Budanovs atklāj, ka gadiem uzturējis sakarus ar Krievijas GRU vadītāju un «Vagner» dibinātāju
Ukrainas Prezidenta kancelejas vadītājs Kirilo Budanovs laikrakstam The New York Times pastāstījis, ka vairākus gadus uzturējis aizkulises sakarus ar Krievijas militārās izlūkdienesta (GRU) vadītāju admirāli Igoru Kostjukovu un mirušo PMC «Vagner» dibinātāju Jevgeņiju Prigožinu. Viņš arī ieteicis prezidentam Volodimiram Zelenskim nepiekāpties Donbasa kompromisos, kas ļautu Maskavai formāli kontrolēt teritorijas, ko tās armija nav spējusi ieņemt.
Galvenais
- Kirilo Budanovs kopš 2026. gada janvāra sākuma vada Ukrainas Prezidenta kanceleju un ir Ukrainas delegācijas vadītājs sarunās ar Krieviju.
- Intervijā The New York Times, kas publicēta 4. septembrī, Budanovs paziņoja, ka uzturējis sakarus ar GRU vadītāju admirāli Igoru Kostjukovu un PMC «Vagner» dibinātāju Jevgeņiju Prigožinu.
- Pirmās sarunas ar Kostjukovu notika 2022. gadā ar Turcijas starpniecību par Melnās jūras kuģošanas kanālu atvēršanu graudu pārvadājumiem, un kanāls, pēc Budanova vārdiem, devis «nozīmīgus rezultātus», tostarp karagūstekņu jautājumos.
- Sarunas ar Prigožinu turpinājās līdz 2023. gada «Vagner» dumpim un Prigožina nāvei lidmašīnas sprādzienā.
- Budanovs ieteicis Zelenskim nepiekrist nekādiem Donbasa kompromisiem, kas ļautu Krievijai izvirzīt jaunas pretenzijas; viņš citēts ar frāzi: «Teritorijas atdošana Maskavai dotu balvu, kuru tās armija nespēja paņemt.»
- Sarunas Abu Dabī notika divos raundos – 23.–24. janvārī un 4.–5. februārī 2026. gadā; pēc tam 20 punktu miera plāns bija sašaurinājies līdz diviem jautājumiem: Zaporižjas AES pārvaldībai un kontrolei pār Ukrainas rokās esošo Donbasa daļu.
- Budanovs prognozē, ka sarunas varētu atsākties septembrī, taču pamiera apstākļi, viņaprāt, varētu rasties ne ātrāk kā 2027. gada pavasarī.
Kāpēc tas ir svarīgi
Budanovs vada Ukrainas delegāciju sarunās ar Krieviju, tāpēc viņa atklāsme par vairākus gadus uzturētu aizkulišu sakaru kanālu tieši ietekmē izpratni par to, kā dialogs ir veidots un kā tas varētu turpināties. Viņa ieteikums prezidentam noteic politiskos ierobežojumus jebkuram darījumam, jo īpaši par diviem svarīgākajiem atvērtajiem jautājumiem – Zaporižjas AES un vēl Ukrainas kontrolē esošo Donbasa daļu.
Kas notika
Intervijā The New York Times, kas publicēta 2026. gada 4. septembrī, Ukrainas Prezidenta kancelejas vadītājs Kirilo Budanovs paziņoja, ka kopš 2022. gada uzturējis regulārus sakarus ar Krievijas militārās izlūkdienesta GRU vadītāju admirāli Igoru Kostjukovu un bijušo «Vagner» dibinātāju Jevgeņiju Prigožinu. Pirmā saruna ar Kostjukovu, kurā starpniecē bija Turcija, skāra Melnās jūras graudu koridoru atvēršanu; vēlāk dialogs turpinājies un devis, pēc Budanova vārdiem, «nozīmīgus rezultātus», tostarp karagūstekņu apmaiņas jomā – pat pēc tam, kad Ukrainas izlūkdienests 2024. gadā Vovčanskā uzbrukumā GRU atbalsta punktam cementa rūpnīcā nodarīja lielus zaudējumus Kostjukova spēkiem. Saziņa ar Prigožinu turpinājās līdz 2023. gada «Vagner» dumpim Kremlim un Prigožina nāvei lidmašīnas sprādzienā. Budanovs, kurš kancelejas vadītāja amatā stājās 2026. gada janvāra sākumā, kā vienu no galvenajiem iemesliem šī posteņa pieņemšanai minēja iespēju vadīt sarunas. Viņš arī ieteica prezidentam Volodimiram Zelenskim nepiekrist Donbasa kompromisiem, kas ļautu Krievijai izvirzīt jaunas pretenzijas, un intervijā 28. augustā sacīja, ka Krievija pašlaik negrasās karu apturēt, vienlaikus norādot, ka sarunas drīz atsāksies.
Kā to atspoguļo Ukrainas avoti
Visi pieci pieejamie avoti ir Ukrainas mediji, kas atspoguļo Budanova interviju The New York Times un papildina to ar viņa 28. augusta interviju Natālijai Mos̄eičukai. Ukrainas lasītājiem uzsvērts, ka tieši Budanovs tagad ir tas, kurš vadīs jebkuru nākamo raundu un ka viņš publiski nostājas pret jebkādiem kompromisiem par Donbasu.
Konteksts
Pirmā trīspusējā tikšanās starp Ukrainu, Krieviju un ASV notika 2026. gada 23.–24. janvārī, kad Ukrainas delegāciju vadīja toreizējais Nacionālās drošības un aizsardzības padomes sekretārs Rustems Umerovs; Budanovs delegācijā bija kā Prezidenta kancelejas vadītājs. Otrais raunds Abo Dabī norisinājās 4.–5. februārī. Līdz tam laikam 20 punktu miera plāns bija sašaurinājies līdz divām neatrisinātām tēmām – Zaporižjas AES, ko okupējusi Krievija, un kontroli pār vēl Ukrainas rokās esošo Donbasa daļu. Budanovs kļuva par Prezidenta kancelejas vadītāju 2026. gada janvāra sākumā, un pats to minējis kā vienu no galvenajiem iemesliem, kāpēc pieņēmis šo posteni – iespēju vadīt sarunas. Pirmie viņa kontakti ar GRU vadītāju Kostjukovu 2022. gadā notika ar Turcijas starpniecību par Melnās jūras kuģošanas ceļu atvēršanu graudu transportam. Dialogs ar «Vagner» dibinātāju Prigožinu turpinājās līdz 2023. gada dumpim un Prigožina nāvei lidmašīnas sprādzienā. 28. augustā Budanovs paziņoja, ka Krievija pašlaik negrasās karu apturēt un tā beigas tuvākajā ziemā nav gaidāmas, vienlaikus apliecinot, ka sarunas drīz atsāksies.