO Ģenerālās asamblejas uzstāšanās, kurā viņš paziņoja par divu Ziemeļkorejas gūstekņu nodošanu Seulai.
- Atsaukšana tika izsludināta ceturtdien, 8. oktobrī; vēstnieks atgriezās Seulā sestdienas rītā.
- Dienvidkoreja izsaukusi Ukrainas vēstnieku un piedraudējusi ar papildu pasākumiem; prezidents Li Džemjuns pieprasījis formālu atvainošanos.
- Seula apgalvo, ka pastāvējusi konfidencialitātes vienošanās par gūstekņu nodošanu; Ukrainas amatpersonas šādas vienošanās esību noliedz.
- Divi Ziemeļkorejas karavīri tika sagūstīti Ukrainas spēku Kurskas apgabalā 2025. gada janvārī — pirmie Ziemeļkorejas karavīri, kas sagūstīti kopš Phenjanas iesaistīšanās karā 2024. gadā.
- Pēc analītiķa Mikolas Poļiščuka domām, strīdu virza Dienvidkorejas iekšpolitiskie faktori un iespējama Seulas ārpolitikas pārorientēšanās no Vašingtonas uz Pekinu.
- Laikraksts The Guardian ziņojis, ka jūlijā un augustā no Dienvidkorejas uz Krieviju nosūtīti 176 000 tonnu produktu, galvenokārt dīzeļdegvielas.
Kāpēc tas ir svarīgi
Vēstnieka atsaukšana ir ārkārtīgi rets diplomātisks protests no Dienvidkorejas puses — iepriekšējo reizi Seula šādi rīkojās tikai 2008. gadā, atsaucot vēstnieku no Japānas. Tas liecina par nopietnu plaisu divpusējās attiecībās, kas saistīta ar politiski jutīgu Ziemeļkorejas karagūstekņu nodošanu — pirmo šādu gūstekņu kopš Phenjanas iesaistīšanās karā 2024. gadā. Strīdu vēl pastiprina fakts, ka abas puses publiski iebilst viena otrai par to, vai konfidencialitātes vienošanās vispār pastāvēja, kā arī analītiķu minētais iespējamais Seulas ārpolitikas kursa maiņas un prezidenta Li Džemjuna iekšpolitiskais konteksts.
Kas notika
Dienvidkoreja 8. oktobrī, ceturtdien, paziņoja par sava vēstnieka Ukrainā Pak Kičana atsaukšanu. Iemesls bija Ukrainas prezidenta Volodimira Zelensa uzstāšanās ANO Ģenerālajā asamblejā Ņujorkā, kurā viņš atklāja, ka Ukraina nodevusi Seulai divus Ziemeļkorejas gūstekņus. Šie karavīri bija sagūstīti 2025. gada janvārī Kurskas apgabalā, kur viņi cīnījās Krievijas spēku pusē, un bija pirmie Ziemeļkorejas karavīri, kas sagūstīti kopš Phenjanas iesaistīšanās karā 2024. gadā.
Seula apgalvo, ka pirms nodošanas pastāvējusi konfidencialitātes vienošanās, kuras mērķis bijis aizsargāt karavīru ģimenes Ziemeļkorejā, un uzskata Zelenska publisko paziņojumu par šīs vienošanās pārkāpumu. Ukrainas amatpersonas šādas vienošanās esību noliedz. Dienvidkoreja arī izsaukusi Ukrainas vēstnieku un piedraudējusi ar papildu pasākumiem; prezidents Li Džemjuns pieprasījis no Ukrainas formālu atvainošanos. Pēc atsaukšanas vēstnieks Pak Kičans atgriezās Seulā sestdienas rītā. Laiks, kad vēstnieks varētu atgriezties Kijivā, nav paziņots.
Ukrainas Ārlietu ministrijas preses pārstāvis Heorhijs Tihijs ceturtdien paziņoja, ka Ukraina paliek atvērta konstruktīvam dialogam ar Seulu un uzskata, ka diplomātijai jāņem virsroka pār emocijām.
Kā to atspoguļo Ukrainas avoti
Ukrainas mediji, jo īpaši NV, piedāvā analītiķa, korejistikas speciālista Mikolas Poļiščuka vērtējumu, kas strīdu skaidro ar Dienvidkorejas iekšpolitiskajiem faktoriem un iespējamo Seulas ārpolitikas pārorientēšanos no Amerikas Savienotajām Valstīm uz Ķīnu. Ukrainas žurnālisti uzsver, ka Ukraina šajā konfliktā ir nonākusi kā nejauša dalībniece, nevis kā tā, kas to izraisījusi. Daļa ukraiņu publicistikas arī saista prezidenta Li Džemjuna rīcību ar viņa ilggadējām politiskajām skandāliem. Vienlaikus Ukraina aicina saglabāt dialogu un uztver sevi kā diplomātisko puši, bet Seula — kā eskalējošo. Ukrainas mediji piemin arī The Guardian ziņoto par 176 000 tonnu produktu, galvenokārt dīzeļdegvielas, piegādēm no Dienvidkorejas uz Krieviju jūlijā un augustā kā atsevišķu saspīlējuma punktu starp Kijivu un Seulu.
Kā to atspoguļo starptautiskie avoti
Starptautiskā pieejamā publicistika — tostarp Al Jazeera Arabic — strīdu aplūko šaurāk kā divpusēju krīzi, ko izraisījis Zelenska ANO paziņojums par Ziemeļkorejas gūstekņu nodošanu, pievēršot mazāk uzmanības plašākajam ģeopolitiskajam un iekšpolitiskajam kontekstam, ko izceļ Ukrainas analītiķi.
Kur atspoguļojums atšķiras
Strīdā pastāv vairākas būtiskas pretrunas. Pirmkārt, Dienvidkoreja apgalvo, ka pirms gūstekņu nodošanas pastāvējusi konfidencialitātes vienošanās, kuras mērķis bijis aizsargāt karavīrus un viņu ģimenes Ziemeļkorejā; Ukrainas amatpersonas šādas vienošanās esību noliedz. NV arī ziņo, ka Ukrainas puse sniegusi oficiālu atvainošanos par slepenu datu izpaušanu, taču Dienvidkorejas valdība un personīgi prezidents Li to uzskatījuši par nepietiekamu — vienlaikus citas Ukrainas amatpersonu paziņojumos izskan tikai aicinājums uz dialogu.
Otrkārt, avoti atšķirīgi skaidro strīda cēloņus. Ukrainas avoti — sevišķi NV ar Poļiščuka vērtējumu — to skaidro ar Dienvidkorejas iekšpolitiku un iespējamu Seulas ārpolitikas kursa maiņu virzienā uz Pekinu, kur Ukraina ir nonākusi kā nejauša dalībniece. Starptautiskais avots (Al Jazeera Arabic) strīdu aplūko šaurāk kā divpusēju krīzi ap Ziemeļkorejas gūstekņu nodošanu, bez plašākas ģeopolitiskās vai iekšpolitiskās ietveres.
Konteksts
Divi Ziemeļkorejas karavīri tika sagūstīti Ukrainas spēku Kurskas apgabalā 2025. gada janvārī pēc tam, kad viņi bija cīnījušies Krievijas spēku pusē, kurus izvietojusi Phenjana. Tie bija pirmie Ziemeļkorejas karavīri, kas sagūstīti kopš Ziemeļkorejas iesaistīšanās Krievijas–Ukrainas karā 2024. gadā. Saskaņā ar Dienvidkorejas konstitūciju visi korejieši, tostarp Ziemeļkorejas iedzīvotāji, tiek uzskatīti par Dienvidkorejas pilsoņiem. Zelenski atklāja gūstekņu nodošanu ANO Ģenerālās asamblejas uzstāšanās laikā Ņujorkā mēnesi pirms vēstnieka atsaukšanas. Pēc laikraksta The Guardian ziņām, jūlijā un augustā no Dienvidkorejas uz Krieviju tika nosūtīti 176 000 tonnu produktu, galvenokārt dīzeļdegvielas — tas ir atsevišķs saspīlējuma elements starp Kijivu un Seulu. Iepriekšējo reizi Dienvidkoreja atsauca vēstnieku kā protestu 2008. gadā, kad tā atsauca savu sūtni no Japānas strīdā par Dokdo/Takesimas salām.