Ukraina, AS un Krievija gatavojas trīspusēju sarunu atsākšanai; iespējamās norises vietas ir AAE, Šveice vai Turcija
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelensis 8. septembrī paziņoja, ka nākamā trīspusējā tikšanās starp Ukrainu, ASV un Krieviju varētu notikt Apvienotajos Arābu Emirātos, Šveicē, Turcijā vai citā valstī. ASV īpašie sūtņi Stīts Vitkofs un Džareds Kušners 5. septembrī apmeklēja Maskavu, kur tikās ar Vladimiru Putinu, un 6. septembrī pirmo reizi ieradās Kijivā. Pēc vizītēm Vitkofs paziņoja par "būtisku progresu", bet ASV valsts sekretārs Marko Rubio brīdināja, ka nozīmīgi šķēršļi joprojām pastāv un ka nevienā pusē nav manāmas lielas progresu kompromisa virzienā.
Galvenais
- ASV īpašie sūtņi Stīts Vitkofs un Džareds Kušners 5. septembrī apmeklēja Maskavu un tikās ar Putinu, bet 6. septembrī pirmo reizi ieradās Kijivā sarunās par kara izbeigšanu
- Vitkofs paziņoja par "būtisku progresu", tostarp par grafika vienošanos papildu triestorīšu sarunām
- Zelenskis pavēstīja, ka nākamā trīspusējā tikšanās varētu notikt AAE, Šveicē, Turcijā vai citā valstī, un ka Ukraina vēlas to rīkot rudenī, iespējams jau septembrī
- Starp iespējamajiem tematiem Zelenskis minēja enerģētiku, graudu eksportu un humānus jautājumus, pirmkārt, karagūstekņu apmaiņu
- Zelenskis paziņoja, ka plāno tikties ar ASV prezidentu Donaldu Trampu septembrī
- ASV valsts sekretārs Marko Rubio 8. septembrī sacīja, ka ceļa karte sarunu atsākšanai varētu tikt izstrādāta dažu nedēļu laikā, bet brīdināja, ka nozīmīgi šķēršļi joprojām pastāv
- Kremļa palīgs Jurijs Ušakovs nodoksa Maskavas tikšanos nodoksa „ārkārtīgi svarīgu" un „noderīgu", bet ziņoja par būtisku progresu
- Triestorīšu sarunas starp Ukrainu, ASV un Krieviju tika pārtrauktas pēc ASV-Izraēlas operācijas pret Irānu sākuma februārī
Kāpēc tas ir svarīgi
Šī notikumu virkne liecina par iespējamu augsta līmeņa diplomātijas atsākšanu, lai izbeigtu Krievijas-Ukrainas karu pēc vairāku mēnešu strupceļa. ASV vidutāja loma ir aktīva: Vitkofs un Kušners veica šūšanas diplomātiju, apmeklējot gan Maskavu, gan Kijivu. Temati – enerģētika, graudu eksports, karagūstekņu apmaiņa – attiecas uz reālām kara laika problēmām, ne tikai uz politisko noregulējumu. Iespējamais ierobežotais "enerģētikas pamiers" ziemā varētu ietekmēt civilo infrastruktūru un humānos apstākļus. Iespējamais rudens samits varētu kļūt par nozīmīgu diplomātisku pavērsienu, lai gan teritoriālie jautājumi joprojām ir galvenais šķēršļa iemesls.
Kas notika
ASV prezidenta īpašie sūtņi Stīts Vitkofs un Džareds Kušners 5. septembrī ieradās Maskavā, kur vairāk nekā trīs stundas tikās ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu. Nāko dižā viņi pirmo reizi apmeklēja Kijivu sarunās par kara izbeigšanu. Pēc atgriešanās ASV Vitkofs žurnālistiem pavēstīja, ka panāktis "būtisks progress", tostarp par grafiku iespējamām papildu trīspusējām sarunām. Kremļa palīgs Jurijs Ušakovs nodoksa tikšanos "ārkārtīgi svarīgu" un "noderīgu", bet ziņoja, ka amerikāņu puse nav atklājusi savu piedāvājumu saturu. 8. septembrī Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis paziņoja, ka nākamā trīspusējā tikšanās varētu notikt AAE, Šveicē, Turcijā vai citā valstī, un ka Ukraina vēlas to rīkot rudenī, iespējams jau septembrī, ja visas puses piekrīt. Zelenskis arī paziņoja, ka plāno tikties ar ASV prezidentu Donaldu Trampu septembrī. Iespējamie temi ietver enerģētiku, graudu eksportu un humānus jautājumus, pirmkārt, karagūstekņu apmaiņu. Zelenskis uzsvēra, ka Ukraina ir gatava kompromisiem enerģētikas jautājumā, kas ir sāpīgs ne tikai Kijivai, bet arī Krievijai, Indijai, Saūda Arābijai, AAE un citām valstīm, vienlaikus atgādinot, ka Ukraina jau ir devusi daudzus kompromisus. Ukrainas Ārlietu ministrijas preses pārstāvis Heorhijs Tihiijs sacīja, ka Ukraina ir informēta par jaunām ASV idejām un pieejām, bet publiski tās neatklās, jo diplomātī ir nepieciešama telpa sarunām; viņš arī norādīja, ka Ukraina ir gatava atjaunot trīspusējo formātu un ka līderu līmeņa tikšanās ir visefektīvākais formāts. ASV valsts sekretārs Marko Rubio 8. septembrī paziņoja, ka ASV tuvāko nedēļu laikā redz iespēju izstrādāt ceļa karti Krievijas un Ukrainas sarunu atsākšanai, raksturoja sarunas kā "būtiskas" un atzīmēja jaunu ideju izvirzīšanu un zināmu vispārēju atvērtību priekšlikumiem, vienlaikus brīdinot, ka nozīmīgi šķēršļi joprojām pastāv un ka viņš vēl neredz lielu progresu nevienā pusē kompromisa virzienā. Vizīšu laikā Ukraina un Krievija arī vienojās necruzīdā viena otras galvaspilsētas līdz 7. septembrim.
Kā to atspoguļo Ukrainas avoti
Ukrainas mediji galveno uzmanību pievērš Zelenska paziņojumiem, detalizēti aprakstot iespējamās tikšanās vietas (AAE, Šveice, Turcija), tematus (enerģētika, graudi, karagūsētņu apmaiņa) un Ukrainas pausto gatavību kompromisiem enerģētikas jautājumā. Tiek ietverta Ukrainas ĀM preses pārstāvja Heorhija Tihija brīfinga informācija, uzsverot, ka "diplomātijai ir nepieciešama telpa" un ka realitāte kaujaslaukā ir mainījusies kopš ASV 28 punktu plāna apspriešanas. Ukrainas mediji uzsver, ka Ukraina jau ir sniegusi daudzus kompromisus un ka Kijiva ir kategoriski pret teritoriāliem koncesijām. Tiek ziņots, ka Ukraina dod priekšroku līderu līmeņa tikšanās formātam kā visefektīvākajam. Kā viens no avotiem tiek citēts RBC-Ukraine informators par iespējamu "enerģētikas pamieru" ziemā un par ASV sūtņu ziņu Putinam, ka Ukraina nav "salūzēti" zem iepriekšējiem ziemas uzbrukumiem.
Kā to atspoguļo starptautiskie avoti
Starptautiskie, īpaši angļu valodā, ziņojumi vairāk koncentrējas uz ASV diplomātisko lomu – Vitkofa un Kušnera vizītēm un Rubio paziņojumiem – mazāk uz Ukrainas iekšpolitisko komunikāciju. Azerbaidžānas ziņu aģentūras APA ziņojumos iekļauta Šveices paziņotā gatavība uzņemties sarunu organizēšanu un Krievijas izteiktā cerība, ka trīspusējās sarunas atsāksies, veidojot stāstu kā daudzpusēju diplomātisku procesu. Tiek citēts Francijas prezidenta Emanuela Makrona administrācijas informators, ka pēc Krievijas Valsts domes vēlēšanām Maskava varētu parādīt "jaunu gatavību" sarunām. Tiek iekļauts analītiķa viedoklis – bijis ASV vēstnieks Ukrainā Džons Herbsts – ka Putinam "ziemā būs politiska problēma", ieviešot politiskā spiediena ietvaru, kas nav sastopams Ukrainas ziņojumos. Starptautiskie mediji uzsver, ka iepriekšējās kārtas ir iestrēdes teritoriļaskārtā jautājumā, parādot to kā galveno neatrisināto šķēršļi.
Kur atspoguļojums atšķiras
Avoti atšķiras, vai tika panākts būtisks diplomātisks progress: Vitkofs raksturoja "būtisku progresu" par papildu trīspusējo sarunu grafiku; Kremlis sauca Maskavas tikšanos par "ārkārtīgi svarīgu" un "noderīgu", bet nereportēja par konkrētu izrāvienu; Rubio raksturoja sarunas kā "būtiskas" ar zināmu atvērtību priekšlikumiem, bet brīdināja, ka nozīmīgi šķēršļi joprojām pastāv un ka viņš neredz lielu progresu nevienā pusē kompromisa virzienā. Vēl viens strīds attiecas uz iespējamā ierobežotā "enerģētikas pamiera" ziemā statusu: viens RBC-Ukraine informators to rādīja kā iespējamu, bet Rubio brīdināja, ka vēl nav redzams progress kompromisa virzienā. Trešais strīds attiecas uz Krievijas pausto nostāju: Zelenskis sacīja, ka viņam tika ziņots, ka "krievi ir gatavi sarunām", bet citi avoti ziņo, ka Krievija "cer", ka trīspusējās sarunas atsāksies, bez apstiprinātas gatavības uz noteikumiem.
Konteksts
Triestorīšu sarunas starp Ukrainu, ASV un Krieviju tika pārtrauktas pēc ASV-Izraēlas operācijas pret Irānu sākuma februārī. Krievija pieprasa Ukrainas karaspēka izvešanu no visa Donbasa; Kijiva ir kategoriski pret jebkādām teritoriālām koncesijām vai karaspēka izvešanu. ASV ir ierosinājusi izveidot brīvās ekonomikas zonu Donbasā, taču tās administrēšana un drošības detaļas joprojām nav skaidras. Tramps pēc stāņšanās prezidenta amatā 2025. gada janvārī izvirzīja Krievijas-Ukrainas kara izbeigšanu kā prioritāti, taču līgums vēl nav panēts. Krievijas Valsts domes vēlēlšanas ir ieplānotas 2026. gada 18.–20. septembrī, un vairāki informatori saista šo faktu ar iespējamām izmaiņgām Maskavas sarunu pozīcijā.