Peskovs
Dmitrijs Peskovs ir Krievijas valsts iestādes darbinieks, kurš kopš 2000. gadu sākuma pilda Krievijas Federācijas prezidenta preses sekretāra pienākumus. Šajā amatā viņš ir Kremļa galvenais runasvīrs saziņai ar plašsaziņas līdzekļiem, skaidrojot Krievijas prezidenta nostāju iekšpolitikas un starptautiskajos jautājumos. Viņš regulāri komentē Krievijas ārpolitiku, tostarp karu pret Ukrainu un diplomatiskos sakarus ar citām valdībām.
-
Tramps izsludina «enerģētisko pamieru» Krievijai un Ukrainai, Kremlis to neapstiprina
11. oktobrī ASV prezidents Donalds Tramps savā Truth Social ziņojumā paziņoja, ka starp Krieviju un Ukrainu nekavējoties stājas spēkā «enerģētiskais pamiers», apgalvojot, ka abas puses tam piekritušas. Baltais nams vēlāk skaidroja, ka pamiers sākotnēji attiecas tikai uz naftas pārstrādes rūpnīcu (NPR) apšaudes pārtraukšanu («rūpnīca par rūpnīcu»). Kremlis to neapstiprināja, un dažas stundas pēc Trampa paziņojuma Krievijas spēki turpināja uzbrukumus Ukrainas enerģētikas infrastruktūrai, tostarp TEC-5 Harkivā un objektiem Kijivā. Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis, uzstājoties Varšavas Drošības forumā, sacīja, ka Trampa paziņojums viņam bija jaunums, ka Ukraina atbalsta patiesu pamieru, bet ka Krievijai ir jāpārtrauc triecieni pret Ukrainas elektrostacijām un tīkliem, nevis jāvienojas par naftas rūpnīcu apmaiņu, kas ir asimetriska.
-
Tramps un Putins vienojas par Krievijas dīzeļdegvielas piegādēm ASV; Ukraina un Eiropa asi kritizē
ASV prezidents Donalds Tramps 9. oktobrī pēc telefonsarunas ar Krievijas līderi Vladimiru Putinu paziņoja par vienošanos piegādāt vairākus miljonus tonnu Krievijas dīzeļdegvielas uz ASV un pasaules tirgiem. ASV Finanšu ministrija nekavējoties izdeva vispārējo licenci Nr. 135, kas ļauj ievest Krievijas dīzeļdegvielu līdz 2027. gada 7. aprīlim. Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis nosauca lēmumu par "vāju" un "negodīgu", Eiropas līderi paziņoja, ka nemazinās spiedienu uz Krieviju, un 12. oktobrī ES ārlietu ministri plāno apstiprināt lielāko sankciju paketi kopš kara sākuma.
-
Ukrainas delegācija 9.–10. oktobrī dosies uz ASV sarunām; Rubio: «diplomātisks strupceļš»
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis 8. oktobrī paziņoja, ka ukraiņu delegācija 9.–10. oktobrī dosies uz ASV divu dienu sarunām ar amerikāņu pārstāvjiem, tostarp īpašajiem sūtņiem Stīvu Vitkofu un Džaredu Kušneru. Tajā pašā dienā ASV valsts sekretārs Marko Roko intervijā Grieķijas izdevumam Kathimerini nosauca Krievijas–Ukrainas karu par «strategisku strupceļu», kurā diplomātisks risinājums pašlaik nav sasniedzams, jo Krievija pieprasa pilnu Donbasas kontroli, ko Ukraina noraida. Zelenskis, apmeklējot Pryluki, noraidīja Rubo vērtējumu un aicināja Vašingtonu nevis slēgt ekonomiskus darījumus ar Maskavu, bet gan pastiprināt sankcijas, slēgt Krievijas ekonomiku un nodrošināt Ukrainai Starlink piekļuvi.
-
Zelenskis paziņo par Ukrainas gatavību piedalīties trīspusējā tikšanās reizē ar ASV un Krieviju
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis kopīgā preses konferencē ar Vācijas kancleru Frīdrihu Mercu Kijivā pavēstīja, ka Ukraina ir gatava piedalīties ASV ierosinātā trīspusējā tehniskā līmeņa tikšanās reizē ar Amerikas Savienotajām Valstīm un Krieviju, kas varētu notikt līdz oktobra beigām. Zelenskis uzsvēra, ka Ukraina ir atvērta tikšanās norisei Apvienotajos Arābu Emirātos vai citā ASV piedāvātā vietā, un ka Krievijas puse vēl nav sniegusi atbildi.
