Krievija pirmo reizi notur Valsts domes vēlēšanas okupētajās Ukrainas teritorijās; Kijiva un ES to nosoda
Krievija no 18. līdz 20. septembrim noturēja Valsts domes vēlēšanas, pirmo reizi iekļaujot okupētās Ukrainas teritorijas, ko Maskava pasludinājusi par anektētām pēc pilna mēroga iebrukuma sākuma. Balsošana notika Doneckas, Luhanskas, Hersonas un Zaporižjas apgabalu okupētajās daļās, kā arī okupētajā Krimā un Sevastopolē. Ukrainas iestādes un Eiropas Savienība nosodīja balsošanu kā nelikumīgu un starptautisko tiesību pārkāpumu, bet cilvēktiesību organizācijas ziņoja par piespiešanu un spiedienu uz iedzīvotājiem.
Galvenais
- Krievija Valsts domes vēlēšanas noturēja no 18. līdz 20. septembrim 2026, iekļaujot okupētās Ukrainas teritorijas — pirmo reizi kopš pilna mēroga iebrukuma sākuma.
- Balsošana notika Doneckas, Luhanskas, Hersonas un Zaporižjas apgabalu okupētajās daļās, kā arī okupētajā Krimā un Sevastopolē; okupētajās teritorijās tā sākās jau augusta beigās.
- Krievijas varasiestādes okupētajās četrās apgabalu daļās reģistrējušas vairāk nekā 3,5 miljonus vēlētāju; Krievijas Centrālā vēlēšanu komisija pēc 95,18% protokolu saskaitīšanas ziņoja, ka «Vienotā Krievija» saņēmusi 57,83% balsu.
- Ukrainas Drošības dienests brīdināja, ka par vēlēšanu organizēšanu draud kriminālatbildība pēc Kriminālkodeksa 111-1. panta 5. daļas — līdz 10 gadiem ieslodzījumā ar mantas konfiskāciju.
- Cilvēktiesību organizācija «Donbas SOS» ziņoja, ka vēlēšanu komisiju locekļi staigā pa mājām kopā ar Krievijas karavīriem un drošības struktūru pārstāvjiem, piespiežot iedzīvotājus balsot; uz budžeta sektora darbiniekiem izdarīts spiediens ar atlaišanas draudiem.
Kāpēc tas ir svarīgi
Krievija pirmo reizi kopš pilna mēroga iebrukuma sākuma savu parlamenta vēlēšanu procesu izplata uz okupētajām Ukrainas teritorijām, ko Maskava 2022. gada septembrī pasludināja par anektētām. Kijiva un Brisele to vērtē kā mēģinājumu legitimizēt aneksiju, savukārt cilvēktiesību organizācijas ziņo par piespiešanu, bruņotu karavīru klātbūtni pie vēlēšanu urnām un spiedienu uz budžeta sektora darbiniekiem un sociāli atkarīgajiem iedzīvotājiem.
Kas notika
Krievija no 18. līdz 20. septembrim 2026 noturēja Valsts domes vēlēšanas, pirmo reizi iekļaujot okupētās Ukrainas teritorijas. Balsošana notika Doneckas, Luhanskas, Hersonas un Zaporižjas apgabalu okupētajās daļās, kā arī okupētajā Krimā un Sevastopolē; okupētajās Ukrainas teritorijās procedūras sākās jau augusta beigās. Krievijas varasiestādes okupētajās četrās apgabalu daļās reģistrējušas vairāk nekā 3,5 miljonus vēlētāju. Krievijas Centrālā vēlēšanu komisija pēc 95,18% protokolu saskaitīšanas ziņoja, ka «Vienotā Krievija» saņēmusi 57,83% balsu. Tā sauktās «DNR» Republikānas vēlēšanu komisijas vadītājs Volodimirs Visockis paziņoja, ka otrajā galvenās balsošanas dienas vakarā «DNR» aktivitāte bijusi 80,88%. Vienā no Doneckas apgabala okupētās daļas iecirkņiem vēlētāji balsoja bruņota Krievijas karavīra klātbūtnē. Vladimirs Putins uzsvēra, ka okupēto teritoriju iedzīvotāji pirmo reizi balsos par Krievijas parlamenta apakšpalātas deputātiem pēc tā, ko Maskava sauc par «atkalapvienošanos ar Krieviju», un ka vēlēšanās piedalīsies arī Krievijas karavīri, kas karo pret Ukrainu.
Kā to atspoguļo Ukrainas avoti
Ukrainas oficiālā nostāja ir nepārprotama — balsošana okupētajās teritorijās ir nelikumīga. Ukrainas Centrālā vēlēšanu komisija pieņēma rezolūciju, ar ko Krievijas Valsts domes vēlēšanu sagatavošana un norise okupētajās teritorijās pasludināta par nelikumīgu un starptautisko tiesību pārkāpumu. Ukrainas Drošības dienests aicināja iedzīvotājus nepiedalīties vēlēšanās un brīdināja, ka to organizēšana ir krimināli sodāma pēc Kriminālkodeksa 111-1. panta 5. daļas — līdz 10 gadiem ieslodzījumā ar mantas konfiskāciju. Ārlietu ministrija nosauca procesu par «okupantu valsts farsu», kuram nav nekā kopīga ar demokrātiskām vēlēšanām, un aicināja starptautisko sabiedrību neatzīt rezultātus. Deviņu Ukrainas cilvēktiesību organizāciju koalīcija aicināja iedzīvotājus neiet uz iecirkņiem un primāri rūpēties par savu drošību. Cilvēktiesību organizācija «Donbas SOS» ziņoja, ka vēlēšanu komisiju locekļi staigā pa mājām Krievijas karavīru un drošības dienestu pavadībā un ka cilvēkus piespiež balsot; uz budžeta sektora darbiniekiem izdarīts spiediens ar atlaišanas draudiem, bet pensionāri un cilvēki ar invaliditāti, kuri atsakās balsot, var tikt iekļauti «neloloālo» sarakstos un zaudēt sociālos maksājumus vai humāno palīdzību.
Kā to atspoguļo starptautiskie avoti
Visi pieejamie raksti ir no Ukrainas avotiem, tāpēc starptautiskās preses atšķirīgu perspektīvu no šī materiālu klāsta nodalīt nav iespējams. Vienīgais ārpus Ukrainas sniegtais vērtējums ir Eiropas Komisijas: tās preses pārstāvis Kristians Vīgands nosauca balsošanu par vēl vienu rupju starptautisko tiesību pārkāpumu un paziņoja, ka ES neatzīst un nekad neatzīs ne šo tā saukto vēlēšanu norisi, ne to rezultātus.
Kur atspoguļojums atšķiras
Avoti atšķiras trīs būtiskos punktos. Pirmkārt, par «DNR» aktivitāti: oficiālie Republikānas vēlēšanu komisijas dati par otro galvenās balsošanas dienu liecina par 80,88% aktivitāti, bet pēc tā sauktās priekšbalsošanas pašas «varasiestādes» paziņoja par 75% aktivitāti. Otrkārt, par faktisko vēlētāju aktivitāti uz vietas — «DNR» oficiālie avoti ziņo par augstu aktivitāti, bet žurnālists Oļegs Baturs ziņo, ka okupētajā Hersonas apgabalā pie iecirkņiem nākuši tikai atsevišķi cilvēki. Treškārt, par «Vienotās Krievijas» balsu īpatsvaru: Krievijas Centrālā vēlēšanu komisija pēc 95,18% protokolu saskaitīšanas ziņo par 57,83%, bet Krievijas propagandas medijos citētie «exit poll» dati liecina aptuveni par 50%.
Konteksts
Krievija 2022. gada septembrī pasludināja Doneckas, Luhanskas, Zaporižjas un Hersonas apgabalu aneksiju, lai gan tos pilnībā nekontrolē; šī aneksija nav saņēmusi starptautisku atzinību. Krimu Krievija anektēja 2014. gadā. 2023. gadā okupētajās teritorijās jau tika sarīkotas tā sauktās reģionālo iestāžu vēlēšanas, bet šīs ir pirmās Valsts domes vēlēšanas, kas notikušas pilna mēroga kara laikā un pirmo reizi aptver okupētās Ukrainas teritorijas kopš 2022. gada aneksijas pasludināšanas.