Budanovs: Ziemeļkoreja mācās no kara Ukrainā un bruņojas, tostarp masveidā ražojot dronus
Kijevas Prezidenta kancelejas vadītājs Kirils Budanovs intervijā Newsforce paziņoja, ka Ziemeļkoreja mācās no kara Ukrainā un izmanto šo pieredzi savas militārās industrializācijas nostiprināšanai, tostarp esot sākusi vienreizlietojamo trieciendronu masveida ražošanu. Budanovs arī uzsvēra, ka Ziemeļkoreja piegādā ieročus un materiālus Krievijai un nosūta savus karavīrus tiešai dalībai karadarbībā pret Ukrainu, brīdinot par saistību starp šo iesaisti un destabilizāciju Korejas pussalā un Klusā okeāna reģionā.
Galvenais
- Kijevas Prezidenta kancelejas vadītājs Kirils Budanovs paziņoja, ka Ziemeļkoreja mācās no kara Ukrainā un bruņojas.
- Pēc Budanova teiktā, Ziemeļkoreja ir sākusi vienreizlietojamo trieciendronu masveida ražošanu.
- Budanovs norādīja, ka Ziemeļkoreja piegādā ieročus un materiālus Krievijai un nosūta savus karavīrus tiešai cīņai pret Ukrainu.
- Viņš brīdināja, ka Ziemeļkorejas straujā militarizācija destabilizē Korejas reģionu un var novest pie nekontrolējamām sekām.
- Budanovs uzsvēra, ka pasaulei jāsaredz saikne starp Ziemeļkorejas dalību karā Ukrainā un tās bruņošanos, kamēr vēl ir laiks.
- Viņa paziņojums izskanēja intervijā Newsforce.
Kāpēc tas ir svarīgi
Budanova paziņojums savieno Ziemeļkorejas dalību karā Ukrainā ar tās pašas militārās industrializācijas programmu — jo īpaši dronu masveida ražošanu — un brīdina, ka šī apmaiņa paātrina bruņošanās tempu Āzijā. Tas nostiprina Ukrainas oficiālo nostāju, ka Krievijas un Ziemeļkorejas sadarbība nav reģionāls, bet gan globāls drošības jautājums, un uzsver nepieciešamību starptautiskajai sabiedrībai to atzīt, kamēr vēl iespējams ietekmēt notikumu gaitu.
Kas notika
Kijevas Prezidenta kancelejas vadītājs Kirils Budanovs intervijā Newsforce paziņoja, ka Ziemeļkoreja izmanto karadarbības pieredzi Ukrainā, lai modernizētu savu bruņojumu un nostiprinātu masveida ražošanu, tostarp vienreizlietojamo trieciendronu. Viņš uzsvēra, ka bez ieroču un materiālu piegādēm Krievijai Ziemeļkoreja ir nosūtījusi savus karavīrus tiešai dalībai cīņās pret Ukrainu. Budanovs pauda bažas, ka Ziemeļkorejas straujā militarizācija destabilizē situāciju Korejas pussalā un var kalpot par sprūda mehānismu nekontrolējamām sekām reģionā.
Kā to atspoguļo Ukrainas avoti
Ukrainas mediji — aģentūra Ukrinform, aģentūra Interfax-Ukraine un mediji Suspilne Novini un Hromadske — galveno uzmanību velta Budanova kā augstas amatpersonas paziņojumam, atkārtojot viņa brīdinājumus par saikni starp Ziemeļkorejas iesaisti karā un tās bruņošanos. Sižeti uztver iepriekšējos Zelenska un Ukrainas Galvenās izlūkošanas pārvaldes (HUR) ziņojumus par Ziemeļkorejas karavīru iesaisti kā fona kontekstu un akcentē sekas Ukrainai un plašākai starptautiskajai drošībai.
Konteksts
2024. gada rudenī Ukrainas Galvenā izlūkošanas pārvalde (HUR) ziņoja, ka pirmās Ziemeļkorejas karavīru vienības, apmācītas Krievijas austrumu poligonos, ieradušās Kurskas apgabala karadarbības zonā; toreiz tika ziņots aptuveni par 12 000 karavīru, tostarp 500 virsnieku. 2025. gada novembrī Dienvidkorejas medijs Yonhap rakstīja, ka vairāku mēnešu laikā Ziemeļkoreja uz Krieviju nosūtījusi aptuveni 5 000 karavīru "infrastruktūras atjaunošanai". Prezidents Zelenskis iepriekš paziņoja, ka Krievija plāno iesaistīt no 30 000 līdz 50 000 Ziemeļkorejas pilsoņu, lai gūtu pieredzi karā ar Ukrainu — Ziemeļkoreja noraidīja šo vērtējumu kā "bezpamatotu" un "pašizspēlētu incidentu". Ukrainas bruņotie spēki ziņoja, ka Ziemeļkorejas karavīri atteicās padoties un, saskaroties ar sagūstīšanas draudiem, aizvāca kritušo biedru mirstīgās atliekas vai izdarīja pašnāvību; Ukrainai izdevās sagūstīt divus Ziemeļkorejas karavīrus, kuri abi pauda vēlmi doties uz Dienvidkoreju.