ASV piedāvā atbloķēt Krievijas aktīvus un nodot tos Vašingtonas kontrolētai struktūrai; Eiropa noraidījusi
ASV prezidenta Donalda Trampa pārstāvji Maiami pagājušajā nedēļā rosinājuši Eiropas partneriem daļēji atbloķēt Krievijas iesaldētos suverēnos aktīvus un novirzīt tos ASV kontrolētai struktūrai, lai atjaunotu miera sarunas par Ukrainu. Eiropas delegāti, tostarp Francijas, Vācijas, Lielbritānijas, ES un NATO pārstāvji, plānu noraidījuši, un tā pārvietošana radījusi pārsteigumu Eiropas galvaspilsētās un Kijivā.
Galvenais
- Pēc 2022. gada pilna mēroga iebrukuma Rietumi iesaldēja aptuveni 260 miljardu eiro vērtus Krievijas valsts aktīvus, no kuriem lielākā daļa atrodas ES.
- ASV piedāvājums paredzēja aktīvus pārskaitīt jaunai ASV kontrolētai finanšu struktūrai.
- Plāns nāca no Trampa īpašā sūtņa Stīva Vitkofa un Trampa znota Džareda Kušnera.
- Eiropas delegāti plānu noraidīja: viens avots FT sacīja, ka viņiem teikts – "tas vienkārši nenotiks".
- Vašingtona lūgusi Kijivu iesniegt priekšlikumu par līdzekļu izlietojumu un sadarboties ar Pasaules banku.
- Kijiva jau saņēmusi 45 miljardu eiro G7 aizdevumu, ko nodrošina ienākumi no iesaldētajiem Krievijas aktīviem ES.
- Jebkurš lēmums ES par aktīvu atbloķēšanu prasa visu 27 dalībvalstu vienprātību, kas tiek uzskatīta par maz ticamu.
Kāpēc tas ir svarīgi
Piedāvājums mainītu iesaldēto Krievijas aktīvu kontroli no Eiropas uz ASV vadītu struktūru, pārveidojot finansiālo sviru, ar ko var spiest Maskavu. To prezentē kā veidu, kā atjaunot iestrēgušās miera sarunas, taču Eiropas noraidījums liecina par šķelšanos Rietumu koalīcijā par to, kā rīkoties ar Krievijas aktīviem. Šie aktīvi nodrošina jau esošo G7 aizdevumu Ukrainai, tāpēc jebkāras izmaiņas tieši ietekmē Kijivas kara finansējumu. Līdzīga ideja jau bija pagājušā gada ASV 28 punktu miera plānā, kas neguva atbalstu, liekot domāt, ka arī jaunais piedāvājums saskaras ar pazīstamiem šķēršļiem.
Kas notika
ASV prezidenta Donalda Trampa pārstāvji – īpašais sūtnis Stīvs Vitkofs un Trampa znots Džareds Kušners – pagājušajā nedēļā Maiami tikšanās laikā ar Ukrainas, Francijas, Vācijas, Lielbritānijas, ES un NATO pārstāvjiem rosināja daļēji atbloķēt Krievijas suverēnos aktīvus, kas iesaldēti pēc 2022. gada pilna mēroga iebrukuma Ukrainā, un novirzīt tos jaunai ASV kontrolētai finanšu struktūrai. Idejas mērķis bija atjaunot miera sarunas. Eiropas delegāti plānu noraidīja, jo nevēlējās zaudēt kontroli pār aktīviem vai atdot tos Maskavai. Vienam avotam FT sacīja, ka viņiem teikts: "tas vienkārši nenotiks". Vašingtona vienlaikus lūgusi Kijivu iesniegt priekšlikumu par līdzekļu izlietojumu un sadarboties ar Pasaules banku korupcijas novēršanas un pārskatāmības reformās. Aptuveni 260 miljardu eiro vērtie Krievijas valsts aktīvi lielākoties atrodas ES; jebkuram lēmumam par to atbloķēšanu vajadzēga visu 27 ES dalībvalstu vienprātība, kas tiek uzskatīta par maz ticamu.
Konteksts
Pēc 2022. gada Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā Rietumi iesaldēja aptuveni 260 miljardu eiro Krievijas valsts aktīvu, no kuriem lielākā daļa atrodas ES. Kijiva jau saņēmusi 45 miljardu eiro G7 aizdevumu, ko nodrošina ienākumi no šiem iesaldētajiem aktīviem ES. Eiropas līderi iepriekš bija apņēmušies izmantot šos aktīvus Ukrainas atjaunošanai, ja Krievija nemaksās reparācijas pēc kara beigām, un daudzas Eiropas valdības min juridiskas bažas par to pārvirzīšanu. Jebkurš ES lēmums par aktīvu atbloķēšanu prasa visu 27 dalībvalstu vienprātību.