-
Igaunijas drošības dienests: Milrem Robotics ēkas dedzināšana Tallinā bija Krievijas specdienestu organizēta sabotāža
Igaunijas Iekšējās drošības dienests (Kapo) secinājis, ka 14.–15. augusta naktī notikusī Milrem Robotics ēkas ugunsgrēks Tallinas Lasnamē rajonā bija iepriekš plānota sabotāžas akcija, kuru uzdeva Krievijas Federācijas specdienesti. Trīs aizdomās turamie – Latvijas pilsoņi – tika aizturēti Latvijā un nodoti Igaunijai. 29. septembrī Igaunijas Ārlietu ministrija izsauca Krievijas lietvedības pārstāvi, premjerministrs Kristens Mihals paziņoja par secinājumiem ar pilnu pārliecību, bet Kremļa preses sekretārs Dmitrijs Peskovs noraidīja apsūdzības kā nepamatotas.
-
Berlinē notika maršs par okupēto Oļešku iedzīvotāju atbalstu
Ukrainas pilsoniskā kustība Vitsche Berlin 28. septembrī organizēja gājienu cauri Berlīnes centram, pieprasot humāno piekļuvi un civiliedzīvotāju evakuāciju no Krievijas okupētās Oļeškas Hersonas apgabalā. Pasākums notika laikā, kad Kremļa preses sekretārs Dmitrijs Peskovs atzina "kritisko situāciju" pilsētā, bet mēģināja vainot Ukrainu, kamēr Ukrainas Centrs pretddezinformācijai to nodēvēja par Kremļa propagandas taktiku.
-
Putina īpašais sūtnis Kirils Dmitrijevs Vašingtonā ticies ar ASV amatpersonām; sarunas novērtētas kā "konstruktīvas"
Krievijas prezidenta Vladimira Putina īpašais sūtnis Kirils Dmitrijevs 28. septembrī Vašingtonā ticies ar ASV amatpersonām, lai apspriestu kara izbeigšanu Ukrainā un iespējamos ASV–Krievijas enerģētikas projektus pēc tā. Tikšanos kā "konstruktīvu" novērtēja nezināms Baltā nama avots, ziņo aģentūra Reuters. Dmitrijevs ir arī Krievijas tiešo investīciju fonda (RDIF) vadītājs, un viņš tikās ar ASV Finanšu ministrijas un Enerģētikas ministrijas pārstāvjiem.
-
Budanovs: Ukrainai steidzami nepieciešama paplašināta piekļuve Starlink un Patriot raķetēm
Ukrainas Prezidenta kancelejas vadītājs Kirils Budanovs intervijā Newsforce paziņoja, ka Ukrainai steidzami nepieciešama paplašināta piekļuve Starlink un Starshield satelītsakaru iespējām, kā arī Patriot pretgaisa aizsardzības sistēmu starplidojumu raķetes, lai varētu iedarboties uz Krievijas raķešu kompleksiem. Intervijas fragments tika publicēts viņa Telegram kanālā svētdien, 27. septembrī.
-
Tramps cer iespējamu Zelenska un Putina darījumu pirms ziemas; Zeļenskis to noraida
ASV prezidents Donalds Tramps 26. septembrī izteica cerību, ka Ukrainas prezidents Volodimirs Zeļenskis un Krievijas diktators Vladimirs Putins varētu panākt vienošanos pirms «smagās ziemas». Tās pašas dienas vakara uzrunā Zeļenskis noraidīja šādu nianse, apgalvojot, ka Putins negrasās beigt karu un pastāvīgi atrod jaunus ieganstus, lai izvairītos no tikšanām un trīspusēja formāta sarunām.
-
Ukraina gatava trīspusējai tikšanās formātam ar ASV un Krieviju; Vašingtona ierosinājusi AAE
Ukrainas prezidents Volodimirs Zeļenskis pavēstīja, ka ASV puse piedāvājusi trīspusēju tikšanos Ukrainas–ASV–Krievijas formātā un kā vietu ieteikusi Apvienoto Arābu Emirātus. Ukrainas ārlietu ministrs Andrijs Sibiha apliecināja, ka Ukraina ir gatava šādām sarunām, bet pauda šaubas par Krievijas gatavību mieram, atsaucoties uz Krievijas ārlietu ministra Sergeja Lavrova uzrunu ANO Drošības padomē. Kremlis savukārt apstiprināja, ka kontakti notiek un ka trīspusējā tikšanās varētu notikt tuvākajā laikā.
-
Zelenskis un Tramps tikās Ņujorkā: Ukraina gatava ierobežotiem pamieriem, Krievija noraida
22. septembrī Ņujorkā, ANO Ģenerālās asamblejas 81. sesijas laikā, prezidents Volodimirs Zelenskis tikās ar ASV prezidentu Donaldu Trampu, lai apspriestu iespējamos deeskalācijas ceļus Krievijas–Ukrainas karā. Ukraina paziņoja, ka ir gatava jebkuram ierobežota pamiera formātam enerģētikas, graudu un jūras jomā, ar nosacījumu, ka Krievija rīkojas reciproci. Tomēr Kremļa runasvīrs Dmitrijs Peskovs noraidīja enerģētikas pamiera priekšlikumu, un ISW analīze secināja, ka Maskava turpinas pie maksimālistiskām prasībām. Trīspusējā tikšanās tika atlikta uz G20 samitu Maiami 14.–15. decembrī, uz kuru oficiāli uzaicināts arī Vladimirs Putins.
-
Rubio: pašlaik nav enerģētikas pamiera starp Ukrainu un Krieviju
ASV valsts sekretārs Marko Rubio paziņoja, ka pašlaik nepastāv enerģētikas pamiera vienošanās starp Ukrainu un Krieviju, tomēr abas puses esot izteikušas interesi par ierobežotu pamieru, kas skartu graudu un enerģētikas jomu. Rubio uzsvērs, ka karš tiks izbeigts ar sarunu ceļā noslēgtu vienošanos, nevis ar kādas puses izšķirošu militāru uzvaru, un ka ASV prezidents Donalds Tramps ir gatavs turpināt centienus, lai mazinātu domstarpības starp Ukrainu un Krieviju.
-
Zelenskis Krimas platformas samitā paziņo, ka Ukraina piekrīt drošas kuģošanas režīmam Melnajā jūrā
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis 23. septembrī sestajā Starptautiskās Krimas platformas samitā Ņujorkā paziņoja, ka Ukraina ir piekritusi drošas kuģošanas režīmam Melnajā jūrā un caur starpniekiem gaida Krievijas atbildi. Ēģipte, Indija un Turcija iesniegušas rakstiskus priekšlikumus par Melnās jūras navigāciju un pārtikas drošību, un Zelenskis pauda gatavību īstenot vienošanos, ja Krievija sperīs reālus solīus deeskalācijas virzienā.
-
Zelenskis paziņo par Krievijas teritoriālajiem ieguvumiem un zaudējumiem 2026. gadā; apstiprina gatavību tikties ar Putinu
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis intervijā Wall Street Journal paziņoja, ka Krievija 2026. gadā okupējusi 890 km Ukrainas teritorijas, bet Ukraina atbrīvojusi 800 km. Viņš arī norādīja, ka Krievijas karaspēka zaudējumi šogad sasnieguši 270 tūkstošus cilvēku. Pēc sarunām ar ASV prezidentu Donaldu Trampu Ņujorkā 22. septembrī Zelenskis apliecināja gatavību tikties ar Putinu un pauda cerību, ka Tramps palīdzēs izbeigt karu līdz ziemai. Kremļa preses sekretārs Dmitrijs Peskovs savukārt paziņoja, ka priekšnoteikumu pārejai uz "miera sliežu" sarunām pašlaik nav.
-
Zelenskis ANO Ģenerālajā asamblejā nodēvē Putinu par "nullto pacientu" un sola sāpīgu ziemu Krievijai
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis 23. septembrī uzstājās ar runu 81. ANO Ģenerālās asamblejas sesijā Ņujorkā, kurā Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu nosauca par "nullto pacientu", kas izplata kara ideju pasaulē. Viņš paziņoja, ka Ukraina nesen nodevusi Dienvidkorejai divus Ziemeļkorejas karagūstekņus, un atklāja, ka Krievija savā karā pret Ukrainu izmanto 47 valstu pilsoņus. Zelenskis arī brīdināja, ka Ukraina padarīs gaidāmo ziemu sāpīgu arī Krievijai, ja Maskava turpinās uzbrukt enerģētikas infrastruktūrai, un nāca klajā ar jaunu pretraķešu aizsardzības programmu FREYJA.
-
Tramps aicinājis Zelenski pārtraukt triecienus Krievijas naftas rūpnīcām; vienojušies tikties Ņujorkā
ASV prezidents Donalds Tramps 20. septembra telefonsarunā ar Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski atkārtoti aicinājis Ukrainu pārtraukt triecienus Krievijas naftas pārstrādes rūpnīcām, atsaucoties uz augošajām dīzeļdegvielas cenām pasaulē. Nākamajā dienā Tramps platformā Truth Social rakstīja, ka Krievija "zaudējusi kontroli" pār savu dīzeļdegvielas rūpniecību, un nosauca karu par "bezjēdzīgu un bezgalīgu". Zelenski 21. septembrī paziņoja, ka Ukraina ir gatava atbilstošiem deeskalācijas soļiem, ja Krievija pārtrauks uzbrukumus Ukrainas enerģētikas sektoram, kritiskajai infrastruktūrai un pārtikas eksportam. Līderi 22. septembrī plāno tikties Ņujorkā ANO Ģenerālās asamblejas laikā.
-
ASV Pārstāvju palāta pieņemusi «Lindsija O. Greima 2026. gada sankciju pret Krieviju un Irānu aktu»
ASV Pārstāvju palāta 16. septembrī (17. septembra naktī pēc Kijivas laika) ar 262 balsīm «par» un 159 «pret» pieņēma likumprojektu par plašām sankcijām pret Krieviju un Irānu, nosūtot to Donalda Trampa parakstīšanai. Likums nosaukts par godu jūlija mēnesī mirušajam republikāņu senatoram Lindsijam Greimam un autorizē līdz 100% tarifu noteikšanu valstīm, kas ir starp pieciem lielākajiem Krievijas naftas un gāzes pircējiem. Ukrainas amatpersonas likumu uzņēma atzinīgi, Krievija to nosauca par «nedraudzīgu soli», bet Ķīna un Indija pauda bažas.
-
ASV apsūdz piecus cilvēkus, kas saistīti ar Krievijas specdienestiem, sazvērestībā nogalināt Krievijas disidentus un sabotēt ES valstīs
ASV Tieslietu departaments 16. septembrī izvirzīja apsūdzības piecām personām, kas saistītas ar Krievijas izlūkdienestiem. Tiesas dokumenti liecina, ka tīkls kopš 2024. gada vervēja cilvēkus ASV un Eiropā, lai uzraudzītu un nogalinātu Krievijas opozīcijas pārstāvjus, kā arī lai īstenotu sabotāžas aktus pret civilo un militāro infrastruktūru ES valstīs, kas atbalsta Ukrainu. Visi apsūdzētie joprojām atrodas brīvībā, un Kremlis noraidījis apsūdzības.
-
Zelenskis paziņo par iespējamu tikšanos ar Trampu Ņujorkā, lai apspriestu enerģētikas un jūras pamieru
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenkis intervijā, kas tika pārraidīta 14. septembrī, sacīja, ka viņš, iespējams, tiksies ar ASV prezidentu Donaldu Trampu Ņujorkā ANO Ģenerālās asamblejas augstākā līmeņa nedēļā no 21. līdz 23. septembrim. Tikšanās dienas kārtībā būtu enerģētikas un jūras pamiers ar Krieviju pirms ziemas sezonas, kā arī graudu koridora atjaunošana Melnajā jūrā.
-
Tramps paziņo par Ukrainas un Krievijas vienošanos pārtraukt enerģētikas objektu triecienus, bet ne Kyivs, ne Maskava to neapstiprina
14. septembrī ASV prezidents Donalds Tramps vietnē Truth Social apgalvoja, ka Ukraina un Krievija esot vienojušās pārtraukt triecienus viena otras enerģētikas infrastruktūrai. Nevi ne Kijeva, ne Maskava šo vienošanos oficiāli neapstiprināja – prezidents Zelenskis to raksturoja kā nosacītu ASV priekšlikumu, kas prasa partneru garantijas, ka Krievija atturēsies no uzbrukumiem Ukrainas enerģētikai un citai kritiskajai infrastruktūrai.