Dienvidkorejas ārlietu ministrs: Ukrainas atvainošanās par Ziemeļkorejas karagūstekņu nodošanas informācijas izpaušanu ir nepietiekama

Kāpēc tas ir svarīgi

Strīds varētu novest pie Ukrainas un Dienvidkorejas diplomātisko attiecību pasliktināšanās, tostarp iespējamas vēstnieka atsaukšanas, laikā, kad Kijeva ir atkarīga no starptautiskajiem partneriem. Tas arī atklāj nesaskaņas par to, vai pastāvēja konfidencialitātes vienošanās par Ziemeļkorejas karagūstekņu nodošanu.

Kas notika

6. oktobrī Dienvidkorejas ārlietu ministrs Cho Hyun parlamentārās revīzijas laikā pavēstīja, ka Dienvidkoreja saņēmusi no Ukrainas atvainošanās vēstuli saistībā ar informācijas izpaušanu par divu Ziemeļkorejas karagūstekņu nodošanu. Viņš uzsvēra, ka atvainošanās, kas pienākušas caur Ukrainas ārlietu ministru Andriju Sibihu, neatbilst Seula gaidītajam līmenim, un paziņoja, ka Dienvidkoreja plāno „noteiktus pasākumus". Seuls patlaban izskata dažādas atbildes iespējas, tostarp iespējamo vēstnieka Ukrainā Park Hi-chan atsaukšanu — šādu priekšlikumu izteicis viens no parlamenta deputātiem. Pēc atsevišķām ziņām vēstniekam jau dots rīkojums atgriezties Dienvidkorejā.

Strīds sākās 23. septembrī, kad Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis ANO Ģenerālās asamblejas uzrunā publiski paziņoja, ka Ukraina nodevusi Dienvidkorejai divus Ziemeļkorejas karagūstekņus. Seuls apsūdzēja Kijevu konfidencialitātes vienošanās pārkāpumā, apgalvojot, ka vienošanās pastāvēja no sākuma, lai aizsargātu karavīrus un viņu tuviniekus Ziemeļkorejā, un ka tieši Ukrainas puse sākotnēji lūgusi informāciju neizpaust. Ukraina to kategoriski noraida — 25. septembrī prezidenta komunikāciju padomnieks Dmitro Litvins savā Facebook kontā rakstīja, ka nekādas vienošanās par konfidencialitāti nebija un ka slēpt, kur nonāk karagūstekņi, būtu nepareizi.

27. septembrī Dienvidkoreja paziņoja, ka vēlas oficiālus paskaidrojumus un atvainošanos no Ukrainas, un Dienvidkorejas Ārlietu ministrija izsauca Ukrainas lietāvedi. 2. oktobrī Dienvidkorejas prezidents Li Dže Mjons piedraudēja Kijevai ar „pasākumiem", ja Ukraina neatzīs konfidencialitātes vienošanās esamību un neatvainosies. Sibiha situāciju nodēvēja par „diplomātisku pārpratumu" un pauda cerību uz drīzu atrisinājumu, savukārt Ukrainas Ārlietu ministrijas preses sekretārs Heorhijs Tihijs skaidroja, ka Sibiha nav atvainojies, bet tikai izteicis nožēlu par publiski kritizējošu paziņojumu apmaiņu, un uzsvēra, ka Kijeva un Seuls strādā pie jautājuma risināšanas slēgtās diplomātiskās sarunās.

Kā to atspoguļo Ukrainas avoti

Ukrainas mediji uzsver Ārlietu ministrijas preses sekretāra Heorhija Tihija skaidrojumu, ka Sibiha nav atvainojies Dienvidkorejai, bet tikai izteicis nožēlu, ka situācija sasniegusi publisku kritizējošu paziņojumu apmaiņas posmu. Ukrainas puse situāciju kopumā raksturo kā diplomātisku pārpratumu un noliedz jebkādas konfidencialitātes vienošanās esamību, vienlaikus norādot, ka strīds tiek risināts slēgtās diplomātiskās sarunās.

Kā to atspoguļo starptautiskie avoti

Vienīgais neukrainas avots — Azerbaidžānas ziņu aģentūra APA — savā ziņojumā koncentrējas uz Dienvidkorejas draudiem veikt pasākumus, tostarp iespējamo vēstnieka atsaukšanu, kā arī uz Seula nostāju, ka atvainošanās nav pietiekama.

Kur atspoguļojums atšķiras

Pastāv vairākas būtiskas nesaskaņas. Pirmkārt, Seuls apgalvo, ka pastāvēja konfidencialitātes vienošanās par Ziemeļkorejas karagūstekņu nodošanu un ka tieši Ukrainas puse to sākotnēji pieprasījusi; Ukraina šādas vienošanās esamību pilnībā noliedz. Otrkārt, Dienvidkorejas ārlietu ministrs apgalvo, ka Sibiha nosūtījis atvainošanās vēstuli; Ukrainas Ārlietu ministrijas preses sekretārs Tihijs apgalvo, ka Sibiha tikai izteicis nožēlu par publisko kritizējošo paziņojumu apmaiņu un ka pastāv atšķirība starp Seula interpretāciju un Sibihas faktisko teikto. Treškārt, lielākā daļa ziņojumu karagūstekņu sagūstīšanu datē ar 2025. gada janvāri, bet viens Ukrainas avots min 2026. gada jūliju kā Seulas un Kijevas vienošanās datumu par nodošanu. Ceturtkārt, ziņas par vēstnieku Park Hi-chan ir pretrunīgas — daži avoti ziņo par iespējamu atsaukšanu, citi par rīkojumu atgriezties, vēl citi par jau notikušu atsaukšanu.

Konteksts

Divi Ziemeļkorejas karavīri, kas karoja Krievijas pusē, tika sagūstīti Ukrainas spēku 2025. gada janvārī Krievijas Kurskas apgabalā. Pēc Dienvidkorejas amatpersonu teiktā, viņi Dienvidkorejā ieradās septembra vidū. Dienvidkorejas konstitūcija visus korejiešus piecos pussalā uzskata par saviem pilsoņiem, un Seuls to izmantoja kā pamatu pieprasījumam nodot karagūstekņus. Ukraina nodošanu raksturoja kā labas gribas žestu, kas balstīts uz karagūstekņu rakstisku piekrišanu un vienošanos starp valstu vadītājiem.