Dienvidkorejas prezidents piedraud ar «turpmākām darbībām» Ukrainai saistībā ar Ziemeļkorejas karagūstekņu nodošanu
Dienvidkorejas prezidents Li Če Mjun (Lee Jae Myung) piektdien, 2. oktobrī, platformā X publicētā ziņā piedraudējis ar nespecificētām «turpmākām darbībām», ja Ukraina publiski neatvainosies par atklāsmi, ka divi Ziemeļkorejas karagūstekņi nodoti Dienvidkorejai. Li apsūdzējis Kijivu mēģinājumā «provocēt karu Korejas pussalā». Ukrainas ārlietu ministrs Andrijs Sibiha (Andrii Sybiha) nodēvējis situāciju par «diplomātisku pārpratumu» un paziņojis, ka Ukraina strādā pie tā atrisināšanas.
Galvenais
- Dienvidkorejas prezidents Li Če Mjun piedraudējis ar nespecificētām «turpmākām darbībām», ja Ukraina publiski neatvainosies par Ziemeļkorejas karagūstekņu nodošanas atklāšanu.
- Li apsūdzējis Kijivu «mēģinājumā provocēt karu Korejas pussalā» un raksturojis jautājumu kā saistītu ar «Korejas tautas un nācijas cieņu».
- Zelenskis 23. septembrī ANO Ģenerālajā asamblejā atklāja, ka divi Ziemeļkorejas karavīri, kas karoja Krievijas pusē, nodoti Dienvidkorejai.
- Seula apgalvo, ka Ukraina pati lūgusi nodrošināt konfidencialitāti, lai aizsargātu ziemeļkorejiešu ģimenes un izvairītos no kritikas par zaudētu iespēju apmainīt tos pret Ukrainas gūstekņiem.
- Zelenska birojs noraidījis konfidencialitātes vienošanās esamību; Ukrainas ārlietu ministrs Sibiha nodēvējis strīdu par «diplomātisku pārpratumu».
- Dienvidkorejā Li saskaras ar opozīcijas kritiku, kas apsūdz viņu par nodošanas fakta slēpšanu, lai mierinātu Phenjanu.
Kāpēc tas ir svarīgi
Strīds rada publisku plaisu starp Dienvidkoreju — nozīmīgu Ukrainas atbalstītāju — un Kijivu īpaši jutīgā kara brīdī. Tas skar Ziemeļkorejas karavīru, kas sagūstīti Ukrainā, iznācināšanu, tieši sasaistot Krievijas un Ukrainas karu ar drošību Korejas pussalā. Ņemot vērā, ka Dienvidkoreja joprojām piemēro ilggadēju aizliegumu piegādāt letālus ieročus valstīm, kas iesaistītas aktīvā karā, strīds var ietekmēt turpmākās Seulas un Kijivas sadarbības apjomu. Turklāt katra puse apsūdz otru faktu sagrozīšanā, kas apgrūtina diplomātisko deeskalāciju.
Kas notika
Dienvidkorejas prezidents Li Če Mjun 2. oktobrī platformā X nāca klajā ar piedraudējumu, kurā norādīja, ka Ukraina publiski jāatvainojas par to, ka tās prezidents Volodimirs Zelenskis 23. septembra uzrunā ANO Ģenerālajā asamblejā atklāja — divi Ukrainas spēku sagūstīti Ziemeļkorejas karavīri, kas karoja Krievijas pusē, nodoti Dienvidkorejai. Li piedraudēja ar nespecificētām «turpmākām darbībām», apsūdzēja Kijivu mēģinājumā «provocēt karu Korejas pussalā» un raksturoja jautājumu kā saistītu ar «Korejas tautas un nācijas cieņu». Viņa birojs apgalvoja, ka konfidencialitāti bija lūgusi pati Ukraina — lai aizsargātu ziemeļkorejiešu karavīru ģimenes un izvairītos no kritikas, ka Kijiva zaudējusi iespēju apmainīt tos pret Ukrainas gūstekņiem. Zelenska birojs šādu vienošanos noraidīja, bet Ukrainas ārlietu ministrs Andrijs Sibiha 1. oktobrī raksturoja strīdu kā «diplomātisku pārpratumu» un apliecināja, ka Ukraina strādā pie tā atrisināšanas. Li publiski noraidīja šo formulējumu, uzsverot, ka jautājums skar Republikas un tās iedzīvotāju cieņu. Seulas administrācija pavēstīja, ka Ukrainas vienošanās noliegšana «nopietni grauz» savstarpējo uzticību un kaitē draudzīgajām attiecībām. Pēc Zelenska atklāsmes Li saskārās ar Dienvidkorejas opozīcijas kritiku, kas apsūdzēja viņu faktā slēpšanā, lai mierinātu Phenjanu.
Kā to atspoguļo Ukrainas avoti
Ukrainas mediji strīdu pamatā atspoguļo caur ārlietu ministra Sibihas «diplomātiskā pārpratuma» frāzi un viņa apliecinājumu, ka Ukraina strādā pie situācijas atrisināšanas. Tiek uzsvērta Zelenska biroja nostāja, ka nekādas konfidencialitātes vienošanās nebija, kā arī prezidenta komunikāciju padomnieka Dmytro Lytvyn rakstītais, ka būtu nepareizi slēpt informāciju par gūstekņu galamērķi. Ukrainas publikācijas sniedz plašāku kontekstu par ziemeļkorejiešu karavīru izvietošanu Krievijas pusē un viņu pašu izteikto vēlmi nokļūt Dienvidkorejā, kā arī atgādina par Seulas ilggadējo politiku nepiegādāt letālus ieročus valstīm, kas iesaistītas aktīvā karā. Kopumā strīds tiek pasniegts kā neveiksmīgs, bet ierobežojams diplomātisks trieciens.
Kā to atspoguļo starptautiskie avoti
Ārpus Ukrainas esošie mediji (BBC, Al Jazeera, APA, South China Morning Post) izvirza Li Če Mjuna piedraudējumu ar «turpmākām darbībām», viņa apsūdzību, ka Kijiva «mēģina provocēt karu Korejas pussalā», un jautājuma traktējumu kā «Korejas tautas un nācijas cieņas» jautājumu. Starptautiskā reportāža piešķir ievērojamu vietu strīdam par konfidencialitātes vienošanās esamību — Seulas versija tiek iztirzāta sīki, tostarp apgalvojums, ka konfidencialitāti lūgusi pati Ukraine, lai aizsargātu karavīru ģimenes un izvairītos no kritikas zaudētas gūstekņu apmaiņas dēļ. Tāpat uzsvērts Dienvidkorejas iekšpolitiskais spiediens uz Li no opozīcijas, kas apsūdz viņu nodošanas fakta slēpšanā, lai mierinātu Phenjanu. Tiek atzīmēts arī tas, ka piedraudēto «turpmāko darbību» raksturs joprojām nav atklāts.
Kur atspoguļojums atšķiras
Galvenā domstarpība starp abām pusēm ir par konfidencialitātes vienošanās esamību attiecībā uz divu Ziemeļkorejas karagūstekņu nodošanu Dienvidkorejai. Seula apgalvo, ka šāda vienošanās pastāvēja un ka to lūgusi pati Ukraina, cita starpā — lai aizsargātu ziemeļkorejiešu karavīru ģimenes un izvairītos no Ukrainas iekšējās kritikas par zaudētu iespēju apmainīt šos karavīrus pret Ukrainas gūstekņiem. Ukrainas prezidenta birojs un prezidenta komunikāciju padomnieks Dmytro Lytvyn šādu vienošanos kategoriski noraida, bet Ukrainas ārlietu ministrs Andrijs Sibiha nodēvējis strīdu par «diplomātisku pārpratumu». Li noraidījis šo formulējumu un uzsvēris, ka jautājums skar «Korejas tautas un nācijas cieņu».
Konteksts
Divi nodotie Ziemeļkorejas karavīri bija iesaistīti Krievijas pusē karā pret Ukrainu un iepriekš vietējiem medijiem pauduši vēlmi nokļūt Dienvidkorejā. Dienvidkoreja kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma sākuma ir izrādījusi līdzjūtību Ukrainai, taču ievēro ilggadēju politiku — nepiegādāt letālus ieročus nevienai valstij, kas iesaistīta aktīvā karā. Zelenskis par nodošanu informēja ANO Ģenerālajā asamblejā 23. septembrī, un Li pirmo reizi publiski kritizēja šo atklāsmi nākamajā dienā. Pēc tam saasinājās arī Dienvidkorejas iekšpolitiskā spriedze — opozīcija apsūdzēja Li faktā slēpšanā, lai mierinātu Phenjanu, ņemot vērā arī neseno politisko reakciju uz incidents ar mīnām demilitarizētajā zonā.