Vācijas kanclera padomnieks atzīst Ukrainas aizsardzības finansējuma trūkumu
Ginters Zaunters (Günter Sautter), Vācijas kanclera Frīdriha Merca (Friedrich Merz) drošības padomnieks, Kijivas YES konferencē publiski atzinis, ka Ukrainas aizsardzības izdevumu pieaugumu jāsedz partneriem. Vieta norādījis, ka palīdzība Ukrainai ir Vācijas nacionālā interese, un apliecinājis, ka atbalsts nav daļējs un turpināsies tik ilgi, cik vajadzīgs.
Galvenais
- Zaunters ir kanclera Frīdriha Merca drošības padomnieks.
- Zaunters paziņoja, ka partneriem jāsedz Ukrainas aizsardzības izdevumu pieaugums.
- Paziņojums izskanēja sestdien Kijivas YES konferencē, ko organizē Viktora Pinčuka fonds.
- Zaunters sacīja, ka Vācija pašlaik ir lielākais Ukrainas finanšu donors.
- Kumulatīvi 4,5 kara gadu laikā Vācija ir otrais lielākais donors aiz ASV.
- Zaunters uzsvēra, ka palīdzība Ukrainas aizsardzības spēkiem ir Vācijas nacionālā interese.
- ES iepriekš apstiprinājusi 90 miljardu eiro palīdzības paketi Ukrainai, jūlija NATO samitā solīti 70 miljardi eiro aizsardzības atbalsta.
Kāpēc tas ir svarīgi
Augsta ranga Vācijas amatpersona pirmo reizi publiski atzinusi Ukrainas aizsardzības finansējuma nepilnību un nodevusi skaidru signālu, ka Berlīne uzskata palīdzības turpināšanu par savu nacionālo interesi. Ņemot vērā Vācijas statusu kā pašreiz lielāko Ukrainas finanšu donoru un otro lielāko kopš kara sākuma, šis paziņojums var ietekmēt turpmāko Eiropas atbalsta finansēšanas modeli.
Kas notika
Ginters Zaunters, Vācijas kanclera Frīdriha Merca drošības padomnieks, sestdien uzstājās Kijivā ikgadējā YES konferencē, ko rīko Viktora Pinčuka fonds. Uzstāšanās notika panelī kopā ar citu Eiropas galveno ekonomiku drošības padomniekiem. Zaunters paziņoja, ka partneriem jāsedz Ukrainas aizsardzības izdevumu pieaugums un ka aizsardzības spēku atbalsts ir Vācijas nacionālā interese. Viņš uzsvēra, ka Vācija pašlaik ir lielākais Ukrainas finanšu donors un kopš kara sākuma 4,5 gadu laikā — otrais lielākais aiz ASV. Zaunters arī norādīja, ka papildus jau piešķirtajiem līdzekļiem joprojām pastāv papildu vajadzības un puses strādā pie risinājuma, vienlaikus apliecinot, ka atbalsts nav daļējs, nepazudīs un turpināsies tik ilgi, cik vajadzīgs.
Kā to atspoguļo Ukrainas avoti
Ukrainas mediji uzsver, ka Vācijas kanclera biroja pārstāvis pirmo reizi oficiāli atzinis Ukrainas aizsardzības budžeta «caurumu». Īpaši izcelts Vācijas statuss kā pašreiz lielākais finanšu donors un otrais lielākais kopš kara sākuma, kā arī Zauntera ietvertā teze, ka Ukrainas atbalsts ir Vācijas nacionālā interese — tas tiek pasniegts kā Berlīnes gatavības ņemt vadošo lomu finansējuma plaisas aizpildīšanā apliecinājums.
Konteksts
ES iepriekš apstiprinājusi 90 miljardu eiro palīdzības paketi Ukrainai, bet jūlija NATO samitā partneri publiski apsolījuši 70 miljardu eiro aizsardzības atbalsta. Līdz šim galvenās dalībvalstu galvaspilsētas, pēc mediju ziņotā, atturējušās publiski atzīt finansējuma plaisas esamību; Briselē iepriekš teikts, ka nezina Ukrainas papildu vajadzību apmēru, vienlaikus neapstrīdot pašas problēmas esamību.