Kallasa: ASV negadātāji pusotru gadu spiež Ukrainu uz kapitulāciju
ES augstākā ārpolitikas pārstāve Kaja Kallasa paziņoja, ka amerikāņu sarunu vedēji aptuveni pusotru gadu mēģina piespiest Ukrainu kapitulēt Vladimira Putina noteiktajos apstākļos un ka Ukraina nav to darījusi vienīgi Eiropas atbalsta dēļ. Viņa ES ārlietu ministriem iesniedza plānu par ES līdzdalību 2026. gada februārī plānotajās miera sarunās un uzsvēra, ka sankciju jautājumi ir Eiropas kompetencē.
Galvenais
- ES ārpolitikas vadītāja Kaja Kallasa apsūdz ASV sarunu vedējus pusotra gada ilgos centienos piespiest Ukrainu kapitulēt Putina noteiktajos apstākļos.
- Kallasa saista Ukrainas noturību ar Eiropas sniegto atbalstu un aicina Eiropu turpināt atbalstu.
- Kallasa ES ārlietu ministriem iesniedza "tiešām maksimālistisku plānu" par ES dalību 2026. gada februāra miera sarunās.
- Kallasa uzsvēra, ka sankciju atcelšanas lēmumi ir Eiropas kompetencē, tāpēc Eiropai jābūt pie sarunu galda.
- Kallasa aicināja ES izvirzīt Krievijai savas prasības, lai miers būtu ne tikai iestāšanās, bet ilgstošs un taisnīgs.
- 20. oktobrī Oslo bija paredzētas sarunas ar ASV prezidenta Donalda Trampa īpašajiem sūtņiem, Volodimiru Zelenski, Norvēģijas un Somijas līderiem, kā arī Lielbritānijas, Francijas, Vācijas, Polijas, ES un NATO pārstāvjiem.
- Volodimirs Zelenskis iepriekš ir apsūdzējis ASV centienos spiest Kijivu kapitulēt Krievijas priekšā.
Kāpēc tas ir svarīgi
Kallasas izteikumi ienes asi publisku plaisu Rietumu aliansē par to, kā jābeidzas karš un kam jānosaka tā nosacījumi. Viņa publiski nopelnus par Ukrainas noturību piedēvē Eiropai, ne Amerikas Savienotajām Valstīm — tas ir neparasts tradicionālo ietvaru apvērsums. Saistot ES dalību ar sankciju kompetenci, viņa pieprasa vietu pie sarunu galda kā jautājumu, kas ietilpst ES pārziņā. Aicinājums izvirzīt Krievijai savas prasības pārveido ES no atbalstītāja par sarunu pusi. To pašu kritiku pret Vašingtonu agrāk izteica Volodimirs Zelenskis, liekot domāt, ka šī līnija ir saskaņota, nevis izolēta.
Kas notika
ES augstākā ārpolitikas pārstāve Kaja Kallasa ES ārlietu ministru sanāksmē apsūdzēja Amerikas Savienoto Valstu sarunu vedējus pusotra gada ilgos centienos piespiest Ukrainu kapitulēt Vladimira Putina izvirzītajos noteikumos. Viņa norādīja, ka Ukraina nav kapitulējusi vienīgi Eiropas atbalsta dēļ un aicināja Eiropu turpināt atbalstīt Ukrainu. Kallasa ministriem iesniedza "tiešām maksimālistisku plānu" par ES līdzdalību miera sarunās, kas paredzētas 2026. gada februārī. Viņa uzsvēra, ka sankciju atcelšanas lēmumi ir Eiropas kompetencē, tāpēc Eiropai jābūt pārstāvētai pie sarunu galda, un aicināja Eiropu izvirzīt Krievijai savas prasības, lai miers būtu ne tikai iestāšanās, bet arī ilgstošs un taisnīgs. Vienlaikus 20. oktobrī Oslo bija paredzētas sarunas ar ASV prezidenta Donalda Trampa īpašajiem sūtņiem, Volodimiru Zelenski, Norvēģijas un Somijas līderiem, kā arī Lielbritānijas, Francijas, Vācijas, Polijas, ES un NATO pārstāvjiem. Volodimirs Zelenskis jau iepriekš ir apsūdzējis ASV centienos spiest Kijivu kapitulēt Krievijas priekšā.
Kā to atspoguļo Ukrainas avoti
Ukrainas avoti fokusē Kallasas apsūdzību, ka Vašingtona pusotru gadu spiež Ukrainu uz kapitulāciju, atkārtojot līniju, ko pats izmantojis Zelenskis. Sižets uzvēr ES kā dalībnieci, kas neļāva kapitulēt un kurai tagad jāvirza diplomātiskā dienas kārtība, tēlojot notikumu no kritikas pret ASV un labvēlības Eiropas iesaistei skatu punkta.
Konteksts
20. oktobrī Oslo bija paredzētas sarunas ar ASV prezidenta Donalda Trampa īpašajiem sūtņiem, Zelenski, Norvēģijas un Somijas līderiem, kā arī Lielbritānijas, Francijas, Vācijas, Polijas, ES un NATO pārstāvjiem. Kallasa norādīja, ka sankciju atcelšana ir viena no Krievijas pieteiktajām interesēm sarunās. ES ārlietu ministru sanāksme bija vieta, kur viņa izklāstīja ES plānoto lomu 2026. gada februāra sarunām